Fragments no intervijas:
Atgriežoties pie budžeta – finansējuma palielināšanas priekšnosacījums parasti ir sistēmas sakārtotība, proti, lai katrs eiro tiek izmantots maksimāli efektīvi. Veselības aprūpes jomā pieteiktās reformas iet pareizā virzienā?
Pašlaik reformas tikai tiek plānotas, efektivitāti varēsim vērtēt pēc kāda laika. Tas, kas dara bažīgus, – par maz tiek runāts par to rezultātu, ko mēs ar reformām sasniegsim. Ļoti daudz runājam par ārstniecības personāla atalgojuma palielināšanu, tas ir ļoti svarīgs uzdevums, mums tiešām vajag meklēt šīs problēmas risinājumu, jo ārsti brauc projām, arī iet strādāt uz citām nozarēm. Arī medicīnas māsas. Atalgojums tātad ir ļoti svarīgs. Bet – ja mēs reformas ietvaros runāsim tikai par atalgojuma palielinājumu, ko tas nozīmē no sistēmas efektivitātes viedokļa? Sanāk, ka to pašu pakalpojumu apjomu, ko līdz šim pirkām nosacīti par 100 eiro, pirksim par 150 eiro...
Tajā pašā kvalitātē.
Visticamāk, tādā pašā kvalitātē, jo nekas jau nemainās – ir tas pats ārsts, viņš tikai par to pašu darbu saņems vairāk. Vēlreiz – ārstam ir jāsaņem vairāk, jo viņa alga pašlaik ir zem katras kritikas, bet ne par to ir stāsts. Ja runājam par reformu, mums vajag domāt arī par to, kā reorganizēt pakalpojumu sniegšanu tā, lai līdz ar izdevumu palielināšanos uzlabotos arī rezultāti – lai iedzīvotāju veselības līmenis kļūtu labāks.
Droši vien tad jārunā arī par to, kā šo rezultātu novērtēt?
Pašlaik veselības stāvokli monitorējam pēc integrāliem mērījumiem: iedzīvotāju dzīves ilgums, mirstība utt.
Tas neparāda šīs reformas efektivitāti.
Tieši tā. Šie rādītāji ir ļoti inerti, turklāt dzīves ilgumu ietekmē ne tikai veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība, bet arī ļoti liels klāsts citu sociālekonomisku faktoru, arī ienākumu līmenis, dzīves kvalitāte, cilvēku ieradumi u. c. Līdz ar to ir jādomā, kā mēs mērīsim veselības aprūpes sistēmas ietekmi.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 19. oktobra avīzē Diena!