LDDK atgādināja, ka no 13.septembra līdz 14.septembrim Rīgā notiek ikgadējās Starptautiskās Darba devēju organizācijas (IOE) Eiropas un Centrālāzijas reģiona biedru sanāksme par aktuālajiem darba tirgus izaicinājumiem un sociālā dialoga lomu ilgtspējīgā attīstībā un noteiktu darba devēju prioritātēm globālās ekonomikas apstākļos.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs sanāksmē atzina, ka globālā ekonomika, kuras sastāvdaļa ir arī Latvijas darba devēji, saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, tostarp, kā veicināt investīcijas, risināt darbaspēka trūkumu, sekmīgāk ieviest digitalizāciju uzņēmumos. "Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspēju, mums jāturpina nodrošināt labvēlīgu vidi uzņēmumu darbībai un darba vietu izveidei, jāsamazina ēnu ekonomika un jāveicina investīcijas augstas pievienotās vērtības nozarēs," uzsvēra Gavrilovs.
LDDK uzsvēra, ka ir nepieciešams rast risinājumus, lai nodrošinātu kvalificēta darbaspēka pieejamību, kas ir viena no galvenajām šā gada LDDK prioritātēm. Lai novērstu darbinieku prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, jāreformē profesionālo izglītību un pieaugušo izglītību, kā arī jāievieš jauniešiem darba vidē balstītu mācību un prakses iespējas.
LDDK viceprezidents, Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde uzsvēra, ka, attīstoties tehnoloģijām, mainās arī darba vide - tā prasa nemitīgu darbinieku pilnveidošanos, jaunu procesu, prasmju apgūšanu. "Koprade, sadarbošanās, tīklošanās starp dažādām nozarēm, tehnoloģijām un procesiem ir viens no nākotnes ekonomikas stūrakmeņiem un to var veikt tikai cilvēki, kas paši patstāvīgi un pastāvīgi attīstās. Jāatceras, ka mācīties var jebkurā vecumā, savukārt darba devēji var pozitīvi virzīt šo procesu, veidojot zināšanu pārneses centrus darbavietās," viņš sacīja.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) piekrita, ka mūsdienās darba tirgū ir nemitīgs pārmaiņu process - strauji attīstās jaunas tehnoloģijas, tiek pieprasītas aizvien jaunas zināšanas un prasmes, mainās demogrāfiskā situācija, novērojama darbaspēka novecošanās. "Gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir jāseko laika garam, jāspēj pieņemt pārmaiņas un jāpilnveidojas atbilstoši darba tirgus prasībām. Viens no mūsu uzdevumiem - sadarbībā ar darba devējiem un sociālajiem partneriem attīstīt un pilnveidot pakalpojumus, lai tie daudz precīzāk un mērķtiecīgāk palīdzētu darba meklētājiem būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Mums ir jādomā par sociāli neaizsargāto iedzīvotāju - pensionāru, cilvēku ar invaliditāti, ģimeņu ar bērniem - ienākumu pietiekamu nodrošināšanu, lai nodrošinātu katra indivīda un visas sabiedrības kopējo labklājību," uzsvēra Reirs.
IOE Eiropas un Centrālāzijas reģiona biedru sanāksmē darba devēju organizāciju pārstāvji uzsvēra neatkarīgu un spēcīgu darba devēju organizāciju būtisko lomu spējā reaģēt uz darba tirgus pārmaiņām, sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmumiem un sniegt ieteikumus likumdevējam uzņēmējdarbības vides regulējuma jautājumos.
"Ar vairāk nekā 150 biznesa un darba devēju organizācijas biedriem un partneru kompānijām visā pasaulē, mēs esam vienīgā globālā biznesa balss diskusijās par sociālo un darba politiku, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Sekmējam darba devēju organizāciju un uzņēmumu dalīšanos ar labās prakses piemēriem un sniedzam atbalstu aktuālu jautājumu risināšanā, kas ietekmē gan lielo, gan mazo uzņēmumu ilgtspēju neatkarīgi no tā, kurā valstī tie darbojas," uzsvēra IOE prezidents Erols Kiresepi.
IOE ir lielākais privātā sektora tīkls pasaulē, kurā darbojas vairāk nekā 150 uzņēmēju un darba devēju organizācijas. Sociālās un darba tirgus politikas debatēs, kas notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, kā arī G20 un citos jaunajos formātos, IOE ir vispasaules darba devēju balss. Sanāksmes galvenie apspriežamie jautājumi ir sociālā politika un izaicinājumi, reformas darba tirgū, nākotnes darbaspēks, sociālais dialogs ilgtspējīgai attīstībai, starptautisko Darba devēju organizāciju (IOE) un Starptautisko Darba organizāciju (ILO) prioritātes.
NEBALSOTĀJS
ha ha