Viņa norādīja, ka šis gads ir pagājis ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot un pieņemot vērienīgu reformu nodokļu jomā. "Tā ir kā vitamīni mūsu tautsaimniecības stiprināšanai, kā arī vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Tā ir arī viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei," uzsvēra ministre.
Pēc viņas teiktā, nodokļu reformas rezultātā ieguvumus izjutīs gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji. Mazinot darbaspēka izmaksas zemu atalgotiem darba ņēmējiem, tiks mazināta ienākumu nevienlīdzība. Attiecīgi lielākas algas cels dzīves kvalitāti daudziem iedzīvotājiem visā Latvijā. Nodokļu reformas apstiprināšana nodrošina to, ka nodokļu sistēma būs prognozējama vismaz līdz 2021.gadam.
"Nodokļu reforma samazinās darbaspēka izmaksas, veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, godprātīgi maksāt nodokļus. Nodokļu nomaksa būs vienkāršāka. Tas būs arī atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma un produktivitātes sabalansēšanā. Īstenojot reformu, veidosim spēcīgus uzņēmumus un paātrināsim Latvijas ekonomikas izaugsmi," sacīja Reizniece-Ozola.
Ministre norādīja, ka nākamajā gadā turpināsies kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kurās tā ir visvairāk izplatīta. Piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā, pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti, izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt normatīvajā līmenī. Pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.
Tāpat Reizniece-Ozola atzīmēja, ka nodokļu reforma paredz ne tikai likmju izmaiņas, bet virkni svarīgu pasākumu, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu nodokļu nomaksu. Kopumā reforma būs būtisks atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma un produktivitātes sabalansēšanā. "Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot iedzīvotāju kopējās labklājības celšanai un valsts attīstībai - veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai u.c.," teica finanšu ministre.
Lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu šogad apstiprināta arī Valsts ieņēmumu dienesta darbības un attīstības stratēģija, piebilda ministre, atzīmējot, ka taisnīga un efektīva nodokļu un muitas lietu administrēšana, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus un īstenojot viedu uzraudzību par saistību izpildi, ir dienesta darbības misija, kurai jākļūst par realitāti.
Savukārt, pastiprinot cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTF), valdība apstiprināja darbības plānu, kura mērķis ir ierobežot vispārējos NILLTF riskus, kā arī nodrošināt atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem, veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijai.
Lai sekmētu stabilu un ilgtspējīgu finanšu sektora attīstību, valdība apstiprināja arī Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam. Plānā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu.
Ministre arī norādīja, ka, pateicoties labvēlīgajai situācijai ārējos tirgos un straujākai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā ir būtiski paātrinājusies, sasniedzot spēcīgāko pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā. Gada pirmajos deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 4,7%, īpaši strauju kāpumu uzrādot trešajā ceturksnī, kad ekonomikas izaugsme sasniedza 5,8%.
Pēc viņas minētā, straujās izaugsmes pamatā bija gan uz ārējiem tirgiem vērstās apstrādes rūpniecības spēcīgā attīstība, gan investīciju aktivitātes atjaunošanās un būvniecības nozares kāpums. Investīciju apmēri pēc pagājušā gadā piedzīvotā krituma 2017.gada deviņos mēnešos pieauga par 18,5%, sekmējot būvniecības kāpumu par 18,6%.
Veiksmīgi attīstījās arī pārējās tautsaimniecības nozares. Transportā par spīti kritumam Krievijas kravu tranzītā tika sasniegts 7,5% pieaugums, ko nodrošināja augošie kravu autopārvadājumi un pasažieru satiksme lidostā un jūras ostās. Labi izaugsmes tempi bija arī informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumos un tirdzniecībā, kur kāpumu veicināja pastāvīgi augošie iedzīvotāju ienākumi un bezdarba kritums.
"Līdz ar spēcīgo ekonomikas izaugsmi vidējā darba samaksa 2017.gadā sasniedza straujāko kāpumu pēckrīzes laikā, gada pirmajos trijos ceturkšņos palielinoties par 7,5%. Bezdarba līmenis samazinājās jūtamāk nekā iepriekšējos gados un uzņēmēju un patērētāju noskaņojums bija labākais kopš 2007.gada. Līdzās pieaugušajai Eiropas Savienības fondu līdzekļu plūsmai, turpināja aktivizēties banku kreditēšana, nodrošinot papildu pamatu investīciju pieaugumam. Tas, vienlaikus ar labvēlīgo situāciju pasaules ekonomikā, Latvijai dod labas izaugsmes iespējas arī 2018 gadā," sacīja Reizniece-Ozola.
īpašuma nodoklis ir nenormāls!
***
nu