Rinkēvičs, kurš Ņujorkā šonedēļ vada Latvijas delegāciju, norādīja, ka pasākumu intensitāte asamblejas laikā ir liela. Ņujorkā jau vakar sākušās valstu pārstāvju uzrunas par to, kādā veidā stiprināt starptautisko sistēmu, diskusijas par situāciju Sīrijā un Ukrainā, kā arī jautājumu apspriešana par cilvēktiesību stiprināšanu. Kā labu pievienoto vērtību asamblejai ministrs vērtēja iespēju piedalīties divpusējās tikšanās, tādējādi strādājot ne tikai uz ekonomiskajiem un diplomātiskajiem kontaktiem, bet arī uz daudz plašāku atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos.
Šādas tikšanās ir paredzētas vairākas, tajā skaitā ar Āfrikas un Āzijas kontinentu, kā arī Latvijas reģiona ministriem. Šīs tikšanās būs svarīgas, lai pārrunātu iespēju veicināt ekonomiskās attiecības un stiprinātu politiskos kontaktus. Tika rīkota arī pieņemšana ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, un tās laikā ministram izdevies ASV pusei apliecināt Latvijas gatavību turpināt stiprināt NATO un turpināt ievērot 2% atvēlēšanu aizsardzībai. Pretī esot saņemti "ļoti spēcīgi" vārdi no gan no Trampa, gan no ASV viceprezidenta par ASV atbalstu Latvijai un Baltijai kopumā.
"Vakar arī notika transatlantiskās vakariņas, ko rīkoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Tika diskutēts par drošību un aizsardzību. Vakariņu laikā tika runāts par enerģētisko drošību, proti, Nord Stream 2 projektu. Šeit mūsu viedoklis ar ASV ir ļoti vienāds - uzskatām, ka tas ir politisks, ne ekonomisks projekts," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
"Šajā jautājumā bija viedokļu dažādība starp Eiropas valstīm un ASV, tomēr visās šajās diskusijās starp ASV un Eiropu var just vēlmi ieklausīties vienam otrā un risināt problēmas. Sadarbībā enerģētikā starp ASV un Eiropu "Nord Stream 2" problemātika šobrīd ieņem ļoti ievērojamu vietu," skaidroja Rinkēvičs, piebilstot, ka ļoti retu reizi ASV prezidenti runā par tik specifiskām lietām un ļoti retu reizi šāda veida transatlantiskajās diskusijās.
Transatlantiskajā diskusijā tika apspriesti arī NATO samita rezultāti un tirdzniecības sakari. Visi diskusija dalībnieki bijuši vienisprātis, ka, lai gan NATO samitā it kā bijusi vērojama drāma, tomēr lēmumi un darbs pie aizsardzības izdevumu palielināšanas ir bijuši pozitīvie ieguvumi. "Bieži vien aiz vēlmes saskatīt problēmu un drāmu netiek pamanīts, ka lēmumi ir ļoti racionāli un precīzi, kas stiprina transatlantisko sadarbību. Līdzīgi ir arī ar tirdzniecību. Šobrīd jau strādājam pie tā, nevis lai nodarbotos ar tarifu celšanu, bet, lai izveidotu jaunu tirdzniecības attīstības rāmi. Šis darbs nebūs viegls un ātrs, jo visiem ir savas intereses," piebilda Rinkēvičs.
Viņaprāt, konfrontējošu attieksmi un skarbāku retoriku sāk nomainīt abpusējs viedoklis un abpusēja vēlme veicināt ASV un Eiropas Savienības (ES) savstarpējās attiecības. Tomēr tajā pašā laikā jautājumi par Irānu, enerģētiku un klimata pārmaiņas paliek diskusiju objekts starp abām pusēm.
Vērtējot ANO Drošības padomes līdzšinējo darbu un nepieciešamību pēc reformām, ministrs skaidroja, ka 21.gadsimtā ir ļoti mainījies spēku samērs pasaulē, jo ir daudzas lielas un dinamiskas valstis ar reģionālo ietekmi. "Skaidri redzams, ka veto tiesības ne vienmēr tiek izmantotas saprātīgi, starptautiskās kārtības stiprināšanas interesēs. Sīrijas un Ukrainas gadījumā tika bloķētas rezolūcijas un kopīga darbība, lai novērstu masu slaktiņu Sīrijā un Krimas pretlikumīgo aneksiju, lai panāktu starptautiskās sabiedrības darbību," uzsvēra ministrs.
Pēc viņa domām, tas viss parāda, ka padomes darbā ir loti nopietnas problēmas, tomēr, lai padomi reformētu un panāktu jaunu padomes konfigurāciju, priekšā ir ļoti sarežģīts darbs. "Piecas dalībvalstis, kurām ir veto tiesības, nevar piekrist nekādām izmaiņām, kas mazinātu to lomu un ietekmi. No otras puses, nereformējot padomi, ANO efektivitāte nav liela un mēs to gribētu redzēt lielāku," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Latvija vienmēr atbalstījusi padomes pastāvīgo un nepastāvīgo dalībvalstu skaita palielināšanu.
Politiķis atzīmēja, ka Austrumeiropai ir jābūt pārstāvētai plašāk nekā šobrīd. Savukārt pastāvīgajām dalībvalstīm jābūt arī tādām, kas pārstāv visus pasaules kontinentus un atbilst 21.gadsimtam. "Bet šī diskusija turpināsies kamēr - vai nu dalībvalstis sapratīs, ka sistēma ir jāreformē, vai arī pienāks brīdis, kad konstatēsim, ka ANO arvien vairāk zaudē savu reputāciju, gan reālās iespējas darboties," skaidroja Rinkēvičs, piebilstot, ka ANO ir jāmainās, lai tā būtu kaut cik efektīva risinot daudzos jautājumus.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka šodien sākas ANO Drošības padome, ko vadīs Tramps. Latvija šogad spēlējot samērā lielu lomu, jo šogad prezidē tā saucamajā Kodolpiegādes darba grupā, proti, Latvija vada vairāku desmitu valstu grupu, kas strādā pie tā, lai stiprinātu režīmus, kas ierobežo kodolieročiem nepieciešamo materiālu izplatīšanu.
Jau vēstīts, ka 29.septembrī ārlietu ministrs uzstāsies ar uzrunu ANO ĢA 73.sesijas vispārējās debatēs. Tāpat ministrs piedalīsies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša rīkotā sanāksmē "Rīcība miera uzturēšanai", kā arī citos ANO, ES un atsevišķu citu ANO dalībvalstu rīkotajos pasākumos un sniegs intervijas starptautiskajiem medijiem.
Paredzēts, ka Ņujorkā Rinkēvičs tiksies arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem.
NEBALSOTĀJS