Viņš uzsvēra, ka ārējās tirdzniecības jautājumi primāri ir Eiropas Komisijas kompetencē, un Latvija ļoti vēlētos, lai samērā labā sadarbība starp ASV un ES tirdzniecības jomā nepārtrūktu, tādēļ nepieciešams runāt par jau pastāvošajām problēmām, kādas tās saredz ASV, un labākais ceļš būtu tām meklēt risinājumu sarunu ceļā.
"Tarifu noteikšana un prettarifu noteikšana neveicinās vēl ciešāku un plašāku ekonomisko sadarbību starp ASV un ES," piebilda ministrs, norādot, ka par šo tematu runāts Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās laikā ar ASV valsts sekretāru Reksu Tillersonu, tomēr detalizēti iespējamā ASV ievedmuitas noteikšana tēraudam un alumīnijam, kā arī ES atbildes soļi nav apspriesti.
Rinkēvičs skaidroja, ka tikšanās ar Tillersonu pamatā tika veltīta aprīlī Vašingtonā gaidāmā ASV un Baltijas valstu samita sagatavošanai, un puses vienojušās, ka pēc ASV un Baltijas valstu samita notiks biznesa forums, kurā ASV un Baltijas biznesmeņi runās par iespējam vairāk attīstīt tirdzniecības sadarbību. Pārrunāti arī citi jautājumi, tajā skaitā drošības un aizsardzības jautājumi, kā arī hibrīdkara elementu problemātika un ciešāka sadarbība kiberdrošības jomā. "Daudz runāts par praktiskāku un detalizētāku sadarbību šajā jomā, un samita laikā aprīlī puses varbūt par to arī vienosies," piebilda ministrs.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi attiecībā uz starptautisko koalīciju cīņā pret terorismu. Baltijas valstis atbalsta starptautisko koalīciju cīņā pret terorismu, nosūtot militāros instruktorus vai sniedzot finansiālas kontribūcijas, apliecināja ārlietu ministrs. Rinkēvičs pauda koalīcijai Baltijas valstu atbalstu, kā arī teica, ka valstu ieguldījums starptautiskajā koalīcijā būs viens no jautājumiem, par ko spriest šī gada jūlijā gaidāmajā NATO samitā Briselē, proti, kādā veidā cīņā ar terorismu varētu pastiprināt klātbūtni ne tikai militāri, bet arī politiskā ziņā. "Viena no versijām ir, ka drošības spēku apmācība Irākā varētu kļūt par pilna mēroga NATO operāciju," teica ārlietu ministrs.
Puses pārrunāja arī enerģētikas drošības jautājumus. Rinkēvičs norādīja, ka sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV nepieciešams paplašināt un tam piekrita arī ASV kolēģi. ASV puse norādījusi, ka tiek strādāts pie gāzes eksporta paplašināšanas no ASV uz ES, lai dažādotu dabas gāzes piegādes. Rinkēvičs arī pauda nostāju par Baltijas valstu vienotību attiecībā uz Nord Stream 2 projektu, kam ir skaidri ģeopolitiski mērķi, vienlaikus viņš norādīja, ka detalizēti par kādām sankcijām no ASV puses gāzes vada kontekstā puses nav runājušas.
"Pieskārāmies tam, ka nepieciešams strādāt ar atsevišķām Eiropas valstīm šī jautājuma kontekstā. Tāpat runājām par tālāko nepieciešamību ASV un ES līmenī koordinēt politiku attiecībā pret Krieviju. ASV kolēģi norādīja, ka turpinās stingru sankciju politiku un spiedienu saistībā ar notikumiem Ukrainas Austrumos un Krimas aneksijas sakarā, kā arī vēlas ļoti ciešu koordināciju ar ES šajos jautājumos, jo ES un ASV līmenī atšķiras sankciju piemērošanas cikli," uzsvēra politiķis.
Runājot par hibrīdo apdraudējumu, ministrs izteica viedokli par sociālo tīklu lomu vēlēšanu kampaņu norisēs, kas ir globālas nozīmes jautājums demokrātijām. Viņš uzsvēra, ka hibrīdais apdraudējums ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu Baltijas valstu reģionam, Eiropai un arī NATO. "Runājām arī par vēlēšanu procesiem dažādās valstīs. Ņemot vērā, ka pie mums gaidāmas Saeimas vēlēšanas, runājām, kādā veidā valstu valdības var iesaistīties un sadarboties ar sociālo tīklu pārvaldītājiem, lai mazinātu nepatiesu ziņu izplatību un noskaidrotu, kas finansē dažādus Facebook un Twitter kontus un kā sākt veidot zināmas sadarbības un arī juridisko rāmi, ja nepieciešams," skaidroja Rinkēvičs.
jautājums
reptilis