Fragments no intervijas:
Septembra beigās Kurzemē tika fiksēti mobilo sakaru traucējumi, kurus, kā tiek pieļauts, radījusi moderna Krievijas ierīce uz kuģa Baltijas jūrā. Vai šobrīd ir zināms, kas bija traucējumu iemesls?
Šajā konkrētajā gadījumā mūsu uzdevums nav izmeklēt konkrētus iemeslus un mēs necenšamies minēt, kas bijis traucējumu avots. Mēs konstatējām sakaru traucējumu faktu un vietu, no kurienes tie rodas, par ko informējām attiecīgās institūcijas, kuras jau tālāk analizēs traucējumu iemeslus un centīsies secināt, kas bijis to avots.
Cik bieži tiek konstatēti dažāda veida sakaru traucējumi Latvijā?
Pēdējos divos trijos gados ir ap 170–180 gadījumiem gadā, kad tiek konstatēti lielāki vai mazāki sakaru traucējumi. Jāņem vērā, ka tie nav tikai mobilo komunikāciju sakari, jo tie ir ļoti daudzveidīgi – televīzijas un radio apraide, avio un jūras kuģniecības sakari. Taču uzreiz gribu uzsvērt, ka ne vienmēr traucējumu iemesls ir kāda ļaunprātība.
Nereti sakaru traucējumus rada sabojāta elektroniska vai elektriska iekārta, piemēram, radio, ledusskapis, kā dēļ rodas starojums kādā no frekvencēm, apgrūtinot vai bloķējot sakarus.
Tajā pašā laikā sakaru traucējumus var radīt labā darba kārtībā esošs mobilais telefons, taču, tā kā ir iegādāts, piemēram, ASV un darbojas citā frekvencē nekā Eiropā, šis telefons var radīt mazākus vai plašākus apraides traucējumus. Tikpat būtiskus sakaru traucējumus dažādu iemeslu dēļ var radīt dažādas radiovadāmas bērnu rotaļlietas vai radiosistēmas, kuras izmanto jaunie vecāki, lai dzirdētu, kas notiek mazuļa guļamtelpā. Ikdienā mūsu darbinieki saskaras ar dažādām situācijām, fiksējot gan būtiskus, gan arī nelielus traucējumus un visdažādākos šo traucējumu iemeslus un avotus.
Cik no fiksētajiem traucējumiem ir ļaunprātīgi, bet cik – kā jūs teicāt – cilvēka nezināšanas dēļ?
Lielākā daļa tiešām ir nezināšanas dēļ. Piemēram, vēl pirms pāris gadiem traucējumus aviācijas sakaros mēdza radīt droni, kuru sistēmas darbojās tajā pašā frekvencē, kuru izmanto aviācijā, tāpēc tika radīti traucējumi šajā frekvencē. Te gan jāpiebilst, ka aviācijas sakaros ir nodrošināts, ka nepieciešamības gadījumā tiek iedarbināti rezerves radari, līdz ar to reāla bīstamība nav bijusi radīta. Tomēr mēs pēdējo gadu laikā daudz esam strādājuši ar dronu īpašniekiem, tajā skaitā ar viņu izveidoto sabiedrisko organizāciju, skaidrojot šīs būtiskās tehniskās nianses, un jāatzīst – ja pirms pāris gadiem tika fiksēti seši septiņi gadījumi gadā, kad drons radīja sakaru traucējumus, tad pērn netika fiksēts neviens šāds gadījums.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10.oktobra, numurā!
Bez šaubām