ES valstu runas par dezinformāciju ir jāatbalsta ar naudu, pēc videosarunām ar Ķīnas ārlietu ministru norādīja Borreljs.
Kā sacīja ES augstais ārlietu pārstāvis, Ķīnas ministrs Vans Ji noraidījis viņa bažas par Pekinas vēršanos pret brīvībām Honkongā, no jauna atkārtojot komunistu partijas valdības apgalvojumus par drošības stiprināšanu finanšu centrā.
Koronavīruss no jauna uzpūtis ģeopolitiskā informācijas kara liesmas, Rietumiem apsūdzot Maskavu un Pekinu, ka tās izplata nepatiesus un maldinošus naratīvus par pandēmiju, kas pērn nogalē sākās Ķīnā.
Trešdien Borreljs un ES viceprezidente vērtību un caurskatāmības jautājumos Vera Jourova nāks klajā ar paziņojumu par stratēģiju, kā pretdarboties dezinformācijai koronavīrusa pandēmijas kontekstā.
"Ārvalstu spēlētāji un zināmas trešās valstis, konkrēti - Krievija un Ķīna, iesaistījušās mērķtiecīgās ietekmes operācijās un dezinformācijas kampaņās ap Covid-19," teikts paziņojumā.
Paziņojuma kopijā, ar kuru iepazinusies ziņu aģentūra AFP, Maskava un Pekina apsūdzētas, ka tās "cenšas graut demokrātiskās debates un pastiprināt sociālo polarizāciju, un uzlabot savu tēlu Covid-19 kontekstā".
ES ir neliela darba grupa ar tīmekļa vietni, kas analizē un atspēko maldinošu informāciju, tomēr tā pamatā ir fokusēta uz Krievijas dezinformāciju.
"Mums, protams, ir jāatvēl lielāki resursi cīņai pret dezinformāciju," Borreljs sacīja žurnālistiem. "Es uzskatu, ka mums pie tā ir jāstrādā vairāk un ne tikai jācīnās pret dezinformāciju, cenšoties dot prettriecienus viltus ziņām, bet arī piedāvājot pozitīvu naratīvu."
Borreljs mudināja dalībvalstu valdības darīt vairāk cīņā pret dezinformāciju, norādot, ka ir vajadzīga "ne tikai sprediķošana, bet arī līdzekļu nodrošināšana". "Ja jūs vēlaties kaut ko darīt, lūdzu, rezervējiet tam resursus," sacīja Borreljs.
ļuļa
Tad