"Mums nevajadzētu ļaut Ķīnai un Krievijai mūs maldināt, abi režīmi ir ar mazāk vēlamām vērtībām nekā mūsējās, tās organizē ļoti ierobežotas, bet plaši publiskotas operācijas, lai piegādātu vakcīnas citiem," sacīna Mišels.
ES plāns līdz septembra vidum vakcinēt pret jauno koronavīrusu 70% no visiem pieaugušajiem ir saskāries ar problēmām, tostarp vakcīnu piegāžu kavēšanos.
Visvairāk no piegāžu grafika atpalikusi kompānija AstraZeneca.
Lai aizpildītu iztrūkumu, Ungārija ir sākusi izmantot Krievijas izstrādāto Covid-19 vakcīnu Sputņik V, kas vēl nav apstiprināta lietošanai ES.
Arī Čehija un Slovākija apsver izmantot vakcīnas, ko nav apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra.
Eiropas Zāļu aģentūra pašreiz izvērtē Sputņik V, un Itālijas un Šveices farmācijas uzņēmums Adienne piekritis to ražot rūpnīcās Itālijā.
Taču Eiropas Komisija (EK), kas iepērk vakcīnas visam blokam, likusi noprast, ka nevēlas pievienot Sputņik V savam vakcīnu plānam, saskaņā ar kuru ES šogad un nākamgad paredzēts sagādāt 2,6 miljardus devu.
ES amatpersonas uzskata, ka Krievija un Ķīna mēģināja iegūt sev politisko labumu un paplašināt savu ietekmi, steidzot izmantot un piegādāt vakcīnas, pirms zāļu aģentūras tās rūpīgi izvērtējušas.
Mišels sacīja, ka ES pretēji Krievijai un Ķīnai aktīvi popularizē savas vērtības, laicīgi investējot Covid-19 vakcīnu izstrādē un atbalstot Covax programmu vakcīnu sagādei nabadzīgajām valstīm.
"Bez Eiropas nebūtu bijis iespējams attīstīt un saražot vairāku veidu vakcīnas nepilna gada laikā," uzsvēra Mišels.
Viņš arī sacīja, ka, lai gan ES ir mehānisms vakcīnu eksporta uzraudzīšanai un bloķēšanai, viņš bijis šokā dzirdot apsūdzības par "vakcīnu nacionālismu".
"ES nekad nav pārstājusi eksportēt," sacīja Mišels, norādot, ka ASV un Lielbritānija, piemēram, ir aizliegušas savā teritorijā ražoto vakcīnu vai vakcīnu sastāvdaļu eksportu.