Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Finanses

Plāno jaunu dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinu shēmu © DIENA(1)

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darba kārtībā ir jautājums par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, šoruden Rīgā 20 ES valstu dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas noteicēju pārstāvji īpašā sanāksmē pārrunāja Eiropas Komisijas (EK) direktīvu piemērošanas prasības, izstrādājot jaunas infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmas, kurās tiks ņemtas vērā gan tiešās izmaksas, gan uzcenojumu noteikšanas kārtība. Tāpat tika pārrunātas atšķirīgās pieejas publiskās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanai.

Pašreiz Latvijas ekonomika aug virs sava potenciāla

Šis gads Latvijas ekonomikā noteikti būs viens no veiksmīgākajiem pēc krīzes periodā, un jau šī gada nogalē Latvijas ekonomika varētu pārsniegt pirmskrīzes augstāko līmeni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi par +5,8%, un ir diezgan ticami, ka trešajā ceturksnī Latvija būs ja ne visstraujāk augošā, tad vismaz viena no trim straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Tādējādi par Latvijas ekonomiku šogad piepildās visoptimistiskākās izaugsmes prognozes, un šobrīd jau sagaidu, ka ekonomika izaugsme šogad būs robežās starp 4,5% un 5%.

Mēs jau sen to bijām pelnījuši!

"Vienmēr var labāk" (lasi - ātrāk) ir tiešā veidā attiecināms uz šī brīža Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. IKP kāpums trešajā ceturksnī par 5,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Turklāt tas nav tik daudz bāzes efektu dēļ (pērn trešais ceturksnis nebija īpaši spēcīgs), cik ļoti jestra bijusi arī ceturkšņa izaugsme, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ekonomikai augot par 1,5% pret otro ceturksni.

Vairāk nekā teicams rezultāts

Šī gada trešajā ceturksnī ekonomika gada griezumā augusi par 5,8%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos – pat par 6,2%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bijis 1,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekšējo trīs ceturkšņu vidējam tempam. Vērtēju, ka šogad IKP kopumā augs par 4,5%; līdzīgs temps gaidāms arī nākamgad.

Āzijas miljardi Eiropai © DIENA(5)

Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas (t. i., igtermiņa vērā ņemami ieguldījumi ārvalstu uzņēmumos ar mērķi iegūt zināmu kontroli pār tiem) 2016. gadā sasniedza 188,8 miljardus ASV dolāru (160,53 miljardi eiro), pieaugot par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu, rāda ekonomisko situāciju raksturojošo datu pētījumu kompānijas EY aplēses.

Luminor Bank valdē iecelts bijušais FKTK vadītājs Zakulis(3)

Luminor Bank (iepriekš DNB Banka) valdē iecelts bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, liecina Firmas.lv dati. Bankas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos iecelts Jānis Buks un Ivita Asare. Bankas valdē Gabriloviča, Buks, Asare un Zakulis iecelti oktobra sākumā. Vienlaikus darbu bankas valdē turpina līdzšinējais DNB Bankas valdes priekšsēdētājs Jānis Teteris.

Automobiļu tirgū prognozē pieaugumu © DIENA

Jaunu vieglo automašīnu tirgus šāgada astoņos mēnešos ir pieaudzis par 3%, ietverot reeksportu, savukārt, skatoties tikai Latvijā pārdotos auto, šeit vērojams ievērojams pieaugums – par 15%, rāda Auto asociācijas apkopotie dati. Arī lietoto automobiļu reģistrācija ir augusi samērā strauji – par 13% šā gada astoņos mēnešos, tam par iemeslu gan bijis tas, ka uz šā gada janvāri tika pārcelta daļa no reģistrācijām, kas tradicionāli būtu notikušas pērn novembrī, decembrī. Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš skaidro, ka to noteica izmaiņas nodokļos, jo tika atcelts automobiļu, motociklu pirmās reģistrācijas nodoklis un tika mainīts ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis.

Sudraba mainīgais spožums © DIENA

Pēdējie gadi pasaules sudraba tirgū aizvadīti nemitīgos cenu zigzagos, bez noteiktas virzības. Pagājušās nedēļas otrajā pusē sudrabs maksāja nepilnus 17 ASV dolārus par Trojas unci. Pēc SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītāja Andra Lāriņa domām, pašreizējais cenu līmenis nav slikts sākuma punkts, ja ir vēlme investēt tieši sudrabā. "Tomēr ir jāatceras, ka cena nekad nav tik zema, lai nebūtu zemāka, un tik augsta, lai nebūtu augstāka. Investīcijas izejvielās ir saistītas ar augstu risku un lielu cenu svārstīgumu, kas var radīt ievērojamus zaudējumus," brīdina finanšu eksperts.

Inflācija septembrī nedaudz atslābst

Septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Savukārt gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%. Lielākā ietekme uz inflācijas pieaugumu gada laikā bija degvielas, auto apdrošināšanas, piena un tā produktu, gaļas, sviesta, siltumenerģijas, tabakas un dārzeņu sadārdzinājumam.

Cenas skaita rudenī

ASV un eirozonā ziņām par patēriņa cenu izmaiņām rūpīgi seko tāpēc, ka šis ir starp ekonomikas rādītājiem, kas var jūtami ietekmēt centrālo banku lēmumus par monetāro politiku, kas savukārt ļoti interesē finanšu tirgus dalībniekus un galu galā arī daudzus naudas krājējus un aizņēmējus. Notikumi Latvijā ECB lēmumu pieņēmēju prātos daudz vietas neaizņem, šī politika tiek veidota eirozonai kopumā, no kura mūsu ekonomika veido vien ap piecsimto daļu.

Labvēlīgāka vide investīcijām © DIENA

Latvijas uzņēmēju aprindās nereti dzirdams, ka nodokļu sistēma mūsu valstī nav labvēlīga tam, lai rastos interese paplašināt savu darbību un veiktu jaunas investīcijas. Iespējams, tas ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc ekonomikas apjoma ziņā uz iedzīvotāju Latvija atpaliek, rēķinot pret vidējo Eiropas Savienībā. Tomēr, tā kā ekonomiskā izaugsme ir paātrinājusies un valdībai radusies lielāka fiskāla telpa dažādu reformu veikšanai, turklāt no reformu esamības ir atkarīgs tālāks progress tautsaimniecībā, ir veiktas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas, jau sākot ar nākamo gadu, veicinās gan Latvijas uzņēmējdarbības vides, gan arī komercsabiedrību finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

FKTK: Bitcoin nav uzskatāms par oficiālu valūtu, tāpēc jāapzinās riski © DIENA(13)

"Nebūšu pārsteigts, ja drīz norēķinus klienti vēlēsies veikt ar Bitcoin vai citā kriptovalūtā," Dienai nesen, raksturojot to, kā virtuālās vides attīstība ietekmē juristu darbu, sacīja zvērināts advokāts, juridiskā biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs. Pagaidām finanšu sektora pārstāvji gan aicina būt piesardzīgiem, izvēloties virtuālo valūtu. Nesen portāls Diena.lv, atsaucoties uz The Guardian, vēstīja – ASV ietekmīgās bankas JP Morgan vadītājs Džeimijs Daimons sacījis, ka viņš bez vilcināšanās atlaistu darbinieku, kurš investētu kriptovalūtā.

Palīdzēs legalizēt ieņēmumus © DIENA(2)

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viena no būtiskākajām mūsu valsts ekonomikas problēmām ir ēnu ekonomika. Tās esamība ne tikai traucē valsts un pašvaldību budžetu piepildīšanu, bet arī kropļo ekonomisko vidi, padarot legālu uzņēmējdarbību mazāk konkurētspējīgu.

Lētāku komisiju gaidās © DIENA

Jautājums par pensiju uzkrājumu pārvaldīšanu un ar to saistītajām komisijas maksām aizvien bijis aktuāls, iedzīvotāju viedoklim bieži vien esot ar visai negatīvu pieskaņu. Tomēr evolūcijas procesi skar arī finanšu nozari, līdz ar to pieejamais pensiju plānu skaits kļūst aizvien lielāks un, tos izvēloties, klientam palielinās iespēja arī variēt ar komisijas maksām.

Krāšanas kultūra attīstās lēni © DIENA(7)

Neskatoties uz to, ka, vērtējot kopumā, privātpersonu noguldījumi pēdējos gados ir strauji pieauguši, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai gandrīz nekādu uzkrājumu, kas viņu mājsaimniecības padara ļoti ievainojamas brīdī, ja pasaulē atkal sāksies kādi finansiāli satricinājumi. Tā kā mūsdienu globālā ekonomika dzīvo no viena "burbuļa" līdz nākamajam, lielāka vai mazāka mēroga krīzes pienākšana ir neizbēgama, kas savukārt nozīmē, ka finansiāla rakstura nepatikšanas nemetīs līkumu arī Latvijai.

Gaida jaunu investīciju pieplūdumu © DIENA(1)

Nodokļu reformu pakete, kas guvusi apstiprinājumu gan valdībā, gan Saeimā, saņēmusi daudz kritikas, tomēr, kā norāda ekonomisti, ir saglabātas arī valsts ekonomisko izaugsmi veicinošas lietas. Viena no tām ir nulles procentu likme uzņēmumos reinvestētajai peļņai, saistībā ar ko šķēpu laušana sākās vēl deviņdesmito gadu beigās, kad Igaunijā šādu normu pieņēma, bet Latvijā ne.