Šogad slimnīcām papildus tiks piešķirti vēl 2,5 miljoni latu stacionārai un ambulatorai palīdzībai, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.
Valsts apmaksāto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu kvotā šogad iekļāvušās tikai divas slimnīcas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati par šā gada deviņiem mēnešiem.Vislabāk ar kvotas izpildi veicas Rīgas dzemdību namam, kas apguvis 91% no valsts piešķirtā finansējuma ambulatoriem pakalpojumiem, un Tukuma slimnīcai - 92%.
Pie Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa Klīniskajām Universitātes slimnīcām strādā šo slimnīcu ārstu dibinātas un vadītas nevalstiskas organizācijas. Bet lielāko daļu finansējuma tām izdodas piesaistīt tieši no zāļu un medicīnas preču ražotājiem un pārdevējiem, kuru bizness savā ziņā ir atkarīgs arī no ārstniecības iestādēm, svētdien, 13.
Veselības ministrija pazinojusi, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam Latvijā, nav nepieciešams būtiski palielināt kvotas pašvaldību slimnīcām. Tomēr Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai uzsvēra - vidēji gadā stacionēti tiek 10% attiecīgās teritorijas iedzīvotāju, bet piešķirtā kvota ir tikai 7-8%. Tas nozīmē, ka daudzas pašvaldību slimnīcas var nonākt līdz bankrotam.
Lai kompensētu personāla trūkumu slimnīcās, pacientiem pārmērīgi daudz tiek izrakstītas antibiotikas. Tā speciālisti skaidro to, ka antibiotiku patēriņš Latvijas slimnīcās ir viens no augstākajiem Eiropā, vēsta laikraksts Diena.
Latvijas slimnīcu biedrības (LSB) pārstāvji jau ir vairākkārt tikušies gan ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, gan ar Nacionālā veselības dienesta vadību, taču tā arī nav saņēmuši atbildes uz saviem jautājumiem, un nav arī saņemts papildus finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās no veselības aprūpes nozarei papildus piešķirtā finansējuma - 12 miljoniem latu, tāpēc LSB vēlas tikties ar premjeru Valdi Dombrovski portālam Diena.lv atzina LSB.
Valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības sniegšana netiks pārtraukta, portālu Diena.lv informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka gada beigās valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs pieejami.
Nesaņēmuši cerēto atbalstu valdībā, Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji ceturtdien devās pie tiesībsarga. Viņi apgalvo - pašreizējā veselības aprūpes sistēma nespēj garantēt ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un ikviena tiesības uz garantētu medicīniskās palīdzības minimumu. Ko šis veselības aprūpes minimums nozīmē - vienota skaidrojuma nav. Plašāk LTV Panorāmas materiālā!
Latvijas Slimnīcu biedrībai (LSB) nav skaidrs, kā tiks sadalīti šonedēļ veselības nozarei piešķirtie papildu 5,2 miljoni latu, tāpēc biedrības vadītājs joprojām prognozē, ka nepietiekamā finansējuma dēļ vairākās reģionālajās slimnīcās pacientiem jau septembrī būs jāmaksā par pakalpojumiem, kurus būtu jāsedz valstij.
Patlaban no visiem izsniegtajiem valsts galvojumiem riskantākie ir dažām mazajām ostām un nelielām slimnīcām izsniegtie galvojumi, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Latvijas slimnīcu vadītāji ceturtdien, 29.augustā, Tiesībsarga birojā tiksies ar Latvijas Republikas tiesībsargu Juri Jansonu, lai runātu par iedzīvotāju tiesībām uz bezmaksas medicīnu, portālu Diena.lv informēja Latvijas slimnīcu biedrība.Slimnīcu pārstāvjus satrauc situācija, ka nepietiekama valsts finansējuma dēļ cieš pacienti, kuriem uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem šobrīd ir jāgaida garās gaidīšanas rindās.
Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildus līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.