Reakcija uz mākslinieka Kristiana Brektes darbiem, kuras augstākais lidojums ir viņa aizstāvības plakāta sadedzināšana pie Latvijas Mākslas akadēmijas, kuras asociētais profesors un glezniecības katedras vadītājs Brekte ir, un galerijas Alma nožēlojamā publiskā atvainošanās par Kristiana Brektes un grupas +K+M+B uzstāšanos projekta Tīrkultūra – Negaidīto avotu galerija ietvaros, kas galerijas komandai šķitusi "dziļi aizvainojoša, neapdomīga un tādēļ arī neprofesionāla. Mēs noliedzam naidu kurinošus pasākumus un simboliku, it sevišķi tos, kuri izraisa asociācijas ar konkrētām naida organizācijām, genocīdu un minoritāšu apspiešanu", – šī reakcija nav nekas jauns. Brektes darbi tādas ir piedzīvojuši no laika gala. Ja pašķirstām senās Dienas, pirms 14 gadiem 2007. gada 10. novembra Dienas 11. lapā atrodam repliku Vai atļauts viss?.
Ņujorkas Dvīņu torņu bojāeja terora aktā 2001. gada 11. septembrī līdzās citām bēdām radīja gluži saprotamu nervozitāti pasaules augstāko debesskrāpju iemītniekos. Šo nervozitāti fiksēja arī 2001. gada 29. septembra SestDiena rakstā Pēkšņi kļuvis tik neomulīgi.
Pirms 20 gadiem pasaule gaidīja NATO atriebību par 11. septembra terora aktiem Ņujorkā. "Tuvojas stunda, kad Amerika rīkosies," ASV prezidenta Džordža V. Buša vārdus citēja 2001. gada 22. septembra Diena.
Līdz 2001. gada 11. septembrim cilvēce turpināja svinēt jaunas tūkstošgades sākumu. Lukašenko atkal uzvarēja vēlēšanās, EDSO novērotāji vēlēšanās saskatīja daudzus pārkāpumus, Latvijā notika kārtējās Dzejas dienas, kurām sleju Dze-dze-dzejas dienas 11. septembra Dienā veltīja rakstniece Andra Neiburga, aprakstīdama dažādus dzejnieku tipus un teikdama, ka viņiem visiem šai valstī ir tiesības savus svētkus svinēt.
Pirmo dienu eiforijā pēc 1991. gada augusta puča brīnumātrās izgāšanās Diena uz šīm dienām atskatījās, 1991. gada 31. augusta SestDienā attiecīgos rakstus publicējot rubrikā Vēsture. Šodien mēs redzam, ka nekāda vēsture tā vēl nav, Krievijā pučistu lieta pagaidām ir uzvarējusi un atkal brīvo pasauli uztver kā ienaidnieku, turklāt brīvajā pasaulē vairs nav tādu politiķu kā Reigans un Tečere, kuriem izdevās piespiest pie zemes ļaunuma impēriju. Taču augusta beigās pirms 30 gadiem patiešām naivi šķita, ka arī Krievija, kas devusi neatkarību visām padomju republikām, būs atbrīvojusies no impēriskajiem kompleksiem. Tad nu – kā trijās puča dienās gāja Dienā...