Pieļauju, ka vēl joprojām lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Dienvidāfrikā nav bijuši, tomēr pašlaik šī tālā valsts ir daudzu uzmanības centrā, dažubrīd diskusiju asumam uzviļņojot gandrīz līdz nepieciešamībai pieteikt Dienvidāfrikai karu un Dānijai arī pie viena.
Latvijas dzelzceļa reformēšanai Šlesers piedāvā noputējušu plānu – vēstīja miegaina ziņa 2005. gada 2. februāra Dienas pirmās lapas apakšā. Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka dienu vēlāk dzelzceļš kļūs par pašu galveno un diemžēl traģisku ziņu? Trīsdesmit gados smagākā vilcienu sadursme, turklāt Rīgas pasažieru stacijā – te sadūrās pasažieru vilciens Lielvārde–Rīga ar dīzeļvilcienu Maskava–Rīga, kurš devās uz depo. Dienas reportieri bija klāt notikuma vietā faktiski tūlīt pēc ziņas saņemšanas.
Kas ir pati svarīgākā tēma politikā, vismaz Rīgas politikā? Protams, sabiedriskā transporta biļešu cena. Rīga ir pierādījusi, ka par bezmaksas tramvaja biļeti var nopirkt nepieciešamo balsu skaitu arī tad, ja trūkstošās balsis jāpielasa no ideoloģiski it kā pretējos ierakumos ganošamies lumpeņiem (lai gan – ko tur pārmest pašmāju lumpeņiem, ja pat it kā cienījamu Eiropas valstu līderi lumpenizējas savā attieksmē pret diktatoru, kuru, kā nupat rādīja trāpīga karikatūra, koronavīruss (no krievu vārda "korona") ir skāris varbūt vissmagāk visā pasaulē).
Gada sākums pirms ceturtdaļgadsimta, ja ieskatāmies tālaika Dienā, ir bijis diezgan mierīgs, ja neskaita tādu šodien teju aizmirstu parādību kā ziema. Šķietami gandrīz nekas vēl neliecināja par briestošo banku krīzes augoni, kas 1995. gada pavasarī sprāga Latvijā. Tāpēc lielākās raizes, vismaz Rīgā, sagādāja dabas un miesas stihijas.
Ja globālā sasilšana tiešām eksistē, mums te, Latvijā, vajadzētu priecāties un visiem spēkiem to veicināt, nevis mēģināt siltumu aizbiedēt. Protams, presei globālā sasilšana nes arī zaudējumus, nevaram vairs aizpildīt aktualitāšu lapas ar nebeidzamiem šausmu stāstiem par Rīgas domes neizdarību tādas dabas stihijas kā snigšanas seku likvidācijā vai par kārtējo krītošas lāstekas upuri.
Raucot degunu par šāgada slapji pelēko sākumu, atcerēsimies, ka var būt arī sliktāk, lai gan arī aizraujošāk, ja vien neesi pašā procesa virpulī, bet vari to vērot no drošas vietas. Pirms 15 gadiem 9. janvārī Latvijai pāri brāzās orkāns, kurš tautas atmiņā (ja vien mūsdienās, kad gandrīz visu, atskaitot laimi un dzīves jēgu, var atrast internetā, vēl pastāv tāds fenomens kā atmiņa) nav palicis tik labi kā 1969. gada vētra tikai tāpēc, ka 2005. gada lielā Ziemeļeiropas vētra nāca uzreiz pēc 2004. gada 26. decembra zemestrīces izraisītā cunami traģēdijas Indijas okeānā, kas paņēma ap 230 000 cilvēku dzīvību. Dienas lapās 2005. gada sākumā dominēja tuvu un tālu postījumu un to seku apraksti.
Kas bija Dienasprāt svarīgākie notikumi pirms 25 gadiem – 1994. gadā, kad banku krīze vēl nebija notikusi, pirms gada bija ievēlēta pirmā Saeima neatkarību atguvušajā valstī, līdz ar to latviešu tauta vēl nebija zaudējusi Atmodā un tās brīnumainajā iznākumā iegūto optimisma potenciālu, kura tik ļoti pietrūkst tagad, kad valstī ar 5% iekšzemes kopprodukta izaugsmi daudzi vēlētāji 13. Saeimas vēlēšanās balsoja par "jauniem spēkiem"…
Pirms 25 gadiem Ziemassvētkos bija drusku vairāk sniega nekā tagad un presē pašu Ziemassvētku bija daudz vairāk. Galu galā nebija pagājis pārāk daudz gadu kopš tā laika, kad Ziemassvētkus ne tikai oficiāli nesvinēja, bet arī aktīvākie komjaunieši un skolotāji Ziemassvētku dievkalpojuma laikā dežurēja pie baznīcām, lai fiksētu tos skolēnus, kuri nolēmuši iet ideoloģiskus maldu ceļus. Kad varas mainījās, daudzi jo daudzi partijas funkcionāri izrādījās tie dievbijīgākie bijuši. Tomēr, ar vai bez baznīcas, Ziemassvētki tiešām ir svētīgākie svētki gadā, ļaudami pārdzīvot gada tumšāko periodu – viss decembris paiet, meklējot un, ja rokas galīgi nav atņēmušās, arī iesaiņojot Ziemassvētku dāvanas.
31. decembrī apritēs 20 gadu, kopš Krievijā valda un kodolčemodānu tur Vladimirs Putins. Brežņeva rekords pārspēts, vēl tikai deviņi gadi, un tad arī Staļinu var aizēnot. Boriss Jeļcins vēl nebija nodevis varu Putinam, kad Diena jau portretēja viņu kā iespējamo pēcteci Krievijas prezidenta krēslā.
"Nobažījusies par plāniem no normatīvajiem aktiem svītrot noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju rīkošanu," vēstīja 5. decembra ziņa. Nekas nav jauns zem šīs saules – pirms 25 gadiem, tātad 1994. gada decembrī, skolotāju streiks bija Dienas pirmās lapas ziņu tēma turpat mēnesi.
Azartspēļu vietas pirms 25 gadiem Rīgā tikai sāka vērsties plašumā, kamēr tagad to skaits jau ir sarucis, acīmredzot vairums to, kam vajadzēja savu naudu nospēlēt, to jau ir izdarījuši. 1994. gadā vēl nebija neviena pazīstama mākslinieka, mūziķa vai režisora, kas presei būtu atzinies azartspēļu atkarībā un, nosaukdams aptuvenu kazino atstāto summu, netieši arī atklātu, cik populāri mūziķi nopelna, ja čakli strādā.
