Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Migla
Trešdiena, 13. novembris
Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens

Andis Sedlenieks

Al Asada režīma atgriešanās

Iepriekšējās nedēļas beigās Arābu līgas (AL) – pašas ietekmīgākās arābu valstu organizācijas – ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts vienprātīgs lēmums par Sīrijas dalības atjaunošanu organizācijā.

Gagauzijas autonomijas problēma

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.

Covid-19 nezūdošā ēna un lielā politika

Lai gan Latvijā tikpat kā nemanāma, pasaulē joprojām turpinās cīņa ar Covid-19. Tāpat ne vienā vien valstī tiek meklētas atbildes, kādēļ pandēmijas uzliesmojuma laikā pieņemti tie vai citi lēmumi, kas vēlāk izrādījušies šaubīgi un ar aizdomām par korupciju. Savukārt ģeopolitiskā līmenī ASV un Ķīna cenšas uzvelt viena otrai atbildību par Covid-19 pandēmijas izraisīšanu.

Priekšvēlēšanu kaislības Turcijā

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēkšņās veselības problēmas ir padarījušas vēl neskaidrāku situāciju pirms 14. maijā gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām.

Karam jānoslēdzas ar Ukrainas uzvaru

Par Latvijas un Čehijas sadarbību, Krievijas karu Ukrainā un citām aktualitātēm ar Čehijas ārlietu ministru Janu Lipavski sarunājas Andis Sedlenieks.

Dedolarizācija bez vienprātības

Turpina pieaugt to pasaules valstu skaits, kuras paziņojušas par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet kompānijas Eurizon aplēses liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.

Dalailama, incidenti un Tibetas jautājums

Tibetas budistu garīgā līdera dalailamas iekļūšana visai nepatīkamā skandālā cita starpā ir iemesls atcerēties, ka tieši viņa personiskā autoritāte un ietekme jau ilgāku laiku ļauj izvairīties no Tibetas jautājuma radikalizācijas. Kāda patlaban ir dalailamas loma, un kādēļ pastāv iespēja, ka viņš var pasludināt – nākamās reinkarnācijas jeb viņa pēcteča nebūs?

Dienvidkorejas dilemma

Uzreiz vairākas Dienvidkorejas amatpersonas likušas saprast, ka valsts neatteiksies no savas līdzšinējās politikas un nesāks ieroču un bruņojuma piegādes Ukrainai, aprobežojoties tikai ar humāno un ekonomisko palīdzību.

Jauns karstais punkts

Daudzās Āfrikas valsts Sudānas provincēs nu jau vairākas dienas turpinās būtībā pilnvērtīga karadarbība starp diviem Sudānas galvenajiem militārajiem formējumiem – valsts armiju un ātrā atbalsta spēkiem, kā tiek dēvēta cilšu zemessardze, kura nedz skaitliski, nedz bruņojuma un militārās sagatavotības ziņā ne ar ko neatpaliek no armijas.

Pretuzbrukuma priekšvakarā

Neilgi pirms Ukrainas ilgstoši plānotā pretuzbrukuma Krievijas okupācijas spēkiem rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu autori brīdina, ka visus iecerētos mērķus tā gaitā varētu arī nesasniegt. Kādi ir šādu publikāciju parādīšanās iemesli, un vai skepse šajā gadījumā ir pamatota?

Pekinas vizītes atskaņas

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušās nedēļas nogalē notikusī vizīte Ķīnā un paziņojumi, ar kuriem pēc šīs vizītes nāca klajā Makrons, ir izraisījuši kārtējo viļņošanos apvienotās Eiropas ģeopolitiskās suverenitātes piekritēju vidū.

Persijas līča valstu demarši

Arābu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd atrodas Saūda Arābijas un Omānas delegāciju – sarunu vedēju – ierašanās husītu nemiernieku kontrolētajā valsts galvaspilsētā Sanā.

Somijas partiju šaha iespējas

Lai arī nule aizvadīto Somijas vēlēšanu rezultāts nav pārsteigums, spēku sadalījums jaunā sasaukuma parlamentā būs tāds, ka valdošās koalīcijas izveidei var izrādīties vajadzīgas ilgas sarunas. Tāpat ir iespējami dažādi visai negaidīti pavērsieni. Kamdēļ tā, un vai šāda situācija sola būtiskas pārmaiņas Somijas politikā?

Džukanoviča laikmeta beigas

Melnkalnei šā gada 2. aprīlis kļuva par vēsturisku dienu, jo par valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju kļuva 36 gadus vecais ekonomists Jakovs Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka par trim gadiem un kurš par kandidēšanu vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to pirmās kārtas.

Nerimstošie franču pensiju protesti

Francijā jau ilgāk nekā mēnesi turpinās protesti pret Valsts prezidenta Emanuela Makrona aizstāvēto un virzīto pensiju sistēmas reformu. Protestētāju skaits kļūst tikai lielāks, bet viņu noskaņojums – aizvien radikālāks, un protestu iniciatori aizvien mazāk ir spējīgi kontrolēt notiekošo. Ar ko tas draud Francijai un Valsts prezidentam Makronam?

Demokrātiju samits 2023

No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.

Izraēlas tiesu kaislības

Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu

Atgādinājums par 2008. gadu

Divu ASV reģionālo banku bankrots un vēl vairāku citu nonākšana uz bankrota sliekšņa, kā arī Šveices otras lielākās komercbankas Credit Suisse, kas ir finanšu institūcija ar 166 gadus ilgu vēsturi, faktiskais bankrots un tās steidzama nodošana galvenās konkurentes UBS rokās radījusi satraukumu par kārtējiem liela mēroga finanšu un ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai gan pagaidām šķiet, ka iespējamo krīzi izdevies apslāpēt, visas bažas tomēr nav novērstas.

Politiskās izvēles jautājums

Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.

Partnerības demonstrēšana

Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.

Gruzijas iekšpolitisko pretrunu spogulis

Pagājušajā nedēļā kārtējie protesti satricināja Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, vairākiem desmitiem tūkstošu aktīvistu protestējot pret valsts galvenās varas partijas Gruzijas sapnis un tās sabiedroto iecerēto likumu par ārvalstu aģentiem. Visticamāk, ne tik daudz protestu, cik rietumvalstu spiediena dēļ likumprojekts 9. martā tika atsaukts no parlamenta darba kārtības. Pārliecības, ka tas novedīs pie situācijas stabilizēšanās, gan joprojām nav, jo protesti pret konkrēto likumu bija tikai iekšpolitisko pretrunu aisberga redzamā daļa.

Ārpolitiskā kursa legalizēšana

Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas tautas pārstāvju sapulces 1. sesija, par kuras redzamāko rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku, jautājumu.

Pekinas jaunā kvalitāte?

Iepriekšējās nedēļās kļuva zināms, ka divas no galvenajām Tuvo Austrumu reģionālajām lielvarām un vienlaikus nesamierināmas pretinieces Irāna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par pirms septiņiem gadiem pārtraukto diplomātisko attiecību atjaunošanu.

TikTok – no datu drošības līdz ģeopolitikai

Vispirms ASV, bet pēc tam arī citu rietumvalstu pieņemtie lēmumi aizliegt īso videoklipu apmaiņas lietotnes TikTok izmantošanu dažādu oficiālo institūciju darba viedierīcēs tiek uzskatīti par pirmo soli ceļā uz daudz plašāku šī sociālā tīkla darbības ierobežošanu Rietumos. Galvenais cēlonis tam, visticamāk, ir lielā ģeopolitika.

Gruzijas pretrunīgā izvēle

Pēc vētrainiem opozīcijas protestiem Gruzijas parlamentā vakar tika atsaukts politiskās kaislības izraisījušais un pirmajā balsojumā jau apstiprinātais likumprojekts (vai pareizāk – divi vienoti likumprojekti) par ārvalstu ietekmes aģentiem. Vai šāds lēmums novedīs arī pie protestu izbeigšanās, pagaidām gan paliek neskaidrs.

Salu jautājuma atgriešanās?

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Spriedze ap Kišiņevu un Tiraspoli

Pēdējo dažu nedēļu laikā saasinājusies spriedze Moldovā un separātiskajā Piedņestrā, tostarp izskanot bažām, ka Krievija šajā nelielajā valstī varētu plānot apvērsumu. Cik pamatoti ir šie apgalvojumi, vai iespējama karadarbības sākšanās arī Moldovā, un kamdēļ šī valsts ieņem tik unikālu vietu postpadomju valstu vidū?

Kādas vīzijas ēnas puses

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.