Kā liecina ziņu aģentūru sniegtā informācija, Seula uzskata, ka tai nepieciešamas "līdzsvarotas" attiecības ar Krieviju, bet ieroču un bruņojuma piegādes Kijivai ir iespējamas tikai tādā gadījumā, ja Dienvidkoreja pati piedzīvos uzbrukumu. Par pieminēto uzbrukumu nekas vairāk nav teikts, taču ir skaidrs, ka ar to domātas provokācijas no Ziemeļkorejas puses. Jautājums par Seulas ieroču un bruņojuma piegādēm rietumvalstīm, kuras tos tālāk var piegādāt Ukrainai, šajos paziņojumos ir apiets. Jāatgādina, ka rietumvalstis un ASV jau ilgstoši cenšas pārliecināt Dienvidkoreju sākt ieroču un bruņojuma, pirmkārt jau artilērijas šāviņu, piegādes Ukrainai. Karadarbības intensitāte Ukrainā ir tāda, ka rietumvalstu militārās rūpnīcas nespēj nodrošināt visas Kijivas vajadzības, un Dienvidkorejas rūpniecības jaudas tiek uzskatītas par vienu no "glābšanas riņķiem". Taču tiešas ieroču un bruņojuma piegādes nozīmēs kā atlikušo attiecību saraušanu ar Krieviju, kur Dienvidkorejai joprojām ir ievērojamas ekonomiskās intereses, tā arī, kas vēl būtiskāk, problēmas jau tāpat sarežģītajās attiecībās ar Ķīnu, kas var atstāt graujošu iespaidu uz Dienvidkorejas ekonomiku.
Pati galvenā problēma, kuras dēļ Seula ieņem izvairīgu nostāju, tomēr ir Ziemeļkoreja. Kā liecina atsevišķi neoficiāli Krievijas amatpersonu izteikumi vai publikācijas Ķīnas presē, gadījumā ja Seula sāks ieroču piegādes Ukrainai, abas Eirāzijas lielvaras it kā slepus, bet būtībā atklāti ir gatavas parūpēties, lai arī Ziemeļkorejas režīmam lielos apjomos būtu pieejams plašs ieroču un bruņojuma klāsts. Tas dramatiski palielinās spriedzi Korejas pussalā un var novest arī pie šo ieroču reālas lietošanas. Pēdējā iespēja šķiet gana ticama tādā gadījumā, ja izcelsies liela mēroga militārs konflikts par Taivānu.
Rezultātā Seula atrodas atklāti sarežģītā situācijā. No vienas puses, ASV ir galvenās tās sabiedrotās un drošības garantētājas, un tās ir nepieciešams atbalstīt. Tajā pašā laikā otrā svaru kausā atrodas iespaidīgas ekonomiskās intereses un vēl lielāki riski valsts drošībai. Attiecīgi tiek mēģināts aprobežoties ar pussoļiem. Turklāt, lai arī Dienvidkorejas situācija šajā ziņā acīmredzami ir pati sarežģītākā, tā ne tuvu nav vienīgā valsts, kas šobrīd ar līdzīgām metodēm risina tādu pašu dilemmu.