Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas
pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.
Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Un tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija.
Krievijas pērn 24. februārī sāktais iebrukums, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai Ukrainas vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šajā karā.
Krievijas izvērstās karadarbības
Ukrainā dēļ maz uzmanības
pēdējās dienās tika pievērsts
notikumam, kas jau ir atstājis
un turpinās atstāt ietekmi uz
dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai
pēdējo 20 gadu laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs
Putins, vakar sakot runu valsts
Federālajai sapulcei (Krievijas
parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām
amatpersonām, kā arī lūgtajiem
viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā
ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.
Turcijā un Sīrijā piedzīvotās postošās zemestrīces, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču dramatiska diplomātisko attiecību pasliktināšanās starp Teherānu un Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem ar bezpilota lidaparātiem, kā arī Irānas iekšpolitiskā nestabilitāte ietekmē gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju.
Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.
Divas viena otrai sekojušas
Krievijas ārlietu ministra
Sergeja Lavrova diplomātiskās
turnejas Āfrikas valstīs ir
kārtējais atgādinājums par to,
kāda cīņa rit starp lielvalstīm
par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā
kontinentā.
Turciju un Sīriju 6. februārī vienu pēc otras piemeklēja divas – 7,8 un 7,5 balles pēc Rihtera skalas stipras – zemestrīces, kā arī vairāk nekā simts šo zemestrīču pēcgrūdienu. Saskaņā ar pesimistiskākajām aplēsēm katastrofas upuru skaits pārsniegs pat 20 tūkstošus cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi būs mērāmi vairākos desmitos miljardu eiro. Turklāt zemestrīces jau kļuvušas par nozīmīgu faktoru ne tikai Turcijas iekšpolitikā, bet arī lielajā ģeopolitikā.
Janvārī Spāniju apmeklēja Francijas delegācija ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu priekšgalā, bet par vizītes rezultātu kļuva jaunas starpvalstu jeb Barselonas vienošanās parakstīšana, kuras ietvaros tiek regulēts būtībā viss Parīzes un Madrides attiecību spektrs.
Par pēdējo dienu vienu no galvenajiem kā ASV iekšpolitiskajiem, tā starptautiskās politikas notikumiem kļuva Ķīnas aerostata jeb gaisa balona parādīšanās ASV debesīs, pie kam aerostats nesteidzīgi pārlidoja virkni ASV militāro objektu.
Tikai šā gada janvārī vien ASV jau piedzīvotas 52 masu apšaudes, kurās gājuši bojā astoņdesmit septiņi, bet dažādas pakāpes ievainojumus guvuši 213 cilvēki. Kopējais nošauto cilvēku skaits ASV mēneša laikā sasniedz gandrīz 3,6 tūkstošus. Šāda situācija lielvalstī turpinās jau gadiem, bet risinājums joprojām ne tikai nav atrasts – tas nav pat saskatāms.
Vakar Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) apsūdzēja Izraēlu 29. janvārī notikušā bezpilota lidaparātu uzbrukumā vienam no valsts militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem valsts vidienes pilsētā Isfahānā. Uzbrukumā būtiski postījumi netika nodarīti, taču, tā kā tas notika uzreiz pēc Irānas vidienē piedzīvotās zemestrīces, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi pasteidzās paziņot pat par liela mēroga kara sākšanos.
Vispirms Covid-19 pandēmija,
bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielā mērā
novērsis uzmanību no Eiropas
Savienības (ES) stratēģijas
Globālie vārti (The Global
Gateway), kurai nepelnīti tiek pievērsts ļoti
maz vērības.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma īpašu rezolūciju, prasot izveidot tribunālu Krievijas izdarīto noziegumu Ukrainā sodīšanai. Tostarp EP deputāti prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu. Cik reāla ir iespēja, ka šāds tribunāls tiešām varētu tikt izveidots, it īpaši ņemot vērā, ka šāda veida rezolūcijām ir tikai rekomendējošs, nevis obligāts raksturs?
Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.
Klimatologi lielākoties
paredz, ka 2023. gadā
globālā mērogā
palielināsies dažādu
klimatisko kataklizmu un
dabas katastrofu skaits.
Tostarp tiek pieļauts, ka
globālā sasilšana dažu
tuvāko gadu laikā var kļūt
"nekontrolējama". Kamdēļ
tā, un vai no kataklizmām
tomēr iespējams izvairīties?
Krievijas iebrukuma Ukrainā un ap Taivānu valdošās spriedzes dēļ ievērojami mazāk ievērības piesaista fakts, ka pasaulē turpinās arī virkne citu konfliktu, kas ir prasījuši tūkstošiem cilvēku dzīvību, kā arī noveduši pie humānajām katastrofām.
Galvenokārt izmaiņām Japānas aizsardzības koncepcijā un valsts militāri stratēģiskajiem plāniem bija veltīta aizpagājušā gada oktobrī par Japānas premjerministru kļuvušā Fumio Kisidas pirmā turneja pa vadošo rietumvalstu galvaspilsētām, kas noslēdzās šīs nedēļas sākumā.
Īsi pirms gadumijas – decembra vidū – Japānas valdība atbalstīja jaunu Nacionālās drošības koncepcijas redakciju. Tas ir izlēmīgs solis ceļā uz atteikšanos no Tokijai tradicionālās aizsardzības un pašierobežošanas politikas, ko nācās pieņemt pēc Otrā pasaules kara beigām, un de facto paredz pilnvērtīgu bruņoto spēku atjaunošanu. Tostarp plānota arī militāro izdevumu paaugstināšana līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē: Japāna dažu gadu laikā kļūs par valsti ar trešajiem lielākajiem militārajiem izdevumiem pasaulē. Ko šāds solis nozīmē pašai Japānai un ko globālā mērogā?
Gada sākumā pēdējā gaitā Igaunijā tika izvadīts Edgars Savisārs – cilvēks ar nozīmīgu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, akcijas Baltijas ceļš idejas autors, bijušais Igaunijas Tautas frontes līderis un pārejas valdības premjerministrs Igaunijas neatkarības atgūšanas periodā no 1990. līdz 1992. gadam. Vēlāk viņš kļuva par ietekmīgās Centra partijas vadītāju. Tomēr, lai arī savas neatlaidības un citu īpašību dēļ par Degunradzi iedēvētais Savisārs tiek uzskatīts par Igaunijas neatkarības galveno arhitektu, viņš bija pretrunīgs politiķis. Domājams, ka pilnā mērā Savisāra paveikto būs iespējams izvērtēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.
Kā vēsta aģentūra Reuters, šā mēneša vai, iespējams, pat šīs nedēļas laikā ir gaidāma Turcijas, Sīrijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās. Turklāt, lai arī tikšanās datums nav zināms, nekādu šķēršļu tās ceļā nav – nosaukt konkrētu laiku un vietu (lai gan tikai retais šaubās, ka tā būs Maskava) kavē vienīgi fakts, ka turpinās darba kārtības saskaņošana.
Pastāv dažādi un ļoti pretrunīgi viedokļi par šobrīd pasaulē notiekošajiem ģeopolitiskajiem
procesiem, un tas ietekmē gan aizvadītā gada nozīmīgāko ģeopolitisko un ekonomisko
notikumu novērtējumu, gan redzējumu par to, kas pasauli gaida jaunajā, 2023. gadā. Kādēļ
tiek uzskatīts, ka globālā mērogā uz nezināmu laiku iestājies nenoteiktības periods, un
kādas ir ticamākās prognozes par 2023. gadā gaidāmajām tendencēm?
Īsi pirms gadumijas, 29. decembrī, pēc ilgas cīņas ar vēzi 82 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Edsons Arantiss du Nasimentu – visā pasaulē pazīstams kā Pelē jeb futbola karalis. Vienīgais trīskārtējais Pasaules kausa futbolā ieguvējs, neskaitāmās aptaujās atzīts par visu laiku izcilāko futbolistu, Starptautiskās Olimpiskās komitejas par gadsimta sportistu pasludinātais Pelē bija arī liela mēroga sabiedriskais un politiskais aktīvists. Tā dēļ žurnāls Time 1999. gadā viņu atzina arī par vienu no simt XX gadsimta svarīgākajām personībām
ASV Kongresa Pārstāvju palāta (apakšpalāta) pirmoreiz simts gadu laikā saskārusies ar situāciju, kad ne tikai pirmajā, bet pirmajās četrās (iespējams, šobrīd arī vēl vairākās) balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jaunā sastāva palātas priekšsēdētāju (spīkeru), par kādu tradicionāli kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis Pārstāvju palātā.
Gada pašā sākumā Brazīlijā ar
vērienu tika aizvadīta trešo
reizi valsts prezidenta amatā
ievēlētā kreisā politiķa Luisa
Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.