Oficiālais Lavrova turneju iemesls bija gatavošanās šā gada jūlijā Pēterburgā gaidāmajam samitam Krievija – Āfrika, lai gan faktiski šīs vizītes (atsevišķos plašsaziņas līdzekļos nodēvētas par "Krievijas draugu skati") bija paredzētas plaša jautājumu spektra risināšanai. Neoficiāli par šādu braucienu galveno aktuālo mērķi tiek uzskatīti Maskavas centieni nodrošināt, lai Āfrikas valstis, kuras veido ievērojamu daļu no tā dēvētā globālā vairākuma, arī turpmāk saglabātu vismaz neitralitāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un turpinātu ignorēt rietumvalstu pret Maskavu noteiktās sankcijas. Kā arī Krievijas ģeopolitiskās ietekmes izplatīšana jeb drīzāk – atjaunošana, it īpaši uz Francijas rēķina.
Vispirms Krievijas ārlietu ministrs pabija Dienvidāfrikā, Esvatini (bijušajā Svazilendā), Angolā un Eritrejā, bet otrās turnejas ietvaros – Mali, Mauritānijā un Sudānā (ar kuru tika panākta galīga vienošanās par Krievijas jūras kara flotes bāzes izvietošanu). Vēl viena turneja notika pagājušā gada otrajā pusē, un tās laikā Lavrovs apmeklēja Ēģipti, Kongo, Ugandu un Etiopiju. Pie kam tas ne tuvu nav viss Krievijai draudzīgo vai vismaz labvēlīgi noskaņoto Āfrikas valstu saraksts.
Ir skaidri arī iemesli, kamdēļ saraksts ir tik plašs. Koloniālās vēstures izraisīta neuzticēšanās rietumvalstīm, sadarbības ar PSRS pieredze (tostarp PSRS iespaidīgā loma tiešā koloniālisma laikmeta izbeigšanā), kā arī cerības, pie kam bieži vien neslēptas, iegūt dividendes no lielvaru ģeopolitiskās konfrontācijas. Par ietekmi Āfrikā – par tās resursiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu, interesi izrāda visas lielvaras. Ķīna regulāri rīko savus samitus Ķīna – Āfrika un ir kļuvusi par kontinenta galveno ekonomisko partneri, sadarbības ar Āfriku samitus rīko Eiropas Savienība un Turcija, Indija cenšas izmantot savu etnisko diasporu Āfrikā, un arī ASV pagājušā gada decembrī pēc astoņu gadu pārtraukuma sarīkoja savu samitu ar Āfriku.
Vienlaikus, tā kā rietumvalstis ekonomisko sadarbību vai palīdzību regulāri cenšas sasaistīt ar politiskām prasībām, vismaz pagaidām šajā konkurencē gana pārliecinoši uzvar Ķīna, Krievija un nemanāmi arī Indija. Kas acīmredzami nozīmē, ka rietumiem ir pēdējais laiks pārskatīt uzstādījumus.