Vispirms kļuva zināms, ka abas lielākās Dienvidamerikas tautsaimniecības – Brazīlija un Argentīna – sāk darbu, lai izveidotu vienotu valūtu (faktiski – brīvās tirdzniecības zonas), par kuru iecerēts, ka tā pastāvēs paralēli nacionālajām valūtām un tai pievienosies arī pārējās kontinenta valstis vai vismaz to vairākums. Savukārt pēc tam tika paziņots, ka šā gada augustā gaidāmajā vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS līderu samitā tiks apspriesti vienotas šo valstu norēķinu vienības ieviešanas plāni. Nekas konkrētāks pagaidām netiek izpausts, taču ir zināms, ka rit vērienīgi priekšdarbi.
Atbilstīgi izdevuma Financial Times aplēsēm teorētiski iespējamā visas Latīņamerikas valūtas savienība aptvers ap 5% no pasaules IKP. Pasaules lielākā valūtas savienība, eirozona, savukārt aptver ap 14% no pasaules IKP. Tiesa, nominālā IKP un izteikta ASV dolāros, kas ne gluži atbilst reālajai situācijai. Galvenokārt tāpēc, ka šajā variantā rietumvalstu ekonomiku apmērs ir jūtami pārvērtēts, kamēr vadošo nerietumu valstu – tikpat jūtami nenovērtēts.
Pēc nominālā IKP starp pasaules desmit lielākajām ekonomikām 2022. gada beigās bija tikai trīs nerietumu valstis (Ķīna, Indija un Krievija), bet samēri šajā desmitniekā bija 65%:35% par labu Rietumiem. Vērtējot pēc pirktspējas, kas ir realitātei daudz tuvāks rādītājs, pirmajā desmitā bija jau piecas nerietumu valstis (arī Indonēzija un Brazīlija), savukārt samēri – 55%:45% par labu jau nerietumu pasaulei. Ir arī citi, Rietumiem vēl mazāk iepriecinoši aprēķini, bet papildus jāņem vērā, ka ievērojamu daļu rietumvalstu tautsaimniecību veido finanšu sektors, kamēr nerietumu valstīs pārliecinoši dominē reālā ekonomika.
Raugoties no šāda skatpunkta, var teikt, ka iespējamās Latīņamerikas valūtas savienības globālā daļa būs aptuveni līdzvērtīga eirozonas daļai, savukārt BRICS norēķinu vienība, ja tāda tiks izveidota, būs, mazākais, pārrobežu norēķinu līdzeklis vairāk par trešdaļu globālās ekonomikas. Ja pieskaita arī nerietumu struktūrām tādā vai citādā veidā pievienoties tīkotāju sarakstu, tad šai valūtai neatkarīgi no formas ir visas iespējas kļūt par izplatītāko globālā mērogā. Paralēli tas nozīmēs arī ievērojamas ģeopolitiskās izmaiņas. Cits jautājums, ka līdz šādai valūtai vēl ir ejams tāls ceļš, bet tās nākotne ir gluži neskaidra. Turklāt lielā mērā pašu vadošo nerietumu valstu savstarpējo pretrunu dēļ.