Labdarības organizācijas Ziedot.lv mājaslapā redzams, ka līdzcilvēku palīdzība iedzīvotājiem nepieciešama ne tikai veselības problēmu risināšanai, bet arī pavisam ikdienišķās un it kā pašsaprotamās lietās. Bez lūgumiem pēc naudas vēža ārstēšanai un rehabilitācijas pasākumiem ir arī aicinājumi ziedot līdzekļus malkas iegādei trūcīgiem sirmgalvjiem, bērnunama bērnu uzņemšanai ģimenēs un vēl daudz dažādām citām nepieciešamībām.
Veselības ministrija sola, ka no nākamā gada mediķiem 20% algu pieaugums būs. Vēl gan esot jāidentificē visi finansējuma avoti, lai tiktu nodrošināts vajadzīgais naudas apmērs.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) kārtējo reizi paudusi, ka būtu nepieciešams pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojuma apmēru, kura dēļ daļa medikamentu pie mums ir dārgāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs. SIFFA arī paudusi, ka, lai samazinātu zāļu cenas, būtu jāmazina arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.
Strādājot pie jebkādām veselības aprūpes reformām, jāiesaista pēc iespējas plašāks speciālistu loks. Jaunā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece intervijā Baibai Krastiņai atzīst, ka ne vienmēr tā notiek, tādēļ nākamajam ministram uz nozari būtu jāmāk paskatīties no ārstu puses.
Cilvēkiem ar redzamu invaliditāti joprojām jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem. Tie saistīti ne tikai ar pavisam ikdienišķām lietām, bet arī ar iespēju pašam sevi uzturēt, veiksmīgi iekļaujoties darba tirgū. Paši uzņēmumi apgalvo, ka piedāvā līdzvērtīgas darba iespējas ikvienam, tomēr realitātē nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaits ir neliels.
Mazās lauku skolas, cīnoties par pastāvēšanu, gatavas braukt pakaļ skolēniem gandrīz jebkur, jo zina, ka pretējā gadījumā atbrauks kādas citas pašvaldības skola. Tikmēr Valsts kontrole revīzijā (VK) secinājusi, ka pašvaldības skolēnu pārvadājumos nepietiekami ņem vērā bērnu vajadzības.
Lai nemaldinātu potenciālo darba ņēmēju, darba sludinājumos turpmāk obligāti jānorāda arī atalgojuma ampiltūda. Portāla Diena.lv aptaujātie eksperti gan uzsver, ka darbinieku piesaistei ir arī citi līdzekļi, un iespējamā algas apmēra publicēšana uzņēmumam var sagādāt nevajadzīgus sarežģījumus.
Kamēr vēl nav zināms, kad tiks izveidota nākamā valdība, šā brīža Ministru kabinets paspējis apstiprināt jauno pamatizglītības standartu, kura ieviešana skolās no 2020. gada paredz ievērojamas reformas izglītības sistēmā. Tas prasījis vairāk nekā divus gadus, un pamatizglītības izstrādātāji uzsver – šis ir kompromisa variants, kas panākts plašu diskusiju rezultātā. Vairāki izaicinājumi vēl gaidāmi.
Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija (UGFA) šogad vidēji mēnesī izmaksājusi uzturlīdzekļus ap 27 tūkstošiem iesniedzēju, bet kopējais parādnieku skaits ir vēl lielāks – gandrīz 40 tūkstoši. Ir izstrādāti dažādi mehānismi, lai censtos parādnieku skaitu samazināt, liekot tiem uzturlīdzekļus maksāt pašiem, tomēr ne visas metodes, kas der Latvijā, ir pielietojamas arī pret alimentu nemaksātājiem, kuri ir pārcēlušies uz citām valstīm.
Varētu pagarināt Ārstniecības likuma, saskaņā ar kuru no nākamā gada mediķiem samazinātos virsstundu skaits, pārejas periodu, piektdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības nozares apakšpadome sēdes žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pilnsapulcē trešdien atkārtoti mēģinās ievēlēt jaunu prezidentu. Iepriekšējā sapulcē oktobra vidū tas neizdevās, jo kvoruma trūkuma dēļ vēlēšanas nenotika. Šajās vēlēšanās uz biedrības prezidenta amatu bija plānojušas startēt divas kandidātes – LĀB viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un ģimenes ārste, Latvijas Zemnieku savienības biedre Līga Kozlovska. Neilgi pirms vēlēšanām L. Kozlovskas pieteikums tika noraidīts kā biedrības statūtiem neatbilstošs. Pati Kozlovska pārmetumus par pieteikuma neatbilstību gan noraida un LĀB vadībai pārmet, ka tā melojusi sabiedrībai.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība otrdien sanāks uz sēdi, lai runātu par to, kādi būtu nepieciešamie soļi pašreizējās Latvijas medicīnas krīzes risināšanā. Tiks spriests arī par situāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Savukārt jau aizejošā valdība šonedēļ cer vēl apstiprināt grozījumus, kas ļautu paplašināt mediķu loku, kuri varētu strādāt NMPD brigādēs. Pirmdienas vakarā šis jautājums 21. novembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā gan vēl nebija iekļauts.
Skolēns kā atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidotu tādu sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot. Tāda ir viena no vīzijām par skolēnu, kurš mācīsies pēc jaunā pamatizglītības standarta. Lai arī atsevišķi šī pamatizglītības standarta punkti radījuši ne mazums iebildumu sabiedrībā, šā brīža izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība) uzsver – skolas pašas varēs regulēt mācību procesu plašākā mērogā nekā līdz šim, tas ļaus pielāgoties katras skolas vajadzībām.
Lai arī tiesa anulējusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala Depo būvniecībai Lielupes krastā, zemes īpašuma attīstītājs ir
kareivīgi noskaņots un turpinās cīnīties par savu taisnību. Tomēr arī aktīvisti, pēc kuru iesnieguma tika sākta tiesvedība, padoties negrasās.
Aizejošā 12. Saeima savā pēdējā sēdē dažādiem mērķiem pārdalījusi līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā. Deputāti līdzekļu pārdali kopumā atbalstīja bez garām diskusijām, tomēr, lemjot par vairāk nekā viena miljona eiro pārdali, piešķirot tos motokrosa, rallijkrosa un spīdveja sacensību rīkošanai, izskanēja vairāku deputātu iebildumi. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis Dienai gan norāda, ka jautājums par līdzekļu pārdali tieši šiem sporta veidiem ir politiska izšķiršanās, bet komitejai pret to iebildumu nav.
Latvijā ārsti nav apmācīti militāro ievainojumu ārstēšanā. Par to, cik Latvijas medicīna būtu gatava kara gadījumā, ar mikroķirurgu Olafu Libermani sarunājas Jolanta Plauka un Baiba Krastiņa.
Diabēta aprūpes māsas darbs nekad nekļūst garlaicīgs, jo, medicīnai attīstoties, zināšanas visu laiku iespējams papildināt un sniegt tās arī pacientiem. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļas diabēta aprūpes māsa Jana Janēviča Dienai stāsta, ka tieši iespēja attīstīties šajā amatā bijusi viens no galvenajiem iemesliem tā izvēlē.
Iecerēto jauno tramvaja vagonu iegādei akciju sabiedrībai Daugavpils satiksme nepietiek līdzekļu, tādēļ Daugavpils dome jau nākamnedēļ plāno lemt par galvojuma sniegšanu uzņēmumam aizdevuma ņemšanai. Tramvajus plānots iegādāties no sliktu slavu guvušās Lietuvas kompānijas Railvec. Tā apņēmusies piegādāt astoņus Krievijā Tveras vagonbūves rūpnīcā ražotus tramvajus. Ārlietu ministrijā (ĀM) Dienai pauž, ka tai nav izprotams lēmums iegādāties tramvajus, kuru ražotājs saistīts ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.
Pārskatot veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, atbildīgās iestādes cer, ka izdosies palielināt mediķu atalgojumu un mazināt rindas pie speciālistiem. Nacionālais veselības dienests (NVD) gan atzīst – ātrāku tarifu pārskatīšanu un ieviešanu dzīvē kavē nepietiekamie cilvēkresursi ne tikai dienestā, bet arī ārstniecības iestādēs.
Vides pieejamības risinājumiem bieži vien nav nepieciešamas lielas papildu izmaksas un tie ir pavisam vienkārši. Tomēr cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ik dienas jāsaskaras ar to, ka sabiedriskajā telpā nav ievērotas viņu visvienkāršākās pamatvajadzības. Vairāki Dienas uzrunātie cilvēki, kuriem vides pieejamības risinājumi ir aktuāli ikdienā, atzīst – par šiem jautājumiem izpratnes joprojām trūkst ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī atbildīgajām institūcijām un arhitektiem.
Pusgada laikā, kopš Bērnu slimnīcas fonds (BSF) sācis pilotprojektu, atbalsts dažādu atkarību pārvarēšanā sniegts vairāk nekā 40 jauniešiem. BSF Pusaudžu resursu centrā uzsver – šādas problēmas jauniešu vidū ir pietiekami nopietnas un tās nevar atstāt bez ievērības. Tādēļ programmas īstenotāji cer uz turpmāku atbalstu ne vien jauniešiem, bet arī viņu ģimenēm. Tāpat tiek meklēti risinājumi, lai šāds pakalpojums būtu pieejams ne tikai Rīgā, bet arī reģionu centros.
Oktobrī sācies oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pilotprojekts, lai saprastu, vai un kādi trūkumi sistēmā novēršami, pirms to oficiāli varēs sākt lietot iedzīvotāji elektroniskai saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm. Projekta testēšana plānota līdz nākamā gada 1. janvārim, un tās laikā sabiedrības pārstāvji un iestādes aicinātas iesniegt ierosinājumus un atsauksmes. Savukārt iedzīvotāji e-adresi varēs lietot brīvprātīgi no 2019. gada 2. janvāra.