Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Baiba Krastiņa

Zīdaiņiem ārkārtīgi bīstamais garais klepus(3)

Garais klepus ir akūta bakteriāla infekcijas slimība, kura saslimušajam var beigties letāli. Statistika liecina, ka saslimstība ar garo klepu aizvien turpina palielināties. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) gan to daļēji skaidro arī ar to, ka par šo slimību tiek aizvien vairāk runāts un ārsti biežāk iedomājas pārbaudīt, vai pacientam nav tieši šī saslimšana. Ar garo klepu galvenokārt slimo bērni, tādēļ ārsti uzsver vakcinēšanās nozīmi, kas ļauj no šīs saslimšanas izvairīties. Tomēr aizvien ir vecāki, kuri savus bērnus vakcinēt atsakās. Tā ir ļoti bīstama tendence, Dienai atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vakcinācijas centra vadītāja, infektoloģe Dace Zavadska.

Lai ārsti būtu labi sagatavoti(3)

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir tā organizācija, kas Latvijā sertificē ārstus un zobārstus. Valsts kontrole (VK) nesen pabeigtajā revīzijā par cilvēkresursiem veselības aprūpē iebildusi pret šobrīd valstī realizēto sertifikācijas un resertifikācijas kārtību un paudusi, ka tai nepieciešami uzlabojumi. LĀB ieskatā kardinālas pārmaiņas šajā kārtībā nav nepieciešamas, tomēr biedrība apņēmusies strādāt, lai procesu uzlabotu.

Cer, ka alkoholu lietos mazāk(29)

Veselības ministrija (VM) no nākamā gada iecerējusi sākt realizēt apjomīgu plānu alkohola patēriņa mazināšanai Latvijā. Tostarp iecerēts radikāli ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu. Kā jau bija gaidāms, nozares spēlētāji par šādiem plāniem sajūsmā nav. VM bez reklāmas ierobežojumiem iecerējusi arī virkni citu pasākumu alkohola patēriņa apmēru mazināšanai, kā arī veicamos darbus alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas uzlabošanai.

Augstskolas ne līdz galam apmierinātas ar visām tiesību zinātņu jomas izglītības reformām

Augstskolu studenti juriskonsulta kvalifikāciju varēs iegūt vairs tikai līdz 2020. gada beigām. Vismaz tā to ir iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM), sakot, ka tas tiek darīts tiesību zinātņu jomas izglītības reformas vārdā. Pašas augstskolas, kurās tiek sagatavoti šādi speciālisti, pret to asi iebildušas un sola cīnīties, lai iespēja apgūt šo profesiju netiktu likvidēta. Vairākas no augstskolām joprojām turpina jauno studētgribētāju uzņemšanu programmā, kur var iegūt juriskonsulta kvalifikāciju.

Nebeidzamās sarunas Rīgas domē(2)

Agrākais Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) jau devies strādāt Eiropas Parlamentā, bet skaidrības par to, kas notiks viņa desmit gadus vadītajā pašvaldībā, aizvien vēl nav. Jūnija beigās koalīcijā esošā Gods kalpot Rīgai (GKR) pašvaldības vadītāja amatam izvirzīja Oļegu Burovu, kurš pašreiz ir Rīgas mēra vietas izpildītājs. Savu kandidātu izvirzīja arī opozīcijā esošā Latvijas attīstībai (LA), mēra krēslam nominējot frakcijas vadītāju Viesturu Zepu, tomēr viņa izredzes, atšķirībā no Burova, tiek vērtētas kā mazticamas. Turpinoties frakciju sarunām, joprojām netiek izslēgta ārkārtas vēlēšanu iespējamība.

Ceļ trauksmi par VUGD depo slikto stāvokli(6)

No Latvijā esošajiem 92 depo lielākā daļa jeb 83 depo neatbilst vajadzīgajiem standartiem. Turklāt 19 no ēkām atrodas avārijas stāvoklī. Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta (VUGD) ēku pārvaldītājs – Iekšlietu ministrijas (IeM) Nodrošinājuma valsts aģentūra – aprēķinājis, ka visu standartiem neatbilstošo ēku būvniecībai, atjaunošanai vai pārbūvei kopumā nepieciešami finanšu līdzekļi vairāk nekā 101,35 miljonu eiro apmērā. Šonedēļ aktuālo informāciju par VUGD ēku stāvokli uzklausīs arī valdības ministri.

Vai viegli būt pārdevējam(55)

Cik liela ir alga, cik grūta ikdiena, cik daudz un ilgi jāmācās, vai konkurence liela, un kādas iespējas karjeras izaugsmei? Mums apkārt ik dienu tūkstošiem cilvēku dara savu darbu, tai skaitā mēs paši – lai arī kādu profesiju būtu izvēlējušies un kādā amatā strādātu. SestDiena sāk rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā. Pirmā izvēlētā specialitāte ir tāda, ar kuru daudzi sastopas katru dienu, – pārdevējs.

Veseli zobi bez dzīvsudraba

Eiropas Savienībā (ES) līdz 2030. gadam cer pilnībā beigt zobārstniecības amalgamas jeb metāla sakausējuma ar dzīvsudrabu izmantošanu. Tas tiek darīts, lai mazinātu šī materiāla ietekmi uz vidi un attiecīgi netiešu ietekmi uz cilvēku veselību. Lai ievērotu ES regulās noteikto, arī Latvijā šonedēļ tika apstiprināts zobārstniecības amalgamas lietošanas samazināšanas plāns 2019.–2020. gadam. Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis Dienai uzsver, ka tieša amalgamu saturošo materiālu negatīvā ietekme uz cilvēka veselību nav pierādīta un iedzīvotājiem, kuriem tādi materiāli ir izmantoti, nevajadzētu lieki satraukties.

Rīgas dome neziņā par nākotni(29)

Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR), kurš tikai pirms trim nedēļām stājās amatā, ceturtdien no amata tika gāzts. No Saskaņas frakcijas izslēgtie četri deputāti līdz pēdējam brīdim neatklāja, kāds būs viņu balsojums šajā jautājumā, tomēr tieši ar viņu atbalstu Turlais kļuvis par visīsāko laiku amatā pavadījušo Rīgas domes (RD) vadītāju kopš 1990. gada.

Atšķirīgās iespējas bērniem(5)

Gandrīz katra Latvijas valdība pēdējos gados kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi ģimenes labklājības nodrošināšanu valstī. Arī šā brīža Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā uzsvērts, ka sabiedrības ilgtspējas pamatā ir ģimene, un tiek solīts radīt apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos un dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinās, bet reemigrācija palielinās.

Bemhena alga pērn pieaugusi par 16,4%(8)

Bijušais pašvaldības pasažieru pārvadātāja Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens pērn uzņēmumā nopelnījis 76,8 tūkstošus eiro, kas ir par 16,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā Bemhena amatpersonas deklarācija.

Jakrins ar skandāliem neesot saistīts(2)

Rīgas vadošo domnieku nesen vēl augsti vērtētais Emīls Jakrins negrasās atkāpties no pašvaldībai piederošā pasažieru pārvadātāja Rīgas satiksme (RS) pagaidu valdes un neuzskata, ka viņa atrašanās šajā amatā jebkādā veidā varētu apdraudēt uzņēmuma reputāciju. Šobrīd pie varas esošie Rīgas domes deputāti gan solījuši, ka, tiklīdz no amata tiks atbrīvots vēl pašreizējais vicemērs un pašvaldības kapitāldaļu turētājs Rīgas satiksmē Vadims Baraņņiks, amatu uzņēmuma pagaidu valdē Jakrins zaudēs.

Runa nav tikai par naudu. Intervija ar pedagogu arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu(12)

"Iespējamais streiks un arī pikets, kas bija 20. martā, nav tikai par naudu. Pedagogi pieceļas kājās tāpēc, ka tā ir viena no retajām profesijām, kur nemitīgi tiek prasību latiņa paaugstināta, reformu skaits palielināts, nemitīgi norādīts, ka vēl kaut kas ir par maz un par maz." Par to, kā valsts nereti apgrūtina dzīvi skolotājiem, jo sāktās reformas mēdz būt paviršas, intervijā Baibai Krastiņai stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Lielās lietas skolotāja amatā(1)

Cienīt skolotājus Danam Jurķim ģimenē mācīja jau bērnībā. Viņš ir viens no 35 nodibinājuma Iespējamā misija jaunā iesaukuma dalībniekiem un šā gada septembrī sāks mācīt angļu valodu Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā, kuru pats absolvējis tikai pirms trim gadiem. Dana nesenie skolotāji tagad būs viņa kolēģi, un jaunais vīrietis Dienai atzīst – lai arī satraukums par gaidāmo pieredzi ir, viņš ir apņēmības pilns skolēniem nodot tās vērtības un zināšanas, ko Danam devuši viņa pedagogi.

Iestrēgst Alojas skolas būvdarbi(7)

"Mācījāmies faktiski būvlaukumā," Dienai saka Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Ina Šternfelde. Skolā apstājušies šā gada janvārī sāktie remontdarbi, jo pašvaldībai nav finansējuma to turpināšanai.

Jāzina īstie problēmas apmēri(3)

Pedagogu profesijas izvēlē visbiežāk tiek pieminēts algas un prestiža jautājums. Esot jāceļ ne tikai atalgojums, bet arī skolotāja darba prestižs, lai motivētu jauniešus izvēlēties darbu skolā. Kamēr jautājumā par algu pielikumu skolotājiem nākas draudēt ar streiku, politiķi turpina atkārtot frāzi par prestiža celšanu, tomēr tas, kā tas būtu izdarāms, īsti skaidrs nav nevienam.

Glābjot augstskolas reputāciju(16)

Notiekošais ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz augstskolas reputāciju. To atzinuši ne tikai universitātes mācībspēki, studenti un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), bet arī pats rektors Indriķis Muižnieks, kura pārvēlēšanas amatā leģitimitāte sākotnēji apšaubīta.

Aizvien neskaidrā Rīgas varas grožu nākotne(7)

Vārdu savienojums "ārkārtas vēlēšanas" Rīgas domes (RD) kontekstā izskan aizvien biežāk. To iespējamību neizslēdz arī jaunievēlētais pilsētas mērs Dainis Turlais (GKR) un agrākais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kurš šobrīd ir jau aizejošais RD deputāts. Četri no Saskaņas izslēgtie domnieki gan uzskata, ka izteicieni par ārkārtas vēlēšanām ir "histēriski un destruktīvi", jo pēc dažiem mēnešiem jāsāk pašvaldības nākamā gada budžeta izstrāde. Ārkārtas vēlēšanas iespējamas, ja Saeima nolemj atlaist domi. Šonedēļ turpināsies partiju sarunas, lai saprastu, kā RD strādāt turpmāk.

Rātsnama gaiteņos juku laiki(13)

"Strādāsim rīdzinieku labā" – tā un līdzīgi atbild gandrīz vai ikviens galvaspilsētas domnieks, kuram tiek uzdots jautājums, kā un vai vispār turpmāk strādās Rīgas dome (RD). Šāds jautājums rodas, jo uzreiz pēc jaunā mēra ievēlēšanas strauji sašķēlās koalīcija un ar apvainojumiem savā starpā apmainījās arī atsevišķi opozīcijas deputāti. Pagājušās nedēļas ceturtdienā īsi pirms pusnakts Saskaņa lēma par četru locekļu izslēgšanu no partijas, tomēr koalīcija izjukusi neesot. Opozīcijas partijas gan apņēmušās nesadarboties ar vēl šobrīd pie varas esošajām partijām Saskaņu un Gods kalpot Rīgai (GKR), tomēr arī to, vai produktīvs darbs šādos apstākļos vispār ir iespējams, īsti pateikt neviens, šķiet, nevar. Tam visam pa vidu ik pa laikam izskan arī runas par ārkārtas vēlēšanu iespējamību.

Jakrinam atkal vieta Rīgas satiksmes valdē(9)

Bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins iecelts Rīgas satiksmes pagaidu valdē, portālam Diena.lv apliecināja Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR).

Par brīvu ēdīs arī bērnudārzos(5)

Šonedēļ Rīgas domē plānots pieņemt grozījumus, kas no šā gada 1. septembra ļaus pašvaldības bērnudārzu audzēkņiem nodrošināt bezmaksas ēdināšanu. Daudzi vecāki šādu iespēju bija gaidījuši jau no 2019. gada 1. janvāra, kā to sākotnēji bija solījušas Rīgas valdošās koalīcijas pārstāvji. Tomēr jau pērn decembrī tika paziņots, ka tas nenotiks, vainojot krietni ieilgušo Latvijas jaunās valdības izveidi un attiecīgi arī valsts budžeta apstiprināšanu. No pašvaldības puses daļēji tiks apmaksāti arī ēdināšanas pakalpojumi privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Piedzīvotā stresa dēļ nākamreiz cilvēki var nepieteikties strādāt vēlēšanu komisijās(15)

Pašā vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņos bija samērā mierīga atmosfēra, toties tehnisko problēmu dēļ iepriekšējās balsošanas dienās komisiju locekļiem nācās uzklausīt daudzu neapmierinātu vēlētāju iebildumus. Vēlēšanu komisiju darbinieki atzīst, ka balsotāju būtu vairāk, ja vēlētāji paši varētu izraudzīties iecirkni, kurā nodot balsis, un nebūtu piesaistīti kādam konkrētam.

Gaisa tilts remontu spēšot sagaidīt(4)

Rīgā slikta tehniskā stāvokļa dēļ aptuveni nedēļu apgrūtināta pārvietošanās uz kārtējā pārvada. Šoreiz gan grūtības nav sagādātas transportlīdzekļiem, bet gājējiem – uz remonta laiku līdz 5. jūnijam aizvērtas Gaisa jeb VEF tilta kāpnes. Visa tilta remonts tuvākajā laikā netiek plānots – to varētu veikt pēc trim četriem gadiem. Rīgas domes Satiksmes departamentā (RDSD) Dienai uzsver, ka pārvada vispārējais stāvoklis nav tik slikts, lai uz tā būtu jānosaka ierobežojumi transportlīdzekļiem.

Tiesa nevērtēs Ušakova prasību par Pūces kriminālatbildību(19)

Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nams ierosinājis lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) rīkojumu ar kuru no amata tika atstādināts Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa). Lieta 9. maijā ierosināta pēc Ušakova pieteikuma, tomēr tiesa netaisās vērtēt Pūces iespējamo kriminālatbildību, ko bija lūdzis no Rīgas mēra amata atstādinātais Ušakovs.

Transportam nedrošie galvaspilsētas tilti

Satiksmi Rīgā turpina palēnināt viena ķibele pēc otras. Pēdējā no tām – 11. tramvaja maršruta slēgšana. Šādu uzdevumu uzņēmumam Rīgas satiksme lika izpildīt pašvaldība pēc tam, kad Brasas pārvada, kurš pašreiz tiek rekonstruēts, būvprojekta autori bija pieprasījuši satiksmi uz tilta ierobežot. Turpmākos lēmumus attiecībā uz šī maršruta tramvaju kustību pieņems pēc tam, kad būvobjektā būs veikti detalizēti aprēķini un laboratoriskās pārbaudes, kas plānotas līdz šīs nedēļas piektdienai.

No automašīnas uz vilcienu(10)

Izstrādāta sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tā paredz, ka sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls būs dzelzceļš. Jaunā koncepcija veidota, paredzot, ka valsts uzņēmumam Pasažieru vilciens (PV) izdosies iegādāties jaunus elektrovilcienus. Tomēr, vai un kad tas patiešām īstenosies, pārliecības joprojām nav.

Sakārtot nenozīmē likvidēt(21)

Mēģinājums sakārtot skolu tīklu norit jau vairākus gadus. Tas tika sākts 2016. gadā toreizējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JV) vadībā. Tika izstrādāta arī vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma Skolu karte, kura bija plānota kā vizualizācija pētījumam par optimālu skolu tīklu. Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vēlāk gan kritizēja šī rīka kvalitāti un arī plānotā skolu tīkla optimizācijas redzējumu kopumā.

Pedagogi joprojām plāno streikot(5)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav atteikusies no plānotā streika, jo garantijas par to, ka valdība šogad ievēros pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, joprojām nav. To otrdien žurnālistiem apliecināja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Par HIV jāizglīto sabiedrība un arī inficētie(5)

Mediķis, kas baidās saslimt ar HIV, jo nospiedis blusu ar šo vīrusu inficētā cilvēka mājvietā. HIV pacienti, kuriem diagnozes dēļ atteikta veselības aprūpe, izjukušas ģimenes un izpostītas karjeras – tas viss, jo Latvijas sabiedrībā joprojām ir daudz aizspriedumu un nepareizu uzskatu par šo vīrusu. HIV pacientu atbalsta biedrības Agihas valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks Dienai atzīst – ļoti bieži par vīrusa izpausmēm nav pietiekami informēti arī paši inficētie, tāpēc nokavētas ārstēšanās dēļ tas mēdz beigties arī letāli.