Vai viegli būt pārdevējam

Kā cilvēks izlemj kļūt par pārdevēju un strādāt veikalā? Ceļi droši vien ir visdažādākie, Sanita (30) vienkārši pēc skolas absolvēšanas uzreiz gribēja sākt strādāt algotu darbu. Tagad vienā veikalā viņa jau nostrādājusi vairāk nekā desmit gadu un ir apmierināta ar savu ikdienu un toreizējo izvēli. Vecāki gan mudinājuši izglītoties, tomēr arī pret meitas darbu toreizējā Supernetto neesot izturējušies negatīvi. Iespējams, nākotnē gan Sanita profesiju varētu arī pamainīt – piemēram, viņa labprāt profesionāli apgūtu sev tuvo konditora arodu.  

Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs pērn bija visvairāk izplatītā profesija Latvijā, bet tai pašā laikā atalgojums šajā amatā joprojām ir viens no viszemākajiem valstī. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajai informācijai 2018. gadā vidējais mazumtirdzniecības veikala pārdevēju darbavietu skaits bija 26,6 tūkstoši, bet vidējā stundas tarifa likme – tikai 3,85 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā gan pēdējos gados kāpj, tomēr, aplūkojot Latvijas vislielāko pārtikas mazumtirgotāju darba sludinājumus, kuros tiek meklēti pārdevēji un kasieri, situācija ar darba samaksu ir pat vēl bēdīgāka.

Četru eiro stundas likme tiek piedāvāta tikai retos sludinājumos un tikai Rīgā. Savukārt reģionos lielveikala pārdevējam var būt jāsamierinās pat ar 2,85 eiro samaksu pirms nodokļu nomaksas par stundas darbu. 

Te gan jāpiebilst, ka VID statistiku par visvairāk izplatītajām profesijām veido, izmantojot nodokļu maksātāju deklarētos datus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, kā arī datus par darba ņēmējiem. Vidējais darbavietu skaits tiek apkopots, nosakot kopējo darbvietu skaitu katrā profesijā mēnesī un aprēķinot vidējo lielumu, ņemot vērā mēnešu skaitu, kurās profesija ir bijusi norādīta. Tātad – aprēķinā izmantoti darbvietu dati, kurām noteiktajā periodā ir norādīta profesija, ienākumi un nostrādātās stundas. Piemēram, atbilstoši šiem datiem mazumtirdzniecības veikala pārdevējs pagājušajā gadā mēnesī vidēji strādājis 133 stundas (kopējā statistikā iekļauti arī dati par tiem pārdevējiem, kuri strādā nepilnu slodzi). 

Simtiem sludinājumu 

Latvijā vislielākie pārtikas mazumtirgotāji ir Rimi un Maxima, kuri savā starpā konkurē ne tikai par klientiem, bet arī darbiniekiem. Rimi Latvia apgrozījums pērn bija 893,7 miljoni eiro, savukārt Maxima Latvija pagājušajā gadā apgrozīja 776,6 miljonus eiro, un abi šie uzņēmumi mazākām pārtikas ķēdēm īsti nav atstājuši iespējas izvērsties arī iepirkšanās centros. Attiecīgi gan Maxima Latvija, gan Rimi Latvia katrs nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un tādējādi veido ievērojamu daļu no kopējā mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju skaita valstī. 

Jāatgādina, ka līdz 2017. gadam vairākos iepirkšanās centros atradās arī Prisma veikali, tomēr tie savu darbību Latvijā jau kādu laiku ir beiguši. Savukārt Lidl atvēršana Latvijā, kas varētu saasināt tirgotāju konkurenci par darbiniekiem, sagaidāma tikai nākamgad. 

Publiski pieejamā informācija dažādos sludinājumu portālos, kā arī uzņēmumu mājaslapās liecina, ka gan Rimi, gan Maxima pārdevēju meklējumi ir ļoti aktuāls jautājums. Piemēram, aptuveni no 200 šīs nedēļas vidū darba sludinājumu portālā cv.lv atrodamajiem Rimi Latvia darba piedāvājumiem vairāk nekā puse bija tādu, kuros meklēti tieši pārdevēji un/vai kasieri, kā arī vecākie kasieri. Savukārt Maxima Latvija šos darbiniekus cenšas atrast pārsvarā ar sava uzņēmuma mājaslapā publicētajiem sludinājumiem – tur šīs nedēļas vidū bija atrodamas apmēram 150 pārdevēju un/vai kasieru un kasieru un/vai zāles darbinieku, kā arī vecāko kasieru vakances veikalos visā valstī. 

Rimi pārdevēju kasieri darbā pie sevis aicina, sludinājumos solot stabilu atalgojumu, bezmaksas pusdienas, kafiju un tēju, veselības apdrošināšanu pēc viena nostrādāta gada, atlaides Rimi veikalos gan pašam darbiniekam, gan viņa tuviniekiem, kā arī citas priekšrocības. Protams, neiztiek arī bez gandrīz vai katra otrā darba devēja solījumiem jebkurā nozarē par elastīgu darba grafiku un pozitīviem, draudzīgiem un atsaucīgiem kolēģiem.   

Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala kā uzņēmuma piedāvātos bonusus darbiniekiem min vēl arī apmaksāto dalību Tet Riga maratonā un Rimi Bērnu dienā, kā arī kolēģu saliedēšanās pasākumus un citas lietas, kas uzņēmuma ieskatā varētu rosināt vēlmi nākt strādāt tieši pie viņiem. Tāpat Rimi Rīgā un Siguldā piedāvā darbinieku izmitināšanas iespējas.

Savukārt no kandidāta tiek prasītas latviešu valodas zināšanas, spēja strādāt precīzi, augsta atbildības sajūta, pozitīva attieksme un vēlme iegūt jaunas prasmes. Uzdevumos ietilpst: nodrošināt laipnu un profesionālu klientu apkalpošanu, spēt novērst konfliktsituācijas, kā arī gādāt par vizuāli labu preču izkārtojumu tirdzniecības zālē. Tāpat pārdevēja kasiera pienākums ir preču aprakstu un derīguma termiņu atbilstības pārbaude, jāveic skaidras un bezskaidras naudas norēķini, strādājot kases sektorā.

Alga par šādu pienākumu veikšanu tiek solīta no 3,60 līdz četriem eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Tomēr tik liela tā ir tikai par darbu Rīgā. Par tādiem pašiem pienākumiem un izvirzītajām prasībām darbinieks, piemēram, Saldū vai Daugavpilī saņems algu vairs tikai no 3,10 līdz 3,50 eiro stundā (bruto). Svētku dienās gan Rīgā, gan reģionos stundas likme tiek dubultota, un tāpat vēl tiek solīta iespēja saņemt ikmēneša bonusus.

Turpretim no Maxima potenciālajiem pārdevējiem, piemēram, veikalā Imantā, tiek prasīta vidējā izglītība, latviešu valodas zināšanas atbilstoši B1 līmenim, krievu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī, kā arī vēlme un spēja aktīvi strādāt. Pretim tiek solīts stabils atalgojums vienmēr laikā, bezmaksas ēdināšana, mācības veiksmīgai darba sākšanai, veselības apdrošināšana pēc viena nostrādāta gada, kā arī apmaksāta pirmreizējā obligātā veselības pārbaude. Arī Maxima Latvija darbiniekus veikalos Rīgā cer pievilināt, solot izmitināšanas iespējas galvaspilsētā. Savukārt algā potenciālajam Maxima pārdevējam veikalā Rīgā ir iespēja nopelnīt no 2,95 līdz 3,10 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas (piemēram, Ventspilī – no 2,85 līdz 2,95 eiro stundā bruto).

Vēl jānorāda, ka lielveikalu pārdevēju un kasieru karjeras izaugsmes iespējas šajā nozarē var vērtēt kā samērā labas. Amatu sadalījums katrā uzņēmumā atšķiras, taču abu veikalu ķēžu pārstāvji uzsver: kāpt pa karjeras kāpnēm uzņēmumā var jebkurš centīgs pārdevējs vai kasieris. Attiecīgi tiekot dota iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, Rimi vecākajam kasieriem veikalā Rīgā tiek piedāvāts atalgojums no 4,20 līdz 4,60 eiro stundā, bet pārdošanas vadītājam – jau no 700 līdz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Maxima veikalos galvaspilsētā maiņas vadītājam un arī veikala menedžeriem tiek solīti no 3,75 līdz 4,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Atkal gan jāpiebilst: atalgojums Rīgā un reģionos atšķiras pat par vairākiem desmitiem centu stundā.

Atrast labu pārdevēju

To, ka jaunu darbinieku, tostarp pārdevēju, piesaiste tirgotājiem var būt izaicinošs uzdevums, var nojaust ne tikai pēc lielā darba sludinājumu skaita, kuros tiek meklēti pārdevēji, kasieri un citi darbinieki, tas izriet arī no pašu uzņēmumu teiktā. 

"Rimi, tāpat kā liela daļa uzņēmumu, izjūt darbaspēka trūkumu. Darbaspēka pieejamība ir izaicinājums daudzās amatu grupās, ne tikai kasieru amatiem," komentē Ikala. Arī Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule nenoliedz, ka atrast atbilstošus darbiniekus nav viegls uzdevums, tomēr apgalvo, ka Maxima trūkstošo darbinieku īpatsvars vidēji ir nemainīgs un arī šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, nav jūtams izteikts pieaugums vakanču skaitā.

Personāla atlases kompānijas CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa atzīmē, ka Latvijas darba tirgū pieprasījums pēc darbaspēka aizvien turpina pieaugt. "Ar darbaspēka deficītu īpaši saskaras darba devēji Rīgā, kur aizņemto darbvietu skaits salīdzinājumā ar pārējām Latvijas pilsētām ir daudz augstāks," viņa saka. Šāda tendence ir novērojama arī darba sludinājumos, kuros tiek meklēti pārdevēji – lielākoties tie ir nepieciešami tieši darbam galvaspilsētā. Savukārt, piemēram, veikalos Latgalē, kur ir visaugstākais bezdarbs valstī, pārdevēju amata vietas tukšas ilgi nepaliek un arī darba sludinājumos pārdevēja vakances šajā reģionā tiek piedāvātas retāk. 

Tāpat pēdējo gadu tendence ir, ka tieši mazumtirdzniecībā novērojama viena no visaugstākajām darbinieku mainībām un rotācijām. Roziņa skaidro, ka to šajā biznesa sektorā varētu ietekmēt ne tikai samērā zemais atalgojums, bet arī darba specifika, kas varētu nebūt piemērota visiem darba ņēmējiem, jo pieprasa augstu emocionālo noturību komunikācijā ar dažādiem cilvēkiem, precizitāti un atbildību darbā ar naudu, bieži vien garas darba stundas, iespējamu maiņu grafiku utt. 

"Darbu mazumtirdzniecībā bieži vien izvēlas darba ņēmēji, kuri izskata darba piedāvājumus, kas neprasa specifisku izglītību un prasmes, tāpat bieži vien kā izvēles faktors dominē arī darbavietas attālums no dzīvesvietas," uzskaita speciāliste. Nereti darbu mazumtirdzniecībā izvēlas arī studenti, ja ir iespēja darbu apvienot ar mācībām, un jaunieši, lai gūtu darba pieredzi.

Te jāmin arī kāda interesanta nianse, ar kuru saskaras darba devēji. Proti, darba meklētāji bieži vien pieņem, ka pārdevējam nekas daudz nav jāzina, kaut arī patiesībā šis darbs ir gana komplicēts un prasa pietiekami lielu iesaisti no jaunā darbinieka, lai veiksmīgi un kvalitatīvi apgūtu darba pienākumus un pilnībā atbilstu amata prasībām. "Jāpiebilst, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi mācīties, esot šajā amatā, iegūt jaunas zināšanas un attīstīt nepieciešamās prasmes, līdz ar to arī šie faktori varētu būt vieni no darbinieku rotācijas iemesliem," novērojumos par mazumtirgotāju darbinieku mainības iemesliem dalās Roziņa. Tomēr, lai gan vairākumā gadījumu pārdevēja amats kādā no mazumtirdzniecības veikaliem var nešķist sapņu darbs, netrūkst darbinieku, kuriem tieši šie pienākumi un darba specifika patīk un lieliski padodas. "Iespējams, mums katram ir bijusi pieredze veikalā, kad tieši pārdevēja pozitīvās attieksmes dēļ tiek izdarīts kāds pirkums un ir vēlme atgriezties," piebilst speciāliste.

Universālie kareivji

Viena no Pārdaugavas Mini Rimi pārdevējām kasierēm Sanita Čubreviča ir tieši tāda darbiniece, par kuru var droši apgalvot: viņa ir savā īstajā vietā, jo attiecīgā darba specifika ne tikai padodas, bet arī patīk. Sieviete pati sevi sauc par universālo kareivi – Sanita strādā gan veikala nodaļās, gan nepieciešamības gadījumā apkalpo klientus arī pie kasēm. Viņa gan neesot vienīgā darbiniece, kas pēc vajadzības veikalā var darīt vairākus pienākumus, – šādi "kareivji" esot vairāki Sanitas kolēģi.

Kā viņa šādu profesiju izvēlējusies un kāpēc ikdienu nolēmusi saistīt tieši ar darbu veikalā? Patlaban 30 gadu vecā sieviete konkrētajā veikalā sākusi strādāt vēl tad, kad tas darbojies ar nosaukumu Supernetto. Sanita vairs neatminas precīzu gadu skaitu, ko nostrādājusi šajā vietā, – esot atnākusi, kad bija apmēram 18 vai 19 gadu veca, bet pa vidu bijis arī pārtraukums, kad piedzimis bērniņš un viņa atradusies dekrēta atvaļinājumā. Šobrīd meitiņai ir jau četri gadi. "Pēc dekrēta es izvēlējos atgriezties. Šeit jūtos jau kā mājās," atzīst Sanita. 

Uz toreizējo Supernetto viņa atnākusi strādāt būtībā bez jebkādas nopietnas iepriekšējas darba pieredzes, un, stājoties amatā, visi jaunie pienākumi viņai mācīti.

"Pabeidzu vakarskolu. Sāku dzīvot kopā ar jauno cilvēku, gribēju sākt pati pelnīt un tā nokļuvu šeit," savu darba gaitu sākumu atceras Sanita. Toreiz gan esot pieteikusies darbam vairākās vietās, tomēr tagad sieviete priecājas, ka nokļuvusi tieši šajā veikalā.

"Man ir svarīgs arī kolektīvs, kurā strādāju, un ar to šeit esmu apmierināta. Arī visas veikala vadītājas, kas bijušas, kamēr šeit strādāju, ir bijušas ļoti labas," Sanita atzīst un uzreiz arī saskaita, ka tādas viņas darba pieredzē bijušas trīs.

Tieši veikala vadītāja nozīmi Sanita uzsver kā vienu no vissvarīgākajām lietām, kas ļauj būt apmierinātam ar darbavietu, kurā strādā, jo šajā profesijā tieši vadītājs ir tas, kurš veido darba grafikus. Piemēram, Sanitas ierastais darba grafiks paredz trīs dienas strādāt no pulksten 7.30 līdz 15.30 pēcpusdienā, trīs dienas brīvas un tā uz riņķi. Tiesa, dažreiz sievietei sanāk strādāt arī vairāk stundu – ja jāaizstāj kāds kolēģis vai citos gadījumos –, tomēr pārsvarā viņas darbadiena nepārsniedz noteiktās astoņas stundas. Tādu režīmu viņa izvēlējusies pati, un veikala vadītāja to akceptējusi, jo Sanita grib vairāk laika pavadīt ar savu meitu. "Ar šādu darba grafiku es arī normāli paspēju gan viņu uz bērnudārzu aizvest, gan arī izņemt no tā," uzsver sieviete. 

Viņa nav saskārusies ar tādu pieredzi kā sociālajos tīklos klīstošajos teju briesmu stāstos, ka vienā vai otrā lielveikalā pārdevējiem liek strādāt tādā režīmā, ka nav laika pat labierīcību apmeklējumam.

Sanita atkārtoti uzsver: ar viņas veikala vadītāju darba grafiku var saskaņot bez lielām problēmām un tā, lai apmierināti ir visi.

Labi kolēģi Sanitai ir svarīgi, arī pozitīva komunikācija ar klientiem. Sieviete atzīst, ka viņai patīk darbs ar cilvēkiem un arī skolas laikā viņa bijusi komunikabla, tomēr kāds mazāk apmierināts klients var gadīties vienmēr. "Ja pircējs ir ar kaut ko neapmierināts, atvainojos viņam, bet tālākos konfliktos cenšos neiesaistīties. Cilvēki ir dažādi, bet kopīga valoda jācenšas atrast ar ikvienu," viņa uzsver.

Vajag spērienu

Neprasu, cik liela ir Sanitas alga, tomēr atzīstu viņai, ka pirms mūsu sarunas esmu pētījusi Rimi Latvia darba sludinājumus, kuros tiek meklēti pārdevēji, tādēļ saprotu, ka viņas alga ir krietni zem vidējā darba samaksas līmeņa valstī, kas nu jau pārsniedz 1000 eiro bruto. Jautāju, vai, ņemot vērā, ka viņas ierastā darbadiena ir astoņas stundas, bet darba alga vistiešākajā veidā atkarīga no nostrādāto stundu skaita, Sanita spēj uzturēt sevi un meitu. Sieviete norāda, ka to var, jo ikdienas izdevumus dala kopā ar dzīvesbiedru. Ja viņa būtu vientuļā māte, ar šādu algu, visticamāk, iztikšana būtu ļoti grūta.

Interesējos arī, vai pa visiem šiem gadiem, kas nostrādāti vienā veikalā un vienā amatā, Sanita ne reizi nav nopietni apsvērusi iespēju mainīt darbavietu. Sieviete nenoliedz, ka domas par darba nomaiņu ir bijušas, jo vēl viņai liekas saistošs konditora amats. Tomēr, pat ja reiz izlems par šādu nodarbošanās maiņu, viņa sevi joprojām redz strādājam tajā pašā uzņēmumā – iespējams gan, kādā no hipermārketiem, kuros konditorejas produkti tiek gatavoti uz vietas. Šobrīd gan Sanitai konkrētu plānu par darbavietas maiņu vēl neesot.

Savukārt, lai mainītu amatu pašreizējās darbavietas ietvaros, kļūstot, piemēram, par vecāko kasieri, Sanitai vajagot "spērienu". Viņa gan kautri atzīst, ka pati nezina, kam jānotiek, lai tas pienāktu. Pa šiem gadiem, kuros strādājusi un uzkrājusi pieredzi, viņai jau bijušas iespējas nokļūt kādā augstākā amatā ne reizi vien, tomēr sieviete no izteiktajiem piedāvājumiem atteikusies pati. "Es visu laiku tieku mudināta [mainīt amatu], bet neesmu vēl saņēmusies. Laikam jau tas ir arī manas pašapziņas jautājums," atzīst Sanita.

Pašreiz gan sieviete pati sev apsolījusi, ka uz to brīdi, kad meita sasniegs skolas vecumu, viņa amatu būs mainījusi, jo karjeras izaugsmes iespējas Rimi esot labas. Jautāju, vai tas nozīmē, ka Sanita aptuveni pēc trim gadiem, kad meitai būs septiņi gadi, sevi aizvien redz darbā Rimi, sieviete atbild apstiprinoši. Par vēl tālāku nākotni – desmit gadu perspektīvā – viņa šobrīd gan vēl nedomājot.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Vai viegli būt pārdevējam un palikt saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.