Bažas par atalgojuma samazināšanos saistībā ar jaunu atalgojuma sistēmu no nākamā gada ir par zemāka ranga ierēdņiem, kuri varētu pamest darbu ministrijā, liecina _Diena.lv _aptaujāto valsts sekretāru teiktais. Viņi uzskata, ka atalgojumu sistēma bija jāmaina, taču domas dalās, vai tā ir taisnīga.
"Mana alga netika mainīta," īsa un kodolīga bija _airBaltic _prezidenta Bertolta Flika šā rīta atbilde uz Latvijas Radio žurnālista jautājumu, kādu atalgojumu viņš šobrīd saņem. B. Fliks uzskata, ka privātā sektorā algas nav jāregulē, jo neviens uzņēmums nekad nepārmaksās darbiniekam.
Valsts Ieņēmumu dienestam iesniegtās amatpersonu deklarācijas liecina par milzīgām Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Irēnas Krūmanes kredītsaistībām, kas algu samazināšanas gadījumā varētu radīt nopietnas problēmas, izpētījis Dienas bizness. Salīdzinoši mazāks parādu slogs ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājai Valentīnai Andrejevai. Dienas bizness analizējis, kā amatpersonas tiks galā ar maksājumiem, ja viņu alga saruks par 50 – 60 procentiem.
Valdība konceptuāli ir atbalstījusi vienotu algu sistēmas ieviešanu, taču joprojām nav izlēmusi, vai par augstāko algu valstī noteikt premjera vai prezidenta atalgojumu. Tai būtu jākļūst par atskaites punktu jaunajai vienotajai algu sistēmai valsts pārvaldē, kur visas pārējās amatpersonas saņemtu mazāku algu nekā premjers vai prezidents, atbilstoši sava amata pakāpei. Galīgais lēmums par vienoto algu sistēmu gaidāms nākamajā valdības sēdē otrdien. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka atskaites punktam jābūt prezidenta algai, kas šobrīd ir 2208 lati.
"Mani ļoti uztrauc un nepatīk tas, ka valstī neviens vairs valsts pārvaldē nedrīkst nopelnīt vairāk nekā Valsts prezidents vai premjers, tas ir autokrātiskas valsts paraugs, tas nav pareizs signāls," ceturtdien LNT vērtēja TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. Viņš minēja, ka arī Amerikā prezidentam nav lielākā alga. R.Zīle uzskata, ka vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana valsts pārvaldē izraisīs augsti kvalificētu speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes.
Lemjot par vienoto atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē, valdībai būs jāizšķiras, vai par augstāko atskaites punktu izvēlēties Valsts prezidenta vai premjera algu. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis Diena.lv teica, ka ministrija uz valdību attiecīgu priekšlikumu virzīs jau rīt, kad paredzēta valdības ārkārtas sēde.
Valdība atbalstījusi ierosinājumu noteikt uz pusi mazāku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļu atalgojumu. Līdz ar to algu fonds regulatoram samazināsies no aptuveni 340 000 latu līdz 160 000 latu gadā. Tāpat valdība vienojusies, ka vienotajā atalgojumu sistēmā iekļaus arī neatkarīgās iestādes, piemēram, arī Latvijas Banku.