Baltijas prezidenti ir apņēmības pilni sekmēt Rail Baltica īstenošanu un pabeigšanu laikā, šodien prezidentu kopīgajā preses konferencē sacīja Egils Levits.
Zviedrijas Swedbank grupa reorganizējusi vadības struktūru, kā arī atbrīvojusi no amatiem galveno risku pārvaldnieci un Baltijas segmenta vadītāju. Grupas vadības amatpersonu skaits reorganizācijā samazināts no 17 līdz 14, paziņojusi banka.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu piektdien paziņojis, ka Turcija nav līdz galam apstiprinājusi NATO aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai, un nobloķēs gatavā dokumenta publicēšanu, ja NATO dalībvalstis nepiekritīs atzīt Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG) par teroristiem.
Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.
Baltijas valstīs apmierinātības ar dzīvi līmenis pagājušajā gadā bijis zemāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopti par 25 bloka valstīm.
Tehnoloģiju izmantošanas paradumi, ar to saistītie riski, kā arī cilvēku attieksme pret tiem ir daļa no faktoriem, kas veido informācijas tehnoloģiju (IT) drošības kultūru. Kas vienam rada satraukumu, citam šķiet nesvarīgs, trešajam tās jau ir šausmas.
Visas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) līdzīgi domājošās delegācijas jeb grupa Baltija+, kas jūnijā demonstratīvi pameta sēdi, lai protestētu pret EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības, nākamnedēļ nolēmušas apmeklēt rudens sesiju Strasbūrā. Arī Ukraina, kas savu jauno delegāciju nodibināja vien šīs nedēļas vidū, sesijā būs klātesoša, lai gan delegāti sēdēs nepiedalīsies.
ASV administrācijas pārstāvji, tiekoties ar Latvijas Ārlietu ministrijas amatpersonām, pauda augstu novērtējumu Latvijas un pārējo Baltijas tautu vēsturiskajai lomai cīņā pret totalitārismu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.
Maijā un jūnijā notikušās Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas un to balsojumu pavadīja skandāli un aizdomas par negodīgu cīņu par rektora krēslu. Par līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā Ministru kabinets (MK) varētu lemt otrdienas sēdē. Ja MK neapstiprinās Muižnieku amatā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rektora vietas izpildītāja amatam plāno virzīt augstskolas profesoru Juri Borzovu. Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) skatījumā pēdējā laika notikumi saistībā ar LU rektora vēlēšanām pierāda nepieciešamību pēc būtiskām izmaiņām augstākās izglītības iestāžu pārvaldē. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aģentūrai LETA norādījis, ka "publiski uzmanība tiek veltīta viena rektora apstiprināšanai amatā, lai gan lielākais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstākā izglītība kalpotu studentiem un valstij kopumā". Esot jādomā, kā uzlabot augstskolu sistēmu, sākot ar pārvaldes modeli un beidzot ar finansējuma un mācībspēku piesaisti.