Lai gan vairāku Eiropas valstu viesnīcu industrija, kā arī dažādas aviokompānijas šovasar piedzīvo rezervāciju skaita samazināšanos, kas tiek skaidrots gan ar pēdējā laikā notikušo terora aktu izraisīto baiļu izjūtu, gan arī ar baiļu likumsakarīgi radīto, pastiprināto piesardzību, tomēr ceļošanas intensitāte ne Eiropā, ne kopumā pasaulē neapsīkst.
Koknese ir vieta, kurā var nokļūt ar vilcienu vai autobusu, bet asu izjūtu cienītāji var braukt pa Tīnūžu–Kokneses psiho šoseju, kura pulcina nojūgušos autovadītājus, kam lielāka prieka par apdzīšanu nav. Ja kas, reiz veicu eksperimentu un uz Rīgu ar auto braucu pa veco šoseju", kas šķērso arī dažas apdzīvotas vietas.
Dabas veidoti mākslas darbi, atturīgi, bet laipni cilvēki, prasmīgi izplānota autoceļu infrastruktūra, senās karēļu kultūrvides mazliet mistiskā aura – tāda ir Austrumsomija. Gabaliņš Eiropas, kas piedāvā iespēju aizbēgt no pilsētu steigas un komercializēto atpūtas vietu burzmas, jo vismaz pagaidām šo Somijas daļu vēl nav pārplūdinājuši virspusīgus iespaidus alkstošu atpūtnieku pūļi.
Drošības situācijas maiņa kādā valstī jau sen nav tikai lokāla problēma. Savā ikdienā to izjūt dažādu jomu pārstāvji visā pasaulē, tajā skaitā arī tūroperatori, kam nākas sastapties ar klientu atteikumiem doties uz jau sen iecienītiem galamērķiem. Pēdējās pārmaiņas nākušas līdz ar militārā apvērsuma mēģinājumu Turcijā, taču katrs nozares pārstāvis situāciju raksturo citādi - vieni saka, ka darbs rit kā līdz šim, bet otri jūt klientu kritumu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Kādu dienu nolēmām iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Jaunkalsnavu, Mārcienu un Cesvaini. Kāpēc? Jo tur nav būts un man tas traucē.Es, protams, neko dižu no ceļojuma negaidīju. Tas, ka pa labi, pa kreisi būs gleznaini skati, bija skaidrs. Kur gan Latvijā tā nav? Bet, kā gadījās, kā ne, pirmajās divās vietās bija tik interesanti, ka līdz Cesvainei netikām, ko kompensēju, rakstīšanas laikā dzerot Cesvaines pienu.
Stokholmai kičīgas mīlestības izpausmes nav vajadzīgas. Zviedrijas galvaspilsētas valdzinājumu var baudīt gan industriālā, gan poētiskā un gleznainā vidē
Karaliste, kurā sadzīvo mūsdienas un gadsimtiem senas tradīcijas. No rosīgās Marrākešas līdz nometnei tuksnesī – ceļojums pa Maroku līdzinās krāsainam, sarežģīti noaustam paklājam, kurā noslēpti patiesi dārgakmeņi
Nevis vienkārši apceļo Čīli, bet atstāj tur arī savas pēdas – piemiņai par jaunās mākslinieces Karīnas Andrejevas viesošanos Klusā okeāna krastā paliks košs, 19 metru garš latvju rakstu gleznojums. Pie mums Čīli nedaudz spēj atgādināt vien pāris karstākās vasaras dienas. Taču čīliešiem pēc domas par Latviju tālu nav jāmeklē – par to viņiem tagad ik dienu stāsta Karīnas Andrejevas zīmētie Lielvārdes jostas motīvi, kas lepni gozējas uz kādas privātmājas žoga.
Ceļošanu pieņemot par dzīvesveidu, ne vien dažu dienu atpūtu, var ne tikai aizbraukt līdz Laspalmasai motocikla mugurā, bet arī atklāt Kanāriju salu nepieradināto skaistumu, izbaudīt spāņu kolorītu un, katru dienu veroties pa logu uz okeānu, sapņot kādreiz jahtā pārpeldēt arī to.Uzrakstīt darbā atlūgumu, pārdot visu iedzīvi, paņemt aiz rokas mīļoto un doties, kur acis rāda.