Koncerts Dzimuši Rīgā varētu kļūt par tradīciju, bet vajadzētu pārdomāt, vai tam jānotiek katru gadu, aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Gaismas pils projekts tapis pirms zināma
laika, kad vārds "energoefektivitāte" vispār nebija darba
kārtībā, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norādīja kultūras
ministre Dace Melbārde (NA). Tiek lēsts, ka Gaismas pils uzturēšana
gadā izmaksās no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro.
Ceturtdien, 12.jūnijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā, iepazīstoties ar būvdarbu norisi, kultūras ministre Dace Melbārde pauda, ka "līguma termiņu - 2015. gada 1.novembri -
vērtēju kā pieņemamu kompromisu, kas ļaus pilnībā apgūt Eiropas
finansējumu, vienlaikus plānojot darbus tā, lai tos nenāktos sasteigt un
neciestu to kvalitāte."
Gan Kongresu nama pārbūve par daudzfunkcionālu koncertzāli, gan jaunas akustiskās koncertzāles būvniecība Rīgā nebūtu racionāla, Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda atzina kultūras ministre Dace Melbārde.
Atsevišķu valsts kultūras iestāžu atalgojuma fonds, ko stājoties kultūras ministra amatā par vienu no prioritātēm izvirzīja Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), ir pieaudzis pat par 40%, otrdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Melbārde.
20.maijā valdība atbalstīja Baltijas kultūras ministru saprašanās memorandu Par dalību Londonas grāmatu gadatirgū 2018. gadā viesu valstu statusā, aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.
Joprojām nav oficiāli pieņemta lēmuma par plānoto lielo kultūras infrastruktūras objektu - Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles atrašanās vietu. Skaidrības nav arī par iespējām tos uzbūvēt un iekārtot līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā. 2012. gada rudenī izveidotā darba grupa arhitekta Jāņa Dripes vadībā jau pagājušā gada vidū izteica vairākus priekšlikumus, to skaitā kā viens no iespējamākajiem variantiem muzeja telpām tika minēts bēdīgi slavenais Triangula bastions.
Kā adekvāti valstiski novērtēt starptautisku izcilību kultūrā – diskusiju par to no jauna uzjundījusi Latvijas Radio korim un orķestrim Sinfonietta Rīga piešķirtā Grammy
Spilgtus kontrastus Latvijas Nacionālās operas (LNO) iepriekšējās valdes saimniekošanas laikā iezīmē tikko pabeigtais audits, ko veikusi SIA Deloitte Latvia un kas aptver pēdējo piecu gadu periodu. Tā rezultāti nevienu no epizodēm Baltā nama vadīšanā neizceļ kā tālredzīgi plānotu un saprātīgi finansētu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Vienmēr mulsinoši tie brīži, kad kāds nozares ministrs, cīnoties par stabilu vai pieaugošu finansējumu savai jomai, nāk klajā ar konkrētām prasībām to nodrošināt no kāda jau esoša nodokļa vai ieviest jaunu. Tādos gadījumos gribas iejaukties, vaicājot, kopš kura laika nozaru ministru kompetencē iekļauti finanšu ministra padomdevēja pienākumi?Grābeklis, ko savulaik darbībā izmēģinājuši gan satiksmes, gan veselības ministri, nu ceļā gadījies jaunajai kultūras ministrei Dacei Melbārdei.
Situācija, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) darbiniekiem tikai no jaunā gada algu maksās par pilnu darba slodzi, un fakts, ka jaunajai LNO valdei otrdien nācās valdībā aizstāvēt nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem Operas darbības nodrošināšanai, pamudinājis Kultūras ministriju (KM) nākamā gada laikā pārskatīt visu kultūras jomu budžetu, padarot arī konkurētspējīgākas algas un konkurenci Baltijas valstu mērogā, trešdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde.