Horvātijas pilsoņiem pēc 2013.gada 1.jūlija, kad Horvātija pievienosies Eiropas Savienībai (ES), netiks noteikti ierobežojumi pieejai Latvijas darba tirgum.
Līdz ar pagājušajā gadā sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi arvien jūtamāk uzlabojas situācija arī darba tirgū – 2012. gada ceturtajā ceturksnī ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedzis 902,3 tūkstošus, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 13,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Jau šobrīd katrs trešais jaunietis ir bez darba. Ja nekavējoties netiks risinātas jauniešu nodarbinātības problēmas, valsti jau tuvākajā nākotnē sagaida vēl dziļāka demogrāfiskā krīze, kā arī lielāks spiediens uz sociālo budžetu, norāda uzņēmuma Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.
Raksturojot ekonomikas rādītājus, var runāt par "divu ātrumu" ekonomiku, ko atspoguļos arī 2012. gada darba tirgus - plaisa starp divām darba ņēmēju grupām turpinās pieaugt, norāda Nordea bankas personāla daļas vadītāja Helma Purvinska. Viņasprāt daļa darba ņēmēju arvien ātrāk steigsies tālāk, un daļa paliks uz vietas vai vēl ļaunāk - atpaliks.
Šā gada 1.ceturksnī Latvijā bija 188 300 darba meklētāju jeb 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā publicētā informācija.
Vācijas politiķi, arodbiedrību pārstāvji un darba devēji ar dalītām jūtām gaida 1.maiju, kad astoņu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības strādāt Vācijā, vēsta laikraksts The Local.
Darba sludinājums, kur dzīvokļu īpašnieku biedrība _Palmu - 6 _meklēja sētnieku ar augstāko tehnisko izglītību, norāda vien uz tendenci darba tirgū, kad darba devēji izvirza augstas, pat pārspīlētas prasības. Laikraksts _Latvijas Avīze _noskaidrojis, ka minētajā gadījumā darbā gan pieņemts cilvēks ar vidējo izglītību, bet personāla atlases speciālisti norāda - darba devēji kļuvuši ārkārtīgi izvēlīgi.