Par ēnu ekonomikas iemesliem un nepieciešamo rīcību tautsaimniecības attīstībai Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Valdība otrdien apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas izstrādāti, lai paaugstinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.-2025.gadam kā prioritārās nozares tiks noteiktas būvniecība un veselības aprūpe, ceturtdien vienojās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadome.
Nodrošinot soda neizbēgamību, ir jānovērš, ka daļa no ēnu ekonomikas dalībniekiem ņirgājas par tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, izriet no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Evitas Gošas šodien paustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
Ārvalstu investori iesaka ieviest vienotu pārvaldību attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu un samazināšanu, Finanšu ministrijai uzņemoties galveno lomu ēnu ekonomikas apkarošanas koordinēšanā un virzīšanā, kā arī uzņemoties atbildību par rezultātiem, pausts pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par ēnu ekonomiku.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 1,1 procentpunktu līdz 26,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no mūsu valsts lielākajiem izaicinājumiem ir bijusi cīņa ar ēnu ekonomiku. Desmit gadu laikā bijām spējuši to samazināt visai ievērojami – 2009. gadā ēnu ekonomika veidoja 36,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2019. gadā – vairs tikai 23,9%. Diemžēl, Covid-19 pandēmijai un politiķu reakcijai uz šo krīzes situāciju ir būtisks potenciāls ēnu ekonomikas apmērus atkal palielināt.