"Ēnu ekonomika un negodīgā konkurence ir lielākās problēmas, ar kurām apsardzes nozarei ir jācīnās, turklāt skats ir vērsts lielākoties publiskā sektora virzienā. Publiskais sektors rada galveno augsni ēnu ekonomikai," teica Vērzemnieks.
Viņš skaidroja, ka apsardzes pakalpojumu iepirkumu konkursos uzvar zemākā cena, ko spēj piedāvāt uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus.
"Es, kā privātā sektora pārstāvis, to nekādi nespēju saprast, kā publiskais sektors, kas operē ar mūsu visu nodokļu maksātāju naudu, var tik vieglprātīgi uz to skatīties. Man augsta līmeņa ierēdņi ir teikuši, ka, ja nebūs zemākās cenas un konkursos nepiedalīsies tie, kas to piedāvā, tad cenas augs un pakalpojums būs dārgāks, bet mums budžetā tādas naudas nav, jo apsardzei ir atvēlēta summa "X" un par tādu pakalpojums arī ir jāpērk. Tā ir pilnīgi ačgārna pieeja. Mēs ar skaitļiem esam rādījuši, ka, ja nebūs zemākās cenas, bet pakalpojums maksās to, ko tas maksā, tad, jā, pakalpojums būs dārgāks, bet nomaksātie nodokļi, ko samaksās godprātīgie uzņēmumi, šo pieaugumu cenā ar uzviju kompensēs. Tas nozīmē, ka publiskajam sektoram nav ilgtermiņa domāšanas un apsardzes nozare tādējādi visu laiku tiek kropļota," teica Vērzemnieks.
Viņš arī atzīmēja, ka savukārt privātajam sektoram noteicošāks faktors par cenu ir pakalpojuma kvalitāte. "Drošības pakalpojums, līdzīgi kā grāmatvedības, ir ļoti, ļoti svarīgs, jo jebkuram uzņēmumam drošībā var būt ļoti lieli riski. Privātais sektors ļoti labi saprot, ka nekvalitatīvs apsardzes pakalpojums var radīt ļoti lielus riskus un apdraudēt biznesu. Kādēļ gan ko tādu pieļaut? Tādēļ jāizvēlas pakalpojums, kas spēj nodrošināt drošību un minimizēt visus iespējamos riskus," sacīja Vērzemnieks.