Latvijā gada vidējā inflācija pērn sasniedza 3,3%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Inflācija
Kazāks: Gada otrajā pusē inflācijai vajadzētu samazināties
Šī gada otrajā pusē inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Baltija inflācijas topā
Saglabājoties augstām izejvielu cenām pasaules preču biržās, inflācijas līkne turpina tiekties augšup. Liela daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu patlaban piedzīvo straujāko cenu kāpumu kopā XXI gadsimta pirmās desmitgades patēriņa ekonomikas pārmērībām.
Pētījums: 84% iedzīvotāju inflācija satrauc vairāk nekā pandēmijas ierobežojumi
Vairums jeb 84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cenu kāpums degvielai, pārtikas produktiem un citām saimniecības precēm visticamāk ietekmēs viņu labklājību un spēju samaksāt rēķinus, kamēr jaunu pandēmijas ierobežojumu ietekme satrauc salīdzinoši mazāk jeb 55% aptaujāto, liecina 2021.gada "Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums", ko jau devīto gadu veic Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".
Tiecamies jaunās cenu virsotnēs
Inflācija mūsu valstī ir sasniegusi augstāko punktu kopš trekno gadu izskaņas.
Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi līdz 2,8% šim gadam un līdz 4% nākamajam
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Inflācijā sekojam pārējai Eiropai
Cenu kāpums nesola vieglas dienas mazāk turīgajiem cilvēkiem.
Eiropu pārņem inflācija
Dažāda veida pasaules tautsaimniecības stimulēšanas ietekmē pieaugušās izejvielu cenas pasaules biržās komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu izraisījušas strauju inflācijas kāpumu, kurš daudzās Eiropas valstīs turpina pieņemties spēkā. Tiesa, uzreiz ir jāvērš uzmanība, ka inflācijas rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir visai atšķirīgi, ko var skaidrot ar ekonomikas struktūru un konkrētu tautsaimniecības nozaru sniegumu, ar to, cik daudz iepriekš ekonomika bija cietusi vīrusa ietekmē, ar izmaksāto pabalstu apmēriem mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram līdz pat mazumtirdzniecības niansēm.
Inflācijas kāpums kļuvis krietni lēzenāks
Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pārkaršana var izpalikt
Pasaules valdību un centrālo banku ar finanšu injekcijām atbalstītie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir palīdzējuši globālajai tautsaimniecībai atgūties. Tomēr šo pasākumu ēnas puse ir strauji augošās resursu cenas un inflācijas lēciens, kas galu galā var radīt jautājumus par ekonomikas pārkaršanu.
Kāpums piebremzējas
Eksperti: inflācija ir zaudējusi tempu, bet var atkal pieņemties spēkā.
Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos
Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.