Strautiņš: Prognozes par inflāciju ir optimistiskas, par ekonomiku – ne gluži
Decembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pazeminājās par 0,2%. Gada inflācija decembrī pieauga no 2,1% līdz 2,3%, taču saglabājās zem 2019. gada vidējā līmeņa.
Inflācija
Gašpuitis: Dzīve kļūs dārgāka arī šogad
2019. gada decembrī inflācija pakāpās līdz 2.3%. Savukārt 2019. gada laikā, salīdzinot ar 2018. gadu, patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 2.8%. 2018. gadā inflācija bija 2.5%. Vērtējot pērno gadu, jāsecina, ka līdzīgi procesi turpinās valdīt arī šogad. Dārgāka kļūs pārtika, maksa par mājokli, veselības pakalpojumi. Pirktspējas uzlabošanās un darbaspēka izmaksas cels cenas izklaidei un atpūtai, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem. Akcīze turpinās ietekmēt alkohola un tabakas cenas. Ļoti iespējams, ka šogad valdība akcīzi kādām no grupām būs spiesta koriģēt uz leju. Nafta, kas ietekmē degvielas cenas attīstību, šogad ietver vislielākos svārstības riskus.
Latvijā vidējā inflācija pērn bijusi 2,8%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,8%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Lejupejošas inflācijas laiks
Lai arī savos maciņos aizvien jūtam dzīves dārdzības pieaugumu, sevišķi tad, kad iepērkamies pārtikas veikalos, pēdējos mēnešos inflācija tomēr ir kļuvusi lēnāka.
Strautiņš: Vismaz par inflāciju varēs neuztraukties
Patēriņa cenu inflācija Latvijā turpina septembrī sākto lejupslīdi, gada inflācijai samazinoties no 2,3% oktobrī līdz 2,1% novembrī. Ir diezgan daudz bažu par Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, taču straujš cenu pieaugums nav starp tām. Sagaidāms, ka inflācija nākamgad būs ap 2%.
Gada inflācija novembrī Latvijā - 2,1%
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājās par 0,3%, bet gada inflācija - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2018.gada novembri - bija 2,1% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija oktobrī Latvijā - 2,3%
Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada inflācija - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2018.gada oktobri - bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Inflācija varētu mazināties
Pasaules tautsaimniecības bremzēšanās kārtējo reizi var kļūt par iemeslu tam, lai globālais patēriņa cenu pieaugums sabremzētos. Šī procesa atskaņas, visticamāk, izjutīsim arī Latvijā. Tas nenozīmē tūlītēju, vispārēju cenu samazināšanos veikalu plauktos vai dažādu pakalpojumu sniedzēju piesūtītajos rēķinos, taču rada potenciālu tam, lai cenu izaugsme piebremzētos.
Patēriņa cenas jūlijā Latvijā saruka par 1%; gada inflācija samazinājās līdz 2,9%
Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājās par 1%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju - bija 2,9% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Eksperts: Mazāk nodrošinātie iedzīvotāji skaudrāk izjutīs pārtikas cenu inflāciju
Jūnijā inflācija noslīdēja no 3,3% maijā līdz 3%. Precēm cenas pieauga par 3,1% un pakalpojumiem par 2,9%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, īpaši dārzeņiem, maksai par mājokli, alkoholam un tabakai, ar atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem. Lai arī inflācija turpmākajos mēnešos pamazām norims, gada augstākais punkts sagaidāms jūlijā.
Drīzumā patēriņu cenu inflācija Latvijā varētu atkal pārsniegt 3%
Neskatoties uz straujo darba algu kāpumu un arvien zemāko bezdarba līmeni, Latvijā turpinās mērens un pietiekami sabalansēts patēriņa cenu pieaugums bez izteiktiem iekšējiem vai ārējiem cenu spiedieniem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ko veidojas pakalpojumu cenu kāpums par 2,9%, pārtikas cenu par 2,6%, kā arī nepārtikas preču cenu par 2,4%. Savukārt vislielākais cenu pieaugums cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņu nodokļu palielinājumiem.
Luminor eksperts: Inflācija ir patīkami garlaicīga, kaut viegli neveselīga
Decembris ir nācis ar šim mēnesim dažkārt piemītošo nelielo sezonālo deflāciju, ko nosaka izpārdošanu sākums, kuru efektu šoreiz pastiprināja degvielas cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas samazinājās par 0,4%, pazeminot gada inflāciju decembrī līdz 2,6%. Arī 2018. gadā kopumā cenas pieauga par 2,5%, sagaidāms, ka šogad gada kopējā inflācija būs ļoti līdzīga, visdrīzāk nedaudz augstāka. 2019. gadā augšupvērsta ietekme būs darba tirgum un nodokļu izmaiņām, var cerēt uz pretēju ietekmi no pasaules izejvielu tirgu puses. Vismaz gada sākumā tie ir Latvijas patērētāju maciņiem draudzīgi.