Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Izglītības reforma

Šadurskis rosina pilnībā finansēt augstāko izglītību valsts dibinātās augstskolās

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (PS) iesniedzis grozījumus likumā, kuri paredz, ka valsts pilnībā finansēs augstāko izglītību valsts dibinātās augstskolās. Kā informē K.Šadurska palīgs Didzis Šenbergs, piedāvātajā projektā visu līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora – terciārās izglītība studējošajiem būtu valsts apmaksāta.

Augstākā izglītība: vai atkal reformu krustceles?

Pēdējo nedēļu publikācijas parāda, ka atkal aktualizējies jautājums par reformām augstākajā izglītībā. Problēma nav jauna – arī šo rindu autoram daudzkārt nācies uzsvērt šo reformu nepieciešamību. Zemā sistēmas efektivitāte, ar tās darbības rezultātiem nesasaistītais resursu plānojums un izlietojums kavē gan izglītības, gan zinātnes attīstību un līdz ar to valsts attīstību kopumā.

RTU studenti protestē pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai

Demonstrējot traģikomisku videoklipu sēriju, veicot studentu informatīvo kampaņu un veidojot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centrālajā ēkā krīzes noformējumu, no 20. līdz 23.oktobrim RTU Studentu parlaments protestēs pret finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei. Protesta akcijā «Nākotne – ar vai bez augstākās izglītības!?» studenti grib parādīt, kas notiks ar inženiertehnisko izglītību, kura netiks attiecīgi dotēta no valsts budžeta, informē RTU Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps.

Uģis Gruntmanis: Studenti, rektori, zinātnieki un politiķi, lūdzu, izlasiet!

Pēdējā mēneša laikā ar lielu interesi sekoju līdzi prezidentu, rektoru, zinātnieku un pašu studentu viedokļiem par reformas nepieciešamību augstākajā izglītībā un zinātnē.Visi no rakstītājiem piekrīt, ka reformas ir nepieciešamas, taču tikai retā no publikācijām ir atrodami fakti, objektīva problēmu konstatācija, un norādīts virziens, kurā būtu jādodas, lai pašreizējā situācija būtiski uzlabotos.

Vai spēsim mainīties? Pārdomas par izglītības jautājumiem

Lasot avīzes un klausoties ziņu raidījumus televīzijā par izglītības nozares stāvokli Latvijā, rodas iespaids, ka esam nonākuši it kā bezizejas stāvoklī, nespējam nekādi valdības lēmumus atspēkot ar kaut ko pozitīvu, ar risinājumiem un pārmaiņām, kas varētu palīdzēt mūsu skolotājiem, bērniem un skolām izdzīvot krīzes laiku un varbūt pat noderēt pēc tās.

Koķe: 1.septembris nāk ar stabilām vērtībām un lielām pārmaiņām

Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes apsveikums Zinību dienā „Katra īsta tautskola ir Gaismas pils, un katrs īsts skolotājs – pilskungs gaismas valstī”/Atis Kronvalds/  Kā katra jauna diena atdara kādas neatvērtas durvis, kā katras jauniegūtas prasmes un zināšanas paplašina redzesloku un padara spožāku mūsu garīgo gaismu, tā Zinību diena svinīgi ievada inovatīvi rosīgu skolas gadu gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, formālajā un neformālajā izglītībā.

Aptauja: izglītības sistēmas galvenā problēma — satura kvalitāte

Izglītības kvalitātes krišanās ir galvenā problēma, par ko neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma nobazījušies Latvijas iedzīvotāji, liecina pagājušajā nedēļā veiktā aptauja, kuru pasūtījusi Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija (SAK). Finansiālie jautājumi aptaujātos satrauc mazāk. Līdzšinējās diskusijās par izglītības reformu galvenokārt apspriesta skolu finansēšanas modeļa maiņa, otrajā plānā pabīdot izglītības kvalitātes jautājumus.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide