Ja ar pētnieciskām metodēm ir iespējams secināt, kā darbojas fizikas likumsakarības, tad tieši tāpat no zinātniskā viedokļa var pieiet arī fizikas izglītības procesam, lai noskaidrotu, kas tajā strādā efektīvāk un kas – ne tik ļoti.
Uzņēmumu vadītājiem attālināto jeb hibrīdo darbu nevajadzētu uzskatīt par ierastu lietu, jo tas prasa pārskatīt uzņēmuma līdzšinējos darbības principus, norādīts ikgadējā Microsoft Work Trend Index ziņojumā. Šajā pētījumā, kas apskata iepriekšējā gada tendences darba tirgū, pērn piedalījās vairāk nekā 31 000 cilvēku no 31 pasaules valsts, tai skaitā dažādu jomu eksperti, kas jau ilgstoši pētījuši sadarbības, sociālā kapitāla un darbavietu vides dizaina jautājumus.
Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonuss kā transporta izdevumu kompensēšana, ja darbinieks jau gadu strādā attālināti un birojā tikpat kā neparādās. Pandēmijas situācija likusi daudziem uzņēmumiem pārskatīt labumus, ko tie nodrošina saviem darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam. Protams, ir organizācijas, kam vīruss atnesis arī finansiālu krīzi, un tāpēc darbinieku labumi ir "apgriezti" līdz minimumam, taču uzņēmumos, kuros gan turpinās pilnvērtīgs darbs, gan ir saglabājušies bonusi strādājošajiem, pieeja papildu labumu nodrošināšanai ir transformējusies, lai vairāk atbilstu apkārt esošajai realitātei.
Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.
Sociālā darba jomas izglītība Latvijā kopumā nodrošina šīs nozares profesionāļiem nepieciešamās zināšanas, taču tajā ir arī vairākas nepilnības, konstatēts pētījumā par šīs jomas izglītības kvalitāti. To no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim veica biedrība Qualitas, analizējot studiju programmas, intervējot to direktorus, kā arī anketējot studentus, absolventus, darba devējus un docētājus.
''Ticu, ka tie var būt 100 un vairāk uzņēmumu,'' saka skolu programmas Dzīvei gatavs vadītāja Lāsma Mencendorfa. Programmai nupat martā apritējuši divi gadi, un patlaban tajā 186 dažādu nozaru speciālisti no 22 Latvijas uzņēmumiem ekskursijās, vieslekcijās un tiešsaistes nodarbībās palīdz skolēniem labāk saprast mācību saikni ar reālo profesionālo dzīvi. Viss liecina, ka projekts ies plašumā.
Liela daļa cilvēku ar invaliditāti var būt darbaspējīgi un grib strādāt. Viņus vieno citāda pieeja darbu veikšanā, taču sasniegtais rezultāts var būt līdzvērtīgs citu veikumam. Kā rāda Labklājības ministrijas (LM) dati, pirms 10 gadiem mūsu valsts darba tirgū bija ap 25 000 cilvēku ar invaliditāti, šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 43 000, taču te aizvien redzams potenciāls, jo Latvijā strādā tikai viena ceturtā daļa no visiem darbaspējas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti.
1. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka kampaņu Izaudzē savu vienradzi!, kurā informēs par pēdējo lielo uzņemšanu biznesa inkubatoru programmās šajā pavasarī. Līdz pat 22. martam interesenti var pieteikties LIAA pirmsinkubācijas un inkubācijas programmām savu biznesa ideju un jau esošas uzņēmējdarbības attīstīšanai lielākajā kopstrādes un jauno uzņēmumu kopienā Latvijā.
"Iesākumā nemaz nebiju domājusi, ka iešu uz šo profesiju. Visiem teicu, ka būšu baņķiere, jo man patīk nauda, patīk matemātika," tagad smejas Monta Moroza. Tomēr ceļu būvniecība viņai nebija gluži sveša joma, jo tajā jau strādājis kāds no radiniekiem, bija sanācis arī iemest aci objektos.
Viena no Haralda Liepiņa mīļākajām anekdotēm par programmētājiem ir šāda. Sieva saka vīram: "Aizej uz veikalu, atnes pienu. Ja ir olas, atnes desmit," un vīrs no veikala pārrodas ar desmit pieniem. Tieši tā tas dzīvē dažkārt arī notiek, jo programmētāji ir diezgan tieši cilvēki, kas teikto mēdz uztvert burtiski, smejoties komentē Haralds. Kopš pirms sešarpus gadiem viņš pats no pārdošanas speciālista kļuva par programmētāju un sāka strādāt IT nozarē, arī sevī ir novērojis līdzīgu domāšanas veidu.
