Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Laima

Vēstule no svešuma: Daiveru dzīve Rodā

 Dzīvojot Rodas salā Grieķijā, iepazinu arī daivinga jeb niršanas biznesu un sabiedrību, guvu labu ieskatu jautājumā – kas ir daiveri un kāds ir viņu dzīvesstils. Roda ir populārs galamērķis topošajiem daivinga profesionāļiem, tiem, kas vēlas tālāk strādāt šajā industrijā un iegūt vajadzīgo pieredzi.

Vēstules no svešuma: Laba sieva jāizaudzina

Visi it kā labi zina, ka Turcijā nav daudzsievības kopš Ataturka laikiem, bet aizdomas par šo austrumnieku kultūras tradīciju darbojas kā eļļotas dzirnaviņas. Turki metas uz eiropietēm tik nadzīgi, lai dabūtu iebraukšanas vīzu vai savā harēmā nākamo sievu - man to nopietnām sejām teikuši gan draugi Latvijā, gan paziņas Eiropā. Turklāt viņus nevarētu saukt par grāmatas nelasījušiem, bet aizspriedumi stāv stingri kā mūris.

Vēstule no svešuma: Liecieties mierā Lindermana kungs!

Man, svešumā dzīvojot, ne vienmēr izdodas izsekot līdzi visām Latvijas aktualitātēm, tāpēc iznāca nogulēt balsu vākšanu referendumam par otro valsts valodu. Uzzināju par to tikai dažas dienas vēlāk no kāda drauga, kas, stāstot par šo projektu, aplēja mani ar jaunumiem kā ar aukstu ūdeni.Šo to par akcijas organizatoru Vladimiru Lindermanu biju dzirdējis, papildus noskatījos dažas intervijas ar viņa piedalīšanos.

Vēstule no svešuma: Rūmi un balta gaisma

Pagājušās nedēļas nogalē Turcijas pilsētā Konjā beidzās desmit dienu ceremoniju un atceres laiks, kas veltīts persiešu dzejniekam, sufijam un mistiķim Džalāletdīnam Rūmi. Šīs dienas Konjā, kur dzīvo Turcijā vidēji neliels iedzīvotāju skaits – ap diviem miljoniem iedzīvotāju, bija piesātinātas ar garīgām apcerēm, konferencēm, praktisko muzicēšanu, pieminot Rūmi nāves dienu 17.

Vēstule no svešuma: Esmu ķīnietis. Jānis

Latviešu valoda Pekinas Svešvalodu universitātē ir pirmo gadu, tāpēc vēl jo lielāka ir man uzticētā atbildība nest Latvijas vārdu pasaulē. Ķīnieši ieinteresēti ne tikai valodas apguvē, viņi grib zināt valsts kultūru, tāpēc esmu gatava runāt ne tikai par darbības vārdiem vai lietvārdiem, bet arī par latviešu tautu, kas dejo un dzied.

Vēstule no svešuma:Govs blakus paklājam

Man vienmēr patīk, ka turki saka: «Šī vieta ir slavena ar savām koftēm!» (mazas kotletītes), «Šī vieta slavena ar savu lielisko airanu!» (jogurta dzēriens), «Šī vieta slavena ar melonēm!». Tas nozīmē, ka pirms pilsētas vienmēr būs kāds postaments, uz kura kā piemineklis būs iemūžināta tieši tā lieta, ar kuru lepojas pilsētas iedzīvotāji, un pārējie tautieši viņus atbalsta.

Vēstule no svešuma: Sieviešdiena un ikdiena

 «Viņa tomēr gāja karaliski!»«Tik un tā papēži par augstu!»«Lai cik augsti papēži, karaliene tikai uz viņas kurpēm skatījās, nevis uz prezidenta sievu... Vai tā paredz ceremonijas protokols?»

Vēstule no svešuma: Lets go Dutch!

Par nīderlandiešiem, iespējams, ir dzirdēti dažādi apgalvojumi. Vieni uzskata, ka tā nav pati draudzīgākā nācija, citi saka tieši pretējo. Visi cēloņi, iespējams, meklējami holandiešu zemnieciskumā, kā ietekmē radusies viena no īpašībām, kas ir specifiska tieši šai kultūrai, – tiešums –, pie kuras daudziem ārzemniekiem ir grūti pierast.

Vēstule no svešuma: Vēlēšanu drudzī

 Hurgada pēdējā mēneša laikā pārvērtusies līdz nepazīšanai. Katrā trešajā ēkā kandidāti tiekas ar vēlētājiem, sola un baro, apdāvina un ved bezmaksas izbraucienos ar jahtu. Katrs meklē savu variantu, kā uzrunāt vēlētājus, un mēģina pārliecināt, ka tieši par viņu jābalso.

Vēstule no svešuma: Meklējot Annu

Prinča Edvarda salas provinces centrs ir Šarlotauna – maza, sirsnīga un jauka, kā Jūrmala pirms neatminamiem gadiem. Konservatīvismam ir savs labums, svarīgas lietas tiek saglabātas ilgāk, piemēram, koka arhitektūra. Starp citu, šeit iesākās apvienotā Kanāda. «Konfederācija» ir vārds, ko te lieto gan ielu nosaukumos, gan nodēvējot ēstuvi vai tiltu, gan arī izveidojot jauno velomaršrutu.

Vēstule no svešuma: Kā kaujā pie Knipskas

«Tu lasīsi Aišes, tu – Mohammeda tekstu,» lasīšanas skolotājs Mikails norādīja diviem puišiem. Viņi abi bija tikko divdesmit gadus jauni, viens no Marokas, otrs no Irākas. Puiši sāka burtot dialogu, kur rakstīts, kā divi turku jaunieši – Aiše un Mohammeds sasveicinās, parunājas par tās dienas mācību stundām, novēl viens otram labu dienu un atvadās.

Vēstule no svešuma: Veikals vai muzejs

Katrā saimniecībā pienāk brīdis, kad rodas nepieciešamība atbrīvoties no vecām mantām. Latvijā parasti tiek meklēts kāds jaunais pāris, daudzbērnu ģimene vai vienkārši maznodrošinātie radi, un tiem par baltu velti atdod ne tik jaunas, bet vēl lietojamas mantas. Var mēģināt atbrīvoties no mantām ar interneta starpniecību, meklējot forumos sadaļu «atdošu pa velti». Bet vienkāršākais ceļš – aiznest uz atkritumu konteineru.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide