Nodokļi nav tikai ienākumu avots, bet arī instruments ekonomikas sekmēšanai, Guntaram Gūtem uzsver auditorkompānijas EY Latvija partnere nodokļu, juridiskajā, grāmatvedības un atbilstības praksē Ilona Butāne.
Lai gan Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu 'Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai' plānots skatīt valdības sēdē šodien, tā projekts, kas kļuva publiski pieejams pagājušajā nedēļā, guvis izteikti spēcīgu kritiku no lielākās daļas finanšu un ekonomikas ekspertu, kā arī dažādu nozaru pārstāvjiem.
Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās nodokļu izmaiņas – pirmo posmu, kam būtu jāstājas spēkā nākamgad, – par regresīvām un nepietiekami pārdomātām vērtē gan Dienas aptaujātie ekonomikas eksperti, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Būtiskākās lietas FM piedāvājumā ir obligātā veselības maksājuma ieviešana, minimālā sociālo iemaksu objekta noteikšana, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa pārskatīšana
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņu, visticamāk, pārcels uz nākamo gadu, tā vietā tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu.
Vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz 1.jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā.
Nodokļu un pabalstu pārskatīšana tā, lai lielāks un mērķētāks būtu atbalsts tieši ģimenēm ar bērniem, īpaši trūcīgākām, ir viena no galvenajām tēmām gaidāmās nodokļu reformas kontekstā.
Problēmas veselības aprūpē risināmas, palielinot nodokļu ieņēmumus budžetā, nevis pārdalot naudu starp nozarēm, uzskata veselības ministre Ilze Viņķele (AP), paužot pārliecību, ka tāpēc būtu jāpārskata arī virkne nodokļu.
"Daudzi paļāvās uz to, ka nodokļus maksā darba vieta, līdz ar to problēmām nevajadzētu rasties, bet neviens netika informēts, lai neveidotos nodokļu parāds, ir jāpieprasa piemērot nulles neapliekamā minimuma prognozi," situāciju ar iedzīvotāju nodokļu parādiem vērtē tiesībsargs Juris Jansons, kura ikgadējo ziņojumu ceturtdien uzklausīs Saeima. Lai gan sabiedrības izglītošanas kampaņas tika rīkotas, par iespējamām negatīvajām blaknēm sabiedrība tomēr nav informēta. Tādējādi lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, ir izveidojies nodokļu parāds, uzsver tiesībsargs.