Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku izvešana no Afganistānas un varas šajā valstī faktiskā nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var novest pie jaunas bēgļu krīzes apvienotajā Eiropā. Šīs krīzes mērogi savukārt var izrādīties līdzvērtīgi 2015. gadā piedzīvotās krīzes mērogiem
Traģiskā un paniskā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas, kā arī daudziem negaidīti straujā varas nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var izraisīt pat rietumiem katastrofālu domino efektu visas pasaules mērogā, it īpaši, ja tiks uzskatīts, ka nekas pārmēru traģisks nav noticis.
Lai arī ikvienam sportistam un kuplam skaitam līdzjutēju olimpiskās spēles ir un paliek četrgades galvenais notikums, arvien vairāk ekspertu pauž bažas par olimpiāžu nākotni. Gadu no gada iet mazumā gan vēlme rīkot šos pasākumus, gan skatītāju interese, un īpaši tas vērojams Rietumvalstīs.
Viens no ASV zināmākajiem reālpolitikas izdevumiem The National Interest nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Austrumeiropai nāksies mācīties, kā sadzīvot ar Ziemeļu straumi 2 (Eastern Europe Will Have to Learn to Live with Nord Stream 2), kura ietvaros, raugoties pēc būtības, ir mēģināts pamatot izmaiņas ASV ģeopolitiskajā kursā.
Lai arī Moldova šobrīd atrodas šai postpadomju valstij sen nepiedzīvotā situācijā – kad prezidenta postenis un parlamentārais vairākums atrodas vienas, prorietumnieciskas ievirzes politisko spēku rokās, jūtama Moldovas politiskā kursa maiņa, visticamāk, nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ.
Uzreiz vairākas bijušās sociālisma nometnes un PSRS valstis uzskatāmi demonstrē, ka to iedzīvotāju vairākumam nešķiet pieņemamas daudzas pārmēru liberālas tā saucamās Eiropas vērtības. Šai tendencei vēršoties plašumā, pastāv ticama iespēja, ka vairākas reģiona valstis var izstāties no liberālo demokrātiju rindām un pievienoties neliberālo demokrātiju sarakstam.
Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas centieni apturēt un pagriezt atpakaļ Baltkrievijas virzienā nelegālo imigrantu plūsmas var negatīvi ietekmēt valsts ilgtermiņa stratēģiskos plānus attiecībā pret Minsku.
Jūlija nogalē bez īpašas ievērības palika kāds ļoti nozīmīgs starptautiskās politikas notikums – ASV valsts sekretāra pirmās vietnieces Vendijas Šermanas divu dienu vizīte Ķīnas lielpilsētā Tiaņdzjiņā, kuras laikā otra nozīmīgākā amerikāņu diplomāte nesekmīgi centās (vai arī sekmīgi necentās) izlabot šā gada 18. marta tikšanās Ankoridžā laikā pieļautās kļūdas.
Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijām, Ukrainas centieniem iekārdināt Ķīnu un sovhoza direktoru Baltkrievijas prezidenta krēslā – ar politologu Kārli Daukštu sarunājas Andis Sedlenieks.
Šā gada jūlija vidū dažādu valstu plašsaziņas līdzekļi, kopskaitā septiņpadsmit, tostarp tādi plaši zināmi laikraksti kā Amerikas Savienoto Valstu The Washington Post, britu The Guardian un Izraēlas Haaretz, publiskoja kopīga pētījuma Pegasus Project rezultātus. Minēto projektu koordinēja Francijas nekomerciālā organizācija Forbidden Stories (tulkojumā – aizliegtie stāsti) un tehniski atbalstīja cilvēktiesību aizstāvji no organizācijas Amnesty International.
Ukrainā plašu rezonansi izsaukuši viena no šīs valsts vadošajiem socioloģiskajiem dienestiem Reiting veiktas aptaujas rezultāti, kas liecina – 41% valsts iedzīvotāju uzskata ukraiņus un krievus par "vēsturiski un kultūras ziņā" vienu tautu.
Amerikas Savienoto Valstu socioloģisko pētījumu kompānijas Bright Line Watch reizi pusgadā veiktās aptaujas par secesijas jeb atdalīšanās no Savienotajām Valstīm atbalstītāju skaitu piecos ģeogrāfiskajos ASV reģionos liecina par tās piekritēju skaita ievērojamu pieaugumu pēdējā pusgadā.
Par to, ka top šāda eseja, kļuva zināms šā gada 30. jūnijā Tiešajā līnijā ar Vladimiru Putinu – nozīmīgākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un virknē interneta platformu translētā ikgadējā tiešsaistes pasākumā, kurā Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju jautājumiem. Izskatot kādu no jautājumiem, Putins kārtējo reizi paziņoja, ka uzskata krievus un ukraiņus par vienu tautu, un solīja detalizēti izklāstīt savu viedokli rakstveidā. Šis solījums tika īstenots 12. jūlijā, kad Krievijas prezidenta interneta vietnē kremlin.ru parādījās ar Putina vārdu parakstīta eseja Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tika publiskota vienlaikus gan krievu, gan ukraiņu valodā. Vēstījums, jāpiebilst, satur vairāk par pieciem tūkstošiem vārdu jeb ap 40 tūkstošiem rakstzīmju.
Atbildot uz Eiropas Savienības (ES) un virknes tās dalībvalstu pārmetumiem Ungārijai, pēdējā ir izvedusi kaujas laukā smago artilēriju, solot rīkot referendumu par Briseles kritizētajiem likumiem, kasi aizliedz informācijas par viendzimuma attiecībām un dzimumu maiņu izplatīšanu nepilngadīgo vidū.
Plūdi Vācijā, kuru upuru skaits tuvojas diviem simtiem cilvēku, bet tikai transporta infrastruktūrai nodarītie zaudējumi tiek lēsti vismaz divu miljardu eiro apmērā, šajā valstī gandrīz vienmēr tiek salīdzināti ar līdz šim lielākajiem, 2002. gada plūdiem, kad no krastiem izgāja Elbas upe. Paralēles starp abām dabas katastrofām tiek vilktas ne tikai nodarīto postījumu mērogu un paņemto cilvēku dzīvību dēļ, bet arī tāpēc, ka tās abas ir piedzīvotas priekšvēlēšanu gaisotnē.
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko sašutums par Lietuvas atbalstu viņa politiskajai pretiniecei Svetlanai Tihanovskai, kā arī par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām ir novedis pie tā, ka šis odiozais politiķis cenšas izraisīt nelegālo migrantu krīzi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lai gan šis mēģinājums ilgtermiņā pašam Lukašenko sola vairāk problēmu nekā ieguvumu, radīt visai pamatīgas galvassāpēs ne tikai Lietuvai viņam ir izdevies.
Vakar savā pēdējā oficiālajā vizītē ASV Vācijas kancleres statusā ieradās Angela Merkele, kuru gaida grūts, taču ne neīstenojams uzdevums. No vienas puses, Merkelei nāksies demonstrēt transatlantisko vienotību starp ASV un Vāciju kā apvienotās Eiropas vadošo valsti, bet, no otras, – demonstrēt Berlīnes un Briseles neatkarību, kā arī to, ka Eiropas svarīgākās galvaspilsētas vairāk negrasās bez ierunām sekot ASV uzstādījumiem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Bulgārijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad pēc šā gada aprīlī notikušā balsojuma parlamentā iekļuvušās partijas tā arī nespēja vienoties par valdības izveidi. Provizoriskie rezultāti liecina, ka vienoties diezin vai izdosies arī pēc 11. jūlijā aizvadītajām vēlēšanām, kas nozīmē – šis balsojums ar augstu ticamības pakāpi nav pēdējais un Bulgārija turpinās slīgt aizvien dziļākā politiskajā krīzē.
Krievijā, kur vēl nesen šķita, ka uzvara pār pandēmiju nav tālu, strauji izplatās par priekštečiem ievērojami lipīgākais un bīstamākais Indijas jeb delta Covid-19 paveids B.1.617. Tā dēļ jaunu inficēto skaits ir atgriezies gada sākuma līmenī – ap 25 tūkstošiem dienā –, bet mirušo skaita ziņā (gandrīz 700 cilvēku dienā) pagājušajā nedēļā tika piedzīvoti vairāki antirekordi. Galvenais šādas situācijas cēlonis ir iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties.
Eiropas Savienības (ES) institūciju līmenī vēršas plašumā centieni izdarīt spiedienu uz Ungāriju un tās premjerministru Viktoru Orbanu Ungārijas parlamenta pieņemtā likuma dēļ, kas aizliedz viendzimuma attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū.
Jūnija nogalē Eiropadome, t. i., Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji, apstiprināja jaunas sankcijas pret Baltkrieviju. Atbilstīgi šim lēmumam, sākot ar jūliju, ES valstīm ir aizliegta daļas kālija minerālmēslojuma un naftas produktu – divu galveno Baltkrievijas eksportpreču – iegāde un transportēšana caur ES teritoriju.
Nupat žurnāls Foreign Affairs publicēja Džona Hopkinsa universitātes Starptautisko studiju skolas profesora Hela Brenda rakstu Baidena uzlecošā doktrīna (The Emerging Biden Doctrine) ar apakšvirsrakstu Demokrātija, autokrātija un mūsu laika izšķirošā kauja.
Gaidāms, ka ASV karaspēks agrāk, nekā paredzēts, pametīs Afganistānas teritoriju. Sākotnēji bija plānots, ka tas notiks līdz 11. septembrim, bet šobrīd kā beigu termiņi tiek minēti jūlija vidus vai pat 4. jūlijs. Valstī paliks vien daži simti amerikāņu karavīru, kas apsargās ASV vēstniecību un Kabulas starptautisko lidostu.
Vakar oficiāli Itālijā, bet pamatā, protams, videokonferences režīmā tika aizvadīta 20 pasaules ekonomiski spēcīgāko jeb G20 valstu ārlietu un par attīstības jomu atbildīgo ministru tikšanās.
Virknē ietekmīgu starptautisko attiecību izdevumu turpinās diskusijas par to, kur meklējama izeja no šā brīža globālās nenoteiktības un kāda būs jaunā pasaules kārtība (vai vismaz – kādai tai vajadzētu būt).
Ķīnā pieņemts lēmums paaugstināt vienā ģimenē atļauto bērnu skaitu līdz trim – valsts šādi cer pagriezt pretējā virzienā sabiedrības novecošanas un zemās dzimstības tendences. Lēmums izpelnījies pretrunīgus novērtējumus un tiek uzskatīts gan par pilnībā īstenojamu, gan novēlotu un tādu, kas kopējo stāvokli mainīt nespēs.
Notikušais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits prognozējami nav kļuvis par revolūciju abu lielvalstu attiecībās, tomēr vismaz uz laiku ir mazinājis spriedzi ASV un Krievijas attiecībās, kas bija sasniegusi mērogus, kas pielīdzināmi aukstā kara laikposmam.
