Lai arī daudzos ierobežojumi, kas noteikti cīņai ar Covid-19, raisa neapmierinātību, Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā ir vēl gluži labā situācijā, jo vairākumā Eiropas valstu tie ir krietni striktāki. Tiesa, ir arī valstis, kurās ierobežojumu vismaz pagaidām ir jūtami mazāk, tai skaitā Latvijas ziemeļu kaimiņos – Igaunijā.
Pēc Eiropas starptautisko attiecību padomes pasūtījuma veiktā Datapraxis un YouGov aptauja liecina par eiropiešu vēlmi pēc ievērojami patstāvīgākas un suverēnas politikas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Minskā notika Baltkrievijas Tautas sapulce, kura uzmanību piesaistīja galvenokārt tāpēc, ka tika cerēts, ka tās laikā prezidents Aleksandrs Lukašenko beidzot paziņos par to, kādas izmaiņas gaidāmas valsts konstitūcijā.
Pasaules uzmanības centrā atkal atgriezusies Dienvidaustrumāzijas valsts Mjanma, kur februāra sākumā notika militārs apvērsums. Tostarp tika aizturēta visā pasaulē pazīstamā cīnītāja pret iepriekšējo huntu – populārā un arī Rietumos labi zināmā politiķe Auna Sana Su Či. Notikumiem Mjanmā ir gara priekšvēsture, bet apvērsuma cēloņi, visticamāk, meklējami gan iekšpolitikā, gan lielajā ģeopolitikā.
Eiropas Savienībā (ES) plašu rezonansi izraisījusi Eiropas Komisijas (EK) Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela atklāti neveiksmīgā vizīte Maskavā.
Daudziem Krievijas esošās varas pretiniekiem gan valsts iekšienē, gan aiz tās robežām par nepatīkamu pārsteigumu kļuva Levadas centra uzreiz vairāku jaunāko aptauju rezultāti, kas liecina – nedz opozicionāra Alekseja Navaļnija iespējamais indēšanas mēģinājums, nedz viņa publiskotā filma par Krievijas prezidenta Vladimira Putina "pili", nedz Navaļnija notiesāšana un opozīcijas rīkotās protesta akcijas nav spējušas samazināt iedzīvotāju vairākuma atbalstu valsts vadītājam.
Janvāra beigās ASV finanšu pasauli satricināja sociālā tīkla Reddit kopiena r/WallStreetBets, kuras dalībnieki, dēvēti par mazajiem biržas investoriem amatieriem, pateicoties saliedētai rīcībai, spēja nodarīt iespaidīgus, desmitos miljardu ASV dolāru mērāmus zaudējumus lielajiem biržas spēlētājiem. Kādu iemeslu dēļ tas izrādījās iespējams, un kas notiks tālāk?
Pagājušajā nedēļā Francijas dzelzceļa mašīnbūves uzņēmums (ritošā sastāva un aprīkojuma, galvenokārt dzelzceļa signalizēšanas iekārtu, ražotājs) Alstom oficiāli paziņoja, ka ir noslēdzies tā Kanādas konkurenta Bombardier Transportation pārņemšanas darījums. Tas daudzviet gan tiek dēvēts arī par abu uzņēmumu apvienošanās darījumu, tostarp arī tādēļ, ka populārais Kanādas pensiju fonds Caisse de Depot et Placement du Quebec, kas bija lielākais Bombardier Transportation akcionārs, tagad kļūs jau par lielāko Alstom akcionāru (ar 18% daļu).
Virkne Eiropas plašsaziņas līdzekļu vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir gatava atcelt pret gāzesvada Ziemeļu straume 2 īstenotājiem noteiktās sankcijas, ja Vācija piekritīs arī turpmāk garantēt Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu un apņemsies šīs prasības neievērošanas gadījumā pārtraukt Krievijas gāzes importu.
Francijā veiktā Harris Interactive sabiedriskās domas aptauja liecina, ka gadījumā, ja vēlēšanas notiktu šobrīd, aptuveni vienādas izredzes ieņemt valsts vadītāja posteni būtu esošajam prezidentam Emanuēlam Makronam un Nacionālās apvienības (bijušās Nacionālās frontes) līderei Marinai Lepēnai.
Šā gada 23. janvārī ASV 87 gadu vecumā aizsaulē aizgāja viens no pasaules žurnālistikas vēsturē visu laiku populārākajiem un milzīgu ietekmi uz šīs industrijas attīstību atstājušais sarunu šovu vadītājs Lerijs Kings.
Krievijā nule notikušās protesta akcijas, ne tikai pēc citvalstu, bet arī virknes vietējo analītiķu domām, liecina, ka valsts politiskajai sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas, tostarp elites rindās. Kādi ir Krievijas protestu cēloņi un kādi – iespējamie turpmākās notikumu gaitas scenāriji?
Koronavīrusa pandēmijai ieilgstot, pieaug arī to pasaules valstu skaits, kurās vēršas plašumā dažādas ievirzes un dažādi motivēti protesti. Raugoties plašāk, aiz protestiem ir iespējams ieraudzīt globāla konflikta aprises.
Ideālajā variantā vakcinācijai jāaptver visi valsts iedzīvotāji, protams, izņemot tos, kam tas nav iespējams kādu veselības problēmu dēļ, – Andim Sedleniekam pauž Izraēlas vēstnieces vietniece Latvijā Adi Ophira Maozi.
Viens no pirmajiem rīkojumiem, kuru uzreiz pēc stāšanās amatā parakstīja ASV prezidents Džo Baidens, bija par naftas vada Keystone XL būvniecības pārtraukšanu. Šis lēmums ir vienlaikus būtisks trieciens Kanādas ekonomiskajām interesēm, tas demonstrē, kāda būs Baidena administrācijas reālā attieksme pret ASV sabiedrotajiem.
No nepietiekamiem iepirkumiem un politiskām cīņām līdz dalībai neatļautās golfa vakariņās – tik dažādi ir iemesli, kādēļ amatu Covid-19 pandēmijas laikā zaudējuši visdažādāko valstu ministri un augstas amatpersonas. Vēl vairāk – pandēmija ir atstājusi un turpinās atstāt ietekmi arī uz ievērojami lielāka mēroga politiskajiem procesiem.
Līdz ar Džozefa Robineta Baidena jaunākā oficiālu stāšanos ASV 46. prezidenta amatā ASV ir sācies jauns politiskais cikls, kura galvenais jautājums skan – vai jaunajam ASV prezidentam un viņa administrācijai izdosies pārvarēt iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa atstāto mantojumu un atkal pagriezt lidmašīnas, vārdā ASV, stūri jau jaunajai administrācijai vēlamajā virzienā.
Krievija šā gada 15. janvārī oficiāli paziņoja, ka sāk izstāšanās no Atvērto debesu līguma procedūru. Līdz ar Maskavas aiziešanu no šīs vienošanās zaudēs jēgu tās turpmākā esamība, radot problēmas galvenokārt Eiropas valstu drošībai.
Ietekmīgā izdevuma The Economist šā gada pirmajā numurā daudz uzmanības bija pievērsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) un britu nākotnes perspektīvām, tostarp pieminot projektu Globālā Britānija.
Informācijas tehnoloģiju (IT) korporāciju izvērstajai joprojām ASV prezidenta amatu ieņemošā Donalda Trampa un viņa atbalstītāju komunikācijas ierobežošanai sociālajos tīklos jeb faktiski cenzēšanai nešaubīgi būs daudzveidīgas un tālejošas sekas.
Galvenais starptautiskās politikas jautājums, ar kuru nāksies tikt galā ASV nākamā prezidenta Džo Baidena administrācijai, būs šobrīd teju uz aukstā kara robežas nonākušās ASV un Ķīnas tālākās attiecības. Turklāt – nekur nav pazudušas ne tikai samilzušās problēmas ASV iekšpolitiskajā situācijā, bet arī Krievijas faktors.
Vētrainās iekšpolitiskās kaislības ASV, saistītas ar prezidenta vēlēšanām, bez pelnītās uzmanības ir atstājušas ļoti svarīgu notikumu – jaunnedēļ Vācijā ir gaidāmas valdošās Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) vadītāja vēlēšanas, kas pastāvošo tradīciju ietvaros ir sinonīms nākamā Vācijas kanclera vēlēšanām.
Globālajam metanola tirgum tiek prognozēta stabila ilgtermiņa izaugsme, un būtisks izaugsmes iemesls ir metanola aizvien intensīvāka izmantošana degvielas kvalitātes nodrošināšanai.
Pēdējā laikā uzmanības centrā aizvien biežāk nonāk informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu, galvenokārt sociālo tīklu, ietekme uz politiskajiem procesiem. Ka problēma ir nopietna, liecina arī fakts, ka izdevumā Foreign Affairs nesen tika publicēts šai tēmai veltīts Frensisa Fukujamas raksts ar nosaukumu Kā glābt demokrātiju no tehnoloģijām (How to Save Democracy From Technology).
Borščs, kebabs, šakotis, dolma un vēl virkne citu ēdienu, kas tiek uzskatīti par neatņemu kādas tautas nacionālās virtuves sastāvdaļu, vienlaikus ir arī cēlonis kaismīgiem strīdiem par to izcelsmi un "vienīgo īsteno" piederību. Daži no šiem strīdiem ieguvuši pat starpvalstu konflikta mērogu.
Lai arī gadu mija nozīmē tikai gadskaitļu nomaiņu kalendārā un nekādi nespēj ietekmēt visdažāko mērogu procesus un tendences, tā vienlaikus ir arī sava veida atskaites punkts, tostarp attiecībā uz prognozēm nākamajam gadam.
Latvijas austrumu kaimiņvalstī Krievijā parādīsies jauns nacionālais, valsts mēroga projekts Tūrisms un viesmīlības industrija. Tā nianses vēl tiek noslīpētas.