Atbilstīgi sākotnējai iecerei 3,5 tūkstošus kilometru garajam naftas vadam bija jāsavieno naftas atradnes Kanādas Albertas provincē ar naftas pārstrādes rūpnīcām ASV Teksasas pavalstī. Keystone XL stāšanās ierindā dotu ievērojamu ekonomisko efektu, tajā skaitā ļaujot ASV rūpnīcām atteikties no naftas importa no Venecuēlas (piegādes no kuras šobrīd ir aizstātas ar Krievijas naftu), kā arī radot 60 tūkstošus jaunu darbavietu.
Par naftas vada nozīmīgumu Kanādai savukārt liecina fakts, ka tiek uzskatīts, ka tieši solījums Kanādas uzņēmējiem cīnīties par Keystone XL gluži vai līdz pēdējam elpas vilcienam nodrošināja Džastinam Trudo iespēju kļūt par Kanādas premjerministru. Papildus tam miljardos mērāmus līdzekļus naftas vada būvniecībā ir ieguldījušas Kanādas bankas un kompānijas, pensiju fondi un arī Albertas province.
Ar šo naftas vadu, neļaujot sākt tā būvniecību, cīnījās vēl ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, turklāt īpaši aktīvs šajā ziņā bija viceprezidents Baidens. Sākt Keystone XL būvniecību kļuva iespējams tikai pēc tam, kad par ASV prezidentu kļuva Donalds Tramps.
Oficiāli demokrātu vēršanās pret Keystone XL vienmēr ir tikusi pamatota ar ekoloģiskiem apsvērumiem, lai gan pastāv arī neoficiāls viedoklis, ka galvenais šādas nostājas iemesls bija tas, ka galvenie ieguvēji no naftas vada būvniecības būtu brāļi Kohi – multimiljardieri un vieni no galvenajiem ASV republikāņu sponsoriem, kā arī republikāniskā Teksasas pavalsts.
Svarīgākais šajā gadījumā gan ir tas, ka rīkojumu Baidens parakstīja, nesarīkojot pat simboliskas konsultācijas ar Kanādu jeb faktiski rīkojās tādā pašā stilā kā viņa priekštecis Baltajā namā Tramps. Trampa sabojāto attiecību ar ASV sabiedrotajiem atjaunošana un rēķināšanās ar viņu interesēm tikmēr bija viens no ļoti būtiskiem Baidena priekšvēlēšanu kampaņas elementiem. Kanādu savukārt citādi kā par vienu no pašām tuvākajām ASV sabiedrotajām nodēvēt nav iespējams.
Pateicoties šīm peripetijām, rodas arī visai likumsakarīgs jautājums – vai neizrādīsies, ka virknes Eiropas valstu optimisms sakarā ar Baidena kļūšanu par ASV prezidentu un viņa stāšanos eiropiešiem netīkamā Trampa vietā ir ievērojami priekšlaicīgs?
Eiropai sagatavoties?
Viens no pirmajiem rīkojumiem, kuru uzreiz pēc stāšanās amatā parakstīja ASV prezidents Džo Baidens, bija par naftas vada Keystone XL būvniecības pārtraukšanu. Šis lēmums ir vienlaikus būtisks trieciens Kanādas ekonomiskajām interesēm, tas demonstrē, kāda būs Baidena administrācijas reālā attieksme pret ASV sabiedrotajiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.