Ja vienkāršoti, tad Augstais pārstāvis pat netika uzklausīts, bet gan visai neceremoniāli izlikts aiz durvīm. Pie kam notikušais nav absolūti nekāds pārsteigums. Krievija vēl pagājušajā gadā kā politiskajā, tā ekspertu līmenī atzina, ka līdzšinējais attiecību modelis ar apvienoto Eiropu Maskavas acīs ir zaudējis aktualitāti un ka šī iemesla dēļ attiecības ar Briseli ''kā agrāk'' vairāk nav iespējamas.
Līdz šim abu pušu dialogs, jāatgādina, bija balstīts uz 1994. gada vienošanos, ka Krievija pakāpeniski pārņem tā dēvētās Eiropas vērtības un tikpat pakāpeniski iekļaujas Rietumu pasaulē. Vienošanās pamatā bija fakts, ka pasaule pēc aukstā kara beigām bija kļuvusi vienpolāra un attiecīgi īpašas izvēles ārpus zelta miljarda esošajiem nebija.
Vienlaikus pēdējā desmitgadē ir notikušas tektoniskas ģeopolitiskās pārmaiņas un pasaule atkal ir kļuvusi daudzpolāra, tostarp Krievija ir atjaunojusi lielvaras statusu.
Atšķirībā no apvienotās Eiropas, kurai šāda statusa nav un arī centieni to iegūt līdz šim nav vainagojušies ir panākumiem.
Iepriekš minētais attiecas arī uz cilvēktiesībām. Universālās cilvēktiesības ir definētas vēl pirms krietniem gadu desmitiem, un definīcijas kopš tā laika nav mainījušās. Vienīgi sākotnēji pastāvēja dažādi universālo cilvēktiesību traktējumi, bet pēc aukstā kara beigām sāka dominēt tikai liberālais traktējums, kas nu jau ir kļuvis par ultraliberālo. Ģeopolitiskās pārmaiņas ir stimulējušas arī atgriešanos pie dažādiem cilvēktiesību traktējumiem, tajā skaitā apvienotās Eiropas iekšienē (Polija un Ungārija). Lieki piebilst, ka šo tēmu bez žēlastības ekspluatē arī Maskava.
Iepriekš minēto bez tam apkopoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiešsaistē pēc ilgāka pārtraukuma uzstājoties Davosas Pasaules Ekonomikas forumā.
Lai arī ietērpts diplomātiskās frāzēs, viņa vēstījums bija viennozīmīgs – Rietumi Krievijas acīs ir bankrotējuši visos iespējamos veidos, un Maskavai ar tiem vairāk nav pa ceļam, ja vien Rietumos netiks pārskatīta to nostāja.
Uz šāda fona Krievijas galvaspilsētā ieradās Borels. Iepriekš Krievija Rietumu sūtņu notācijas vismaz pieklājīgi uzklausīja, bet šoreiz emisāram tika izklāstīts jau Krievijas viedoklis, uz atvadām liekot saprast, ka turpmāka politiskā komunikācija ar Briseli būs iespējama tikai pēc tam, kad tā pieņems jauno realitāti.
Briseles kā apvienotās Eiropas valdību kopējās pārstāves problēma tikmēr ir, ka alternatīvu modeļu attiecībām ar Krieviju tai nav, un tādu tapšana, ņemot vērā pretrunas Eiropas valstu starpā, pārskatāmā nākotnē arī nešķiet reāla. Tas nozīmē, ka Briseles (bet vismaz daļā gadījumu ne Eiropas galvaspilsētu) un Maskavas attiecībās ir gaidāma tikai lejupejoša līkne. Līdz brīdim, kamēr sliktāk vairāk nebūs iespējams un sāksies attiecību pārvērtēšana.