Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Andis Sedlenieks

Procesu paātrināšanās

Gada nogalei tradicionālajos dažādu analītisko centru, finanšu institūtu, u. c. pārskatos un nākotnes prognozēs viena no nemainīgi pieminētām tendencēm ir multilaterālisma (savstarpēji izdevīgas sadarbības) un starptautisko institūtu nozīmīguma un ietekmes mazināšanās.

Inertās gāzes aizvien augošā globālā loma

Krievija plāno iegūt būtiskas pozīcijas aizvien nozīmīgākajā pasaules hēlija tirgū. Decembra pirmajā pusē laikraksts The New York Times (NT) publicēja plašu rakstu, kurā tika paustas bažas, ka Krievijā topošās Amūras gāzes pārstrādes rūpnīcas darbības uzsākšana ļaus Maskavai ''politiski ietekmēt'' stratēģiski nozīmīgo hēlija tirgu. Krievijas koncerna Gazprom būvētā Amūras rūpnīca, kuras pirmās kārtas stāšanās ierindā ir plānota nākamā gada vidū, būs ne tikai viena no pasaulē lielākajām gāzes pārstrādātājām, bet kļūs arī par pasaulē lielāko hēlija ieguvēju. Rūpnīcas ietvaros tiks uzbūvēti trīs hēlija ieguves un sašķidrināšanas termināļi, katrs ar jaudu 20 miljoni kubikmetru šīs gāzes gadā.

Ziemeļu straume 2 atkal dienaskārtībā

Decembra vidū gandrīz pēc gada pārtraukuma atsākās Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecība, pagaidām gan tikai Vācijas teritoriālajos ūdeņos

Tradicionālā vēsture

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs šajās dienās uzskatāmi parādīja savu attieksmi pret ASV un Francijas pārstāvjiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupā, kas bija ieradušies Azerbaidžānā ar mērķi iesaistīties konflikta par Kalnu Karabahu noregulēšanā.

Mūsdienu Krievijas nīstākais reformators

Ilggadējā Krievijas korporācijas Rosnano valdes priekšsēdētāja Anatolija Čubaja atstādināšana no amata tika pamanīta arī ārpus valsts robežām. Čubajam bijusi ievērojama loma Krievijas iekšpolitikā pēc PSRS sabrukuma, un par spīti savam nepopulārajam tēlam sabiedrībā viņš ilgstoši spējis noturēties lielvalsts varas olimpā.

Juridisko suverenitāšu parādes priekšnojautas

Nedēļas vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedza Valsts domē labojumus četros likumos, kuru apstiprināšana (bet par to, ka prezidenta ierosinājumi tiks atbalstīti, nav ne mazāko šaubu) novedīs pie izmaiņām 110 Krievijas federālajos likumos, kā arī sešos kodeksos.

Mainās metodes, nevis programmas

Covid-19 pandēmija ir novedusi pie izmaiņām Vidzemes Augstskolas (ViA) mācību metodēs, tomēr tūrisma studiju programmas būtiskas izmaiņas nav piemeklējušās.

Eiropas lielākais kaitnieks?

Izdevums Politico nupat publiskoja savu 2021. gada Eiropas potenciāli ietekmīgāko cilvēku reitingu. Ārpus konkursa visai pašsaprotami atrodas Vācijas kanclere Angela Merkele, kamēr pārējie reitinga dalībnieki ir sadalīti trīs apakškategorijās – darītāji (The Doers), grāvēji (The Disrupters) un sapņotāji (The Dreamers).

Āzijas reģionālā brīvā tirdzniecība

Āzijas valstu brīvās tirdzniecības līgumi kompensēs iespējamā tirdzniecības kara starp ASV un Ķīnu radītos zaudējumus globālajai ekonomikai, taču ne abām kara dalībniecēm.

Robežu intereses pēc robežu konflikta

Atsaucoties uz informācijas avotiem diplomātu vidū, uzreiz vairāku valstu plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka nākamnedēļ gaidāma Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Azerbaidžānā, kur Turcijas līderis, domājams, plāno piedalīties šīs valsts līdera Ilhama Alijeva rīkotajā militārajā parādē par godu uzvarai karā par Kalnu Karabahu.

Bez vienprātības principa?

Vācijas izdevums Der Spiegel pagājušās nedēļas nogalē publiskoja vairākus punktus no 67 lappuses aizņemošā ziņojuma NATO 2030, kas pirms otrdien un trešdien noritošās alianses valstu ārlietu ministru tikšanās videokonferences režīmā tika iesniegts NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.

Pandēmijas ēna un personiskās brīvības

Par jaunu pavērsienu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana, vadoties pēc principa ''brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā'', kā arī starptautiskas tā saucamās Covid-19 pases. Nav izslēgta arī iespēja, ka šādas digitālās pases var parādīties vismaz dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.

Nauda, demokrātija un likuma vara

Ceturtdien Budapeštā tikās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, lai apspriestu un saskaņotu rīcību saistībā ar abu šo valstu uzlikto veto Eiropas Savienības (ES) budžetam un ES tautsaimniecības atjaunošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Mērenību vai patstāvību

Vācijas Kērbera fonds (Körber-Stiftung) ikgadējā Berlīnes Ārpolitikas foruma priekšvakarā (forums notika vakar videokonferences režīmā) publiskoja kārtējās aptaujas Berlīnes pulss rezultātus.

Stratēģija cīņai par vērtībām

Eiropas Komisija (EK) nule prezentējusi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesību nodrošināšanai ES dalībvalstīs. Eirokomisāre līdztiesības jautājumos Helena Dalli arī rosina paredzēt finanšu sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras atteiksies sekot tolerances politikai. Ja iniciatīva tiks apstiprināta, bez daļēja ES finansējuma var palikt Polija un Ungārija, tāpat problēmas var rasties vēl citām bijušā komunisma bloka valstīm.

Pagaidām uzvara tikai atsevišķā kaujā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuras uzvarētāju kļuva proeiropeiskās opozīcijas kandidāte, Rīcības un solidaritātes partijas Partidul Actiune si Solidaritate (PAS) līdere Maija Sandu, kura tiek uzskatīta arī par valsts apvienošanās ar Rumāniju atbalstītāju.

Lotosa zieds lielajā politikā

Ar ASV prezidenta vēlēšanām saistīto kaislību dēļ mazāk uzmanības šoreiz tiek pievērsts viceprezidenta amata kandidātiem. Šī iemesla dēļ mazāk dzirdēts arī par ASV nākamās viceprezidentes no demokrātu rindām, imigrantu pēcteces Kamalas Devi Herisas biogrāfiju.

Eiropas ārējās robežas

F rancijas prezidents Emanuels Makrons videosamitā ar Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem nācis klajā ar paziņojumu, ka Eiropai nepieciešama "Šengenas zonas dziļa reforma", kā arī ar aicinājumu izveidot ES Iekšējās drošības padomi un vēl citiem priekšlikumiem par Šengenas zonas robežu stiprināšanu

Izdevīgi visiem, izņemot Armēniju

Devītā novembra vakarā Azerbaidžāna, Armēnija un Krievija parakstīja vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Kalnu Karabahā, un jau nākamajā dienā šajā strīdīgajā teritorijā sāka ierasties Krievijas miera uzturēšanas spēki.

Vārda brīvība un pravietis Muhameds

Francijā nule notikušie islāmistu radikāļu uzbrukumi liek atcerēties piecus gadus senos notikumus saistībā ar karikatūru par pravieti Muhamedu publicēšanu satīriskajā žurnālā Charlie Hebdo. Šoreiz situācija ir lielā mērā līdzīga, kas liek domāt: piecos gados šajā ziņā nekas nav mainījies un diezin vai mainīsies arī pārskatāmā nākotnē.

Mērķis attaisno līdzekļus jeb Nozagtā uzvara

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu uzvarētāja apstiprināšanu acīmredzami nāksies gaidīt vēl vismaz vairākas nedēļas, ne bez iemesla pastāvot aizdomām – demokrātu kandidāta Džo Baidena atbalstītāji cenšas nozagt esošā prezidenta Donalda Trampa uzvaru.

Postpadomju viļņošanās

Kamēr pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidenta vēlēšanām, ar šo vēlēšanu iznākumu tieši saistīti un ne mazāk interesanti, lai arī ievērojami pieticīgāku mērogu politiskie procesi (neskaitot karadarbību Kalnu Karabahā jeb Arcahā) risinās uzreiz vairākās postpadomju valstīs.

Pāvesta privātais viedoklis

Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska viendzimuma pāru civilajām savienībām paustais atbalsts vieniem šķiet revolucionārs lēmums, citiem – katoļu baznīcas un kristīgās tradīcijas nodošana. Tomēr, lai gan pāvesta vārdu dēļ uzvirmojušas pamatīgas kaislības, viņa izteikumi būtiski neietekmēs pastāvošās tendences.

Stratēģiskās nestabilitātes periods

Lai kurš no abiem pretendentiem – Donalds Tramps vai Džo Baidens – kļūs par nākamās nedēļas sākumā gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, viņam ar ļoti augstu ticamības pakāpi neizdosies nedz stabilizēt iekšpolitisko situāciju ASV, nedz apturēt aizvien pieaugošo pasaules slīgšanu vispārējā nestabilitātē un nenoteiktībā.

Rezultāts pretējs gaidītajam

Oficiālie Dienvidamerikas valsts Bolīvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka tajās pārliecinošu uzvaru guvis pirms gada gāztā eksprezidenta Evo Moralesa viens no tuvākajiem līdzgaitniekiem – bijušais valsts ekonomikas ministrs Luiss Arse. Viņš saņēmis 55,1% balsu, kamēr Moralesa gāšanā iesaistītais eksprezidents Karloss Mesa – tikai 28,8%.