Vai pēc salīdzinoši īsā atlikušā Vācijas posma pabeigšanas gāzes vada būvniecība tiks turpināta arī Dānijas ūdeņos, pagaidām nav skaidrs, tomēr vairākums ekspertu, tajā skaitā arī rietumvalstīs, sliecas uzskatīt, ka jā. Un ASV noteiktās pašreizējās, kā arī ieplānotās jaunās sankcijas būvdarbus kavēt nespēs.
Aplēses arī rāda, ka optimālajā variantā būvniecība var tikt pabeigta jau līdz februāra beigām.
Vēl vismaz trīs četri mēneši būs nepieciešami gāzes piegāžu sākšanai.
Ziemeļu straumes 2 būvniecības noslēgšana, jāatgādina, tiek īstenota tikai ar Krievijas spēkiem. Un, tā kā Maskavā ASV sankcijas atklāti ignorē, gāzes vada būvniecības pretiniekiem neatliek nekas cits kā vērsties pret projektā iesaistītajiem Eiropas uzņēmumiem. Tas raisa sašutumu jau šīs pasaules daļas ieinteresētajās galvaspilsētās ar Berlīni un Vīni priekšgalā.
Galvenais sašutuma iemesls ir fakts, ka piespiedu atteikšanās no jūtami lētākās Krievijas gāzes nopietni apdraud virknes stratēģiski svarīgu Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju. Pirmkārt jau tas attiecas uz ķīmisko rūpniecību, kuras produkcijas sadārdzināšanās pašsaprotami ietekmēs arī citas industrijas – no autobūves līdz medicīnai.
Visas šīs nozares konkurē galvenokārt ar amerikāņu ražotājiem, kuriem sašķidrinātās gāzes piegāžu uzspiešana Eiropai rada jūtamas priekšrocības lētāku izejvielu un energoresursu izskatā. It īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju globālajā ekonomikā, rezultāts solās būt bēdīgs eiropiešiem, un attiecīgi cīņa par Ziemeļu straumi 2 tiek traktēta kā cīņa par Eiropas rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu un izdzīvošanu ilgtermiņā.
Cits iemesls, kamdēļ it īpaši Vācija ar tādu entuziasmu cīnās par Ziemeļu straumi 2, ir energoresursu pieaugošais deficīts Eiropā, kas ir vides problēmām un globālajai sasilšanai vismaz līdzvērtīgs faktors, kamdēļ ir parādījies Eiropas zaļais kurss. Vienlaikus zaļā ekonomika, ja arī iestāsies, tad ne agrāk kā pēc 20–30 gadiem, bet līdz tam laikam Eiropai ir nepieciešama gāze, ļoti vēlams – lēta un daudz.
Papildus ir vēl vairāki nozīmīgi momenti – Krievijas gāzei ir parādījies Eiropai alternatīvs tirgus Ķīnas izskatā, tāpat Maskava ir sākusi īstenot vērienīgus savas ķīmiskās rūpniecības attīstības plānus.
Attiecīgi arī Krievija no šīm peripetijām cietīs jūtami mazāk nekā Vācija un tās domubiedres Eiropā.
Uz šāda fona ASV centieni apturēt Ziemeļu straumes 2 būvniecību un tagad, kad ir aizvien mazāk šaubu, ka gāzes vads tomēr tiks pabeigts, izskanošie solījumi nepieļaut gāzes eksporta sākšanu Eiropas pragmatiskajā daļā tiek saprasti kā vēlme apgriezt spārnus vienam no saviem galvenajiem ekonomiskajiem konkurentiem, pat neraugoties uz tā sabiedrotā statusu. Un tagad jau no nākamās ASV prezidenta administrācijas būs atkarīgs, vai tā turpinās savu priekšteču sākto sabiedrotā apcirpšanu.