No Meksikas jaunāko laiku vēsturē pašu asiņaināko parlamenta apakšpalātas vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs valsts turpmākais politiskais kurss, tai skaitā arī attiecībā uz to, vai valsts turpinās distancēties no ASV un virzīties "pa kreisi".
Nākamajā nedēļā ir gaidāmi gandrīz vienlaikus uzreiz vairāki starptautiskās politikas notikumi, kuru iznākums var ietekmēt globālos ģeopolitiskos procesus vismaz vairāku turpmāko gadu vai pat vairāku desmitgažu garumā. Ticamāka gan šķiet iespēja, ka šā gada jūnija kā liktenīgā un izšķirošā mēneša loma izrādīsies ievērojami pārspīlēta.
Nu jau mazāk nekā pēc mēneša Eiropas Savienībā (ES) sāks pilnā apmērā darboties tā saucamie digitālie, zaļie sertifikāti, novēršot vai mazinot daudzas, galvenokārt ar pārrobežu ceļojumiem saistītas, problēmas. Taču, tā kā ES par pieņemamām atzīst tikai savienības līmenī akceptētas Covid-19 vakcīnas, šo sertifikātu ieviešana ES ārējo robežu šķērsotājiem sola arī problēmas un skandālus.
Neitrālās Šveices otrajā lielākajā pilsētā, daudzu ANO struktūrvienību un starptautisko organizāciju mājvietā Ženēvā, 16. jūnijā gaidāma ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Lai gan vairākums ekspertu sliecas uzskatīt, ka tā nenovedīs pie būtiskām pārmaiņām abu lielvaru attiecībās, pastāv iespēja, ka tās laikā ASV un Krievija vienosies vismaz par domstarpību risināšanas noteikumiem un abpusējām sarkanajām līnijām.
Nedēļas vidū Izraēlas lielākās opozīcijas partijas Yesh Atid līderis Jairs Lapids paziņoja, ka viņam izdevies vienoties par jaunas valdības izveidošanu, tas nozīmē, ka 14. jūnijā, kad šī valdība varētu sākt darbu, premjerministra amatu pēc 12 tajā pavadītiem gadiem zaudēs Benjamins Netanjahu. Par nākamo valsts premjeru šajā gadījumā gan nekļūs centrists Lapids, bet galēji labējās partijas Yemina līderis Naftali Benets, kuru Lapids nomainīs pēc diviem gadiem.
Iepriekšējās nedēļas beigās Dānijas sabiedriskā raidsabiedrība DR nāca klajā ar savas izmeklēšanas rezultātiem, kas liecina – laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) sadarbībā ar Dānijas militāro izlūkdienestu FE no Dānijas teritorijas izspiegojusi virknes Eiropas valstu vadošos politiķus, tajā skaitā Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bijušo Vācijas ārlietu ministru, bet šobrīd valsts prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, bijušo Vācijas sociāldemokrātu līderi Pēru Šteinbriku u. c.
Ryanair reisa Atēnas–Viļņa piezemēšana Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas lidostā un viena no šīs lidmašīnas pasažieriem, pazīstama baltkrievu opozicionāra Romāna Protaseviča (26), apcietināšana neatgriezeniski un dramatiski pasliktinās jau tāpat sliktās rietumvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma attiecības. Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) īstenotajai operācijai, kura liek atcerēties aukstā kara periodu, nešaubīgi atradīsies vieta slepeno operāciju vēstures grāmatās
Apkārt Baltkrievijai viļņojošo kaislību dēļ bez īpašas ievērības ir palicis cits gana interesants notikums – pagājušās nedēļas nogalē mūsu dienvidu kaimiņu Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka Viļņa pamet Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu (China–CEEC) sadarbības formātu 17+1, viena no kura dalībvalstīm ir arī Latvija.
Īrijas lidsabiedrības Ryanair reisa Atēnas–Viļņa piezemēšana Minskā ar mērķi apcietināt redzamu opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču ir uzskatāma par sava veida lūzuma punktu kā rietumvalstu un Baltkrievijas, tā jo īpaši Minskas un tās tuvāko kaimiņu attiecībās. Var pat teikt, ka šīs attiecības ir atgriezušās aukstā kara laikā, kur Baltkrievija un tās tuvākie kaimiņi ir kļuvuši par neredzamās frontes avangarda vienībām.
Hakeru grupējuma DarkSide īstenotais kiberuzbrukums ASV lielākajai cauruļvadu sistēmai Colonial Pipeline un vēl virkne citu pēc tāda paša principa īstenotu skaļu kiberuzbrukumu liek pievērst uzmanību tā saucamo vīrusu–šifrētāju izmantotājiem. Tas arī liecina, ka ne tikai jau pastāv, bet pat strauji aug vesela pagrīdes industrija, kas nodarbojas ar šāda veida likumpārkāpumiem
Pēdējos mēnešos piedzīvotā spriedzes saasināšanās separātiskajos Ukrainas austrumos, kā arī starp Ukrainu un tās austrumu separātistus atbalstošo Krieviju ir likusi Kijevai kārtējo reizi aktualizēt valsts iespējamās dalības Ziemeļatlantijas aliansē jautājumu, it īpaši jau 14. jūnijā Briselē gaidāmā NATO samita priekšvakarā. Vienlaikus, lai arī Ukrainas amatpersonas cenšas saglabāt optimismu, ir skaidrs, ka Kijevas pievienošanās NATO pat tai labvēlīga scenārija gadījumā ir ļoti tālas nākotnes jautājums.
Par Izraēlas un palestīniešu attiecību vardarbīgo eskalāciju un tās cēloņiem ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Orli Gilu sarunājas Andis Sedlenieks.
Pēdējo septiņu gadu laikā lielākais militārais konflikts, kas uzliesmojis starp Izraēlu un palestīniešiem jeb būtībā – Gazas joslā pie varas esošo kustību Hamas, ir kārtējo reizi piesaistījis reģionam plašu uzmanību, tostarp aktualizējot arī starptautiskos centienus panākt vismaz vardarbības apturēšanu.
Izraēla jau atkal tuvojas valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanām – piektajām pēdējo divu gadu laikā –, un nav nekādu garantiju, ka arī tās ļaus beidzot izveidot stabilu vairākuma valdību, lai atgrieztos pie normālas politiskās ikdienas. Kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ šī valsts ieslīgusi šķietami nebeidzamā politiskajā krīzē?
Vairākos ietekmīgos ASV analītiskajos izdevumos, tajā skaitā tādos kā Foreign Affairs un The National Interest, šajās dienās uzreiz tika publicēti vairāki raksti ar līdzīgu pamatdomu – Ķīnas un Krievijas stratēģiskā tuvināšanās rada pret liberālajām demokrātijām vērstu aliansi ar potenciālu un iespējām, kas ir lielākas nekā PSRS un to sabiedroto potenciāls aukstā kara periodā un lielākas nekā ASV un to sabiedroto pašreizējās iespējas.
Pagājušās nedēļas vidū Lielbritānijā notika virkne reģionālo vēlēšanu, no kurām lielāko uzmanību piesaistīja Skotijas parlamenta vēlēšanas. Galvenais jautājums bija, vai Skotijas neatkarības (aiziešanas no Lielbritānijas un pievienošanās Eiropas Savienībai (ES)) piekritēji spēs atkārtot 2011. gada panākumus un iegūt absolūto vairākumu parlamentā, kas ļaus jau drīzā nākotnē sarīkot vēl vienu referendumu par reģiona nākotni.
Par perspektīvām informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un izglītībā stāsta Jehvi Programmēšanas skolas Igaunijā līdzdibinātājs Rainers Sternfelds un līdzvadītāja Karīna Kēnapasa.
Šā gada aprīļa vidū par atkāpšanos no Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (KKP CK) pirmā sekretāra posteņa – augstākā amata valstī – paziņoja 89 gadus vecais Rauls Modesto Kastro Russ jeb vienkārši Rauls Kastro. Līdz ar šo paziņojumu noslēdzās vairāk nekā 60 gadus ilgušais brāļu Kastro varas laiks Kubā, kas sākās līdz ar 1959. gadā notikušo revolūciju. Ļoti ticams, ka varas nodošana nākamajai paaudzei nozīmēs, lai arī ne radikālas, tomēr pārmaiņas šīs par vienu no pasaules pēdējiem komunisma bastioniem uzskatītās valsts dzīvē.
Lielbritānijā no 3. līdz 5. maijam tika aizvadīta pirmā klātienes – pēc divām neklātienes – G7 valstu ārlietu ministru tikšanās, kas ir sava veida laikrāžu saskaņošana pirms jūnijā turpat paredzētā jau šo valstu vadītāju samita. Par tā galvenajiem mērķiem savukārt ir pasludināta vienotas taktikas izstrāde, lai pretdarbotos Ķīnas un Krievijas centieniem pārskatīt «noteikumus», kā arī demokrātiju alianses jeb D10 (papildus G7 arī Austrālija, Dienvidkoreja un Indija) izveide.
Aprīļa otrajā pusē, pēc ASV prezidenta Džo Baidena iniciatīvas, videokonferences formātā notika vairāku desmitu valstu līderu klimata samits. Pasākuma mērķis bija apliecināt, ka ASV pēc Baidena stāšanās amatā ir atgriezušās cīņas ar klimata izmaiņām globālās līderes lomā. Samita gaita tikmēr liecināja, ka gan ASV, gan arī Eiropas Savienības (ES) priekšstati par to vadošajām lomām šajā cīņā ir labākajā gadījumā jūtami pārspīlēti.
ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.
Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) ratificēto Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu lielā mērā ir noslēdzies Lielbritānijas izstāšanas no ES jeb Brexit process, un tagad abas puses var vairāk vai mazāk bezkaislīgi mēģināt saskaitīt ieguvumus un zaudējumus.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens 24. aprīļa paziņojumā par Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušajām armēņu masu slepkavībām, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī un atbilstīgi armēņu vēsturnieku aplēsēm noveda pie pusotra miljona cilvēku nogalināšanas, nodēvēja armēņu slaktiņus par genocīdu. Šāds paziņojums nacionālajā sēru dienā nenoliedzami bija ļoti nozīmīgs miljoniem armēņu visā pasaulē, lai gan pastāv pamatotas aizdomas, ka vērtējums saistīts ne tik daudz ar vēlmi atjaunot vēsturisko taisnīgumu, cik ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un pirmām kārtām jau ASV un Turcijas attiecībām.
Lai arī vēlāk, nekā tika solīts, taču beidzot sāksies pilnīga ASV un to sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Skeptiķi gan norāda, ka tā ne tuvu nebūs tik pilnīga, kā oficiāli tiek apgalvots, bet vairākumā esošie pesimisti pat gaida jaunu karadarbības uzliesmojumu šajā valstī, kur karš ir ikdiena jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.
Vienlaikus ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējo uzrunu par stāvokli valstī 21. aprīlī visā notika arī ieslodzījumā esošā opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītāju rīkotas protesta akcijas, pareizāk – neveiksmīgs mēģinājums sarīkot liela mēroga protestus.
Starp Čehiju un Krieviju turpina vērsties plašumā vērienīgs diplomātisks skandāls, kura sākumam par iemeslu kļuva Čehijas drošības dienestu paziņojums, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu privātā munīcijas noliktavā Čehijā 2014. gadā. Minētais sprādziens (vai pareizāk divi sprādzieni ar divu mēnešu intervālu) ir atklāti tumša lieta, jo tolaik čehi, sev par pārsteigumu, uzzināja, ka viņu valstī atrodas privātas ieroču un munīcijas noliktavas ar arsenālu, lielāku nekā valsts armijas bruņojumā esošais, vagoniem visu iespējamo konvenciju aizliegtu kājnieku mīnu u. c., bet ar visu šo bagātību tirgojas šaubīgas personas un kompānijas.
Eiropas Savienības (ES) līmenī vēršas plašumā cīņa par atomenerģētikas iekļaušanu tā dēvētajā Eiropas zaļajā darījumā, pazīstamā arī kā Eiropas zaļais kurss.
