Lietuvas ārlietu ministrs šo lēmumu izdevumam Politico pamatoja ar to, ka šāds formāts faktiski ir beidzis pastāvēt, kā arī aicināja pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis sekot Viļņas piemēram, norādot, ka daudz efektīvāks sadarbības ar Ķīnu formāts būs 27+1 jeb ES–Ķīna. Esošā formāta dalībnieces gan ir ne tikai ES valstis, bet arī četras Balkānu valstis ar Serbiju priekšgalā, kuru perspektīvas kooperācijas ietvaros šādas notikumu attīstības gadījumā kļūst visai neskaidras. Tieši tāpat, ņemot vērā kopējo ģeopolitisko situāciju, neskaidras ir arī apvienotās Eiropas un Ķīnas sadarbības perspektīvas.
Minētais formāts, sākotnēji kā 16+1 (par 17+1 tas kļuva pēc Grieķijas pievienošanās), tapa pēc Ķīnas iniciatīvas 2012. gadā. Visbiežāk tas tiek saistīts ar Pekinas transporta megaprojektu Viena josla, viens ceļš, un virknē reģiona valstu, ieskaitot Latviju, sākotnēji raisīja lielu entuziasmu. Formāta ietvaros tika solītas Ķīnas investīcijas rūpniecībā un loģistikā, Ķīnas kravu pārvadājumi u. c. Ar entuziasmu uz ieceri raudzījās arī Pekina, kura uzskata šo reģionu par vārtiem uz apvienoto Eiropu. Daudzas rietumvalstis, un jo īpaši, protams, ASV, uz formātu tikmēr raudzījās ar nepatiku, uzskatot to par veidu, kā Ķīna īsteno ne tikai ekonomisko, bet galvenokārt ģeopolitisko ekspansiju.
Vašingtonas pieaugošais un gana rezultatīvais spiediens uz Eiropas valstīm, prasot tām atteikties no sadarbības ar Ķīnu (uzskatāms piemērs ir nostāja pret Ķīnas tehnoloģiju kompāniju Huawei), tikmēr gan ir tikai viens no iemesliem, kāpēc 17+1 bieži nav attaisnojis ar to saistītās cerības. Ne mazāk būtiski ir tas, ka Ķīnas komunisti ir izrādījušies lielāki kapitālisti par daudziem imperiālistiem, vēlas divkāršot katru ieguldīto juaņu un vietās, kur šādu iespēju nav, investēt negrasās. Tāpat Ķīnā Centrālo un Austrumeiropu visbiežāk uztver kā vienotu veselumu un vismaz izliekas uzskatām, ka, piemēram, loģistikas centri Polijā vai Ungārijā nāk par labu arī Lietuvai un Latvijai. Vēl viens faktors ir Ķīnas stratēģiskā partnerība ar Krieviju, kas raisa daļas reģiona valstu satraukumu.
Rezultātā, lai arī Ķīnas komunistiskās partijas oficiālais izdevums angļu valodā Global Times, komentējot Lietuvas lēmumu, paziņoja, ka ASV pavēles izpildošas "maznozīmīgas" valsts aiziešana no formāta to pat uzlabos, jo paliks tikai tie, kas vēlas sadarboties, optimisms varētu būt uzspēlēts. Lielā mērā pašas Ķīnas politikas dēļ vērā ņemami ieguvumi no atlikušā 16+1 ir labi ja piecām, sešām valstīm. Pārējām reģiona valstīm tikmēr paliek aizvien mazāk motivācijas saglabāt dalību šajā formātā.