Par izspiegošanas līmeni savukārt liecina tas, ka NSA bez problēmām spēja piekļūt izsekojamo personu telefona sarunām, īsziņām, interneta plūsmai, meklēšanas darbībām un vēl daudz kam citam jeb būtībā – visam. Neticēt raidstacijai nav iemeslu, jo izmeklēšana ir veikta nevis pēc pēdējā laikā tik populārajiem highly likely principiem, bet gan balstoties uz dokumentiem, faktiem un iesaistīto cilvēku liecībām. Tāpat tā nav pirmā izmeklēšana par izspiegošanas tēmu, kuru veikusi DR.
Informāciju par ASV drošības iestāžu īstenotu grandiozu visa iespējamā, ieskaitot arī pašus tuvākos Vašingtonas sabiedrotos, elektroniskās izspiegošanas programmu, jāatgādina, 2013. gadā publiskoja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un NSA darbinieks Edvards Snoudens, kurš šobrīd ir atradis patvērumu Krievijā. Snoudena sniegtā informācija noveda jau pie lielāka skaita dažādu izmeklēšanu, kuru gaitā atklājās un, kā liecina konkrētais gadījums, turpina atklāties aizvien jauni fakti.
Vismaz ASV sabiedroto izspiegošana pēc šīm atklāsmēm oficiāli tika pārtraukta, lai gan pastāv viedoklis, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai un vecās izspiegošanas metodes vienkārši ir aizstātas ar jaunām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nesekoja pat kaut cik vērā ņemama Eiropas līderu reakcija uz notikušo. Vadošie politiķi aprobežojās ar tukšiem paziņojumiem par situācijas nepieņemamību, bet nedaudzās varas iestāžu sāktās izmeklēšanas ātri izsīka un ar laiku tika paklusām pārtrauktas.
Rezultātā nevienas Eiropas valsts pilsonis nav stājies tiesas priekšā par savu un tuvāko sabiedroto valstu politiķu nelikumīgu izspiegošanu, ne pret vienu personu vai iestādi nav noteiktas nekādas sankcijas u. c., un nekas neliecina, ka arī reakcija uz šīs, šobrīd pašas jaunākas izmeklēšanas rezultātiem atšķirsies no iepriekš piedzīvotās. Šā iemesla dēļ nav jābrīnās, ka ne tikai aiz Eiropas robežām, bet daudzviet arī pašā Eiropā politiķu runas par tiesiskumu, Eiropas suverenitāti un citām līdzīgām tēmām tiek uztvertas kā ne īpaši nopietnas. Un tas vēl ir maigs formulējums.