Neiedziļinoties niansēs, Alijevs publiski paziņoja, ka diplomātus nav aicinājis, bet pieklājības pēc viņus uzklausīs, ja jau reiz ir atbraukuši. Savukārt tikšanās laikā visai nepārprotami tika norādīts, ka ciemiņi Baku ir lieki un ka ASV vai Francijas padomus Azerbaidžāna vērā ņemt negrasās, faktiski apliecinot, ka kaut cik vērā ņemamas ietekmes uz konfliktu par Kalnu Karabahu rietumvalstīm vairs nav.
Fakts, ka konfliktā vai tā risināšanā līdztekus Azerbaidžānai un Armēnijai iesaistījās tikai reģionā tieši ieinteresēti ģeopolitiskie spēlētāji – Turcija un Krievija –, bez ceremonijām atstājot aiz durvīm visus "liekos", ir arī uzskatāms piemērs tādām tendencēm kā ģeopolitikas devesternizācija un reģionalizēšanās. Bet, raugoties vēl plašāk, apliecinājums, ka ģeopolitikā ir atgriezies policentrisms, kā arī pilnā sparā rit pēc aukstā kara beigām tapušās starptautisko attiecību sistēmas erozija.
Iepriekš minētais arī nav nekas pārsteidzošs, jo šie procesi pasaulē aiz padomju sistēmas robežām sākās vēl pagājušā gadsimta 60. gados, tajā skaitā tādu notikumu kā koloniālisma sistēmas likvidēšana, ASV sakāve karā Vjetnamā, 70. gadu ekonomiskā krīze un vēl citu dēļ. PSRS pašlikvidēšanās uz laiku apturēja erozijas tendences un pat pagrieza daļu no tām pretējā virzienā, tomēr tagad šī vēsturiskā notikuma radītās iespējas ir izsmeltas, un var teikt, ka lielajā ģeopolitikā ir atgriezusies tradicionālā vēsture.
Uzvarēt vēsturi savukārt vēl nav izdevies nevienam un nekad, un arī nākamā ASV prezidenta administrācija, lai cik tā arī nebūtu tendēta uz esošo procesu pagriešanu pretējā virzienā, to nespēs. Vienīgais, kas iespējams, ir atsevišķu tendenču piebremzēšana, un arī tad tikai uz laiku, turklāt tērējot neracionāli lielus resursus, kuru deficīts arī bez šiem tēriņiem kļūst aizvien jūtamāks.
Uz šāda fona konflikts par Kalnu Karabahu un veids, kā tas tika apturēts, ar ļoti augstu ticamības pakāpi ir tikai pirmais no šāda veida konfliktiem jaunajā, jau devesternizētajā un reģionalizētajā pasaulē. Apturēt vai vismaz mazināt šādu konfliktu izplatību, kā arī minimizēt jau lielvaru militāru sadursmju draudus savukārt var tikai oficiāla vai neoficiāla vienošanās par jauniem starptautiskās spēlēs noteikumiem, un atliek vienīgi cerēt, ka tāda pienāks iespējami ātrāk.