Uz Latvijas kinoekrāniem iznāk režisores Daces Pūces spēlfilma Bedre, kas jau guvusi atzinību starptautiskos festivālos. Filmā skan grupas Dagamba līdera Valtera Pūces mūzika.
Starptautiskajā jaunā teātra festivālā Homo Novus šodien, 14. septembrī, rīt un parīt notiks mākslas projekts jeb viesošanās izrāde Mīlestības vārdā, kura tapusi sadarbībā ar vietējo iedzīvotāju grupu, kas identificējas kā LGBTQAI+.
Līdz 31. oktobrim astoņos memoriālajos muzejos Rīgā un viesnīcā Neiburgs norisinās ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, kas šoreiz pievērsies izdzīvošanas un novecošanas jautājumiem.
Vienā no prestižākajām mākslas institūcijām Islandē – Dzīvās mākslas muzejā (The Living Art Museum) Reikjavīkā – līdz 3. oktobrim aplūkojama jauno latviešu mākslinieku Renātes Feizakas un Klāva Liepiņa veidotā izstāde As you are now so on- ce was I/As I am now so will you be, kas ironiskā spēles formātā aplūko autoru attieksmi pret to, kas ir un varētu būt nacionālā identitāte un vai tāda vispār pastāv.
Valmieras teātra jaunajā 2021./2022. gada sezonā ieplānotas deviņas pirmizrādes, kuru vidū būs gan latviešu oriģināldramaturģijas, gan arī klasikas iestudējumi. To izvēle balstīta, meklējot plašākas iespējas talantu atklāsmei desmit jaunajiem teātra aktieriem, kuri no šīs sezonas Valmierā uzsāk pilnvērtīgu darbu, laikrakstu Diena informēja Valmieras teātra pārstāve Marta Cekule.
Par konkursa Latvijas Arhitektūras gada balva 2021 Lielās balvas jeb Grand Prix ieguvēju ir kļuvusi Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā, kuras autori ir Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.
Šodien un rīt, 24. un 25. augustā, norisināsies jau tradicionālās Baltijas filmu dienas – bezmaksas seansi, kuros skatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm tiek piedāvātas vairākas kaimiņvalstu filmas. "Diemžēl pēdējos 20 gadus mūsu kaimiņvalstu filmu klātbūtne Latvijā bijusi minimāla, un tas pats attiecas uz latviešu filmu klātbūtni Lietuvā vai Igaunijā. Protams, mēs visi daudz labāk zinām, kas notiek Breda Pita karjerā un ģimenē, nevis to, kas notiek, teiksim, Lietuvas kino," pirms vairākiem gadiem recenzijā par Lietuvas un Latvijas kopražojuma spēlfilmu Spēlmanis rakstīja kinokritiķe Dita Rietuma. Kopš tā laika Breda Pita un Andželīnas Džolijas jeb Brandželīnas pasaka ir piedzīvojusi savu skumjo finālu, bet Baltijas valstis ir spērušas pirmos soļus tuvošanās virzienā, ne tikai filmu radīšanas ziņā.
"Šis neparastais laiks ir būtisks pagrieziena punkts, pēc kura mūzika tikai retajam būs kā vienīgā nodarbošanās dzīvē," saka grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine
"Radu, tātad esmu" – ar franču filozofa Renē Dekarta slavenās frāzes interpretāciju nosaukumā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir atklāta Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde Creo ergo sum, kas būs aplūkojama līdz 3. oktobrim. Tā iepazīstina ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ievērojamākajiem autoriem un vienlaikus fiksē nozares pašreizējo stāvokli un attīstību globalizācijas laikmeta koncepciju mainībā. Kopumā izstādē ir pārstāvēti deviņpadsmit Baltijas valstu laikmetīgās keramikas mākslinieku, kurus ir izraudzījušies un aicinājuši piedalīties ar jauniem vai nesen tapušiem darbiem trīs kuratori – Valentīns Petjko (Latvija), Aurēlija Seiliene (Lietuva) un Pille Kaleviste (Igaunija).
Augstākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā no visiem konkursā pieteiktajiem darbiem – objektiem un procesiem – ir izvirzīti vienpadsmit nominantu, starp kuriem augusta beigās tiks noskaidroti paši labākie.
Vakar AB dambī tika atklāts mākslinieka Andra Indāna veidotais papildinātās realitātes skaņdarbs, instalācija Sirēnu sala, kas šo vietu ir pārvērtusi par neredzamu un skaņas piepildītu koncertzāli. Tās radīšanā izmantotas lokatīvo mediju tehnoloģijas, kuras pirmo reizi tika definētas 2003. gadā vienā no jauno mediju kultūras centra RIXC organizētajiem pasākumiem. "Mēs varam pozicionēt sevi realitātē caur GPS un arī virtuālus objektus – šajā gadījumā tā ir skaņa," ieskicē autors un piebilst, ka ar šo tehnoloģiju izmantošanu vairāku gadu garumā nodarbojas mākslinieks Gints Gabrāns savos papildinātās realitātes projektos.
Atzīmējot Francijas valsts nacionālos svētkus – Bastīlijas ieņemšanas dienu, 14. jūlijā visā pasaulē notiek Starptautiskais franču kino festivāls. Tā laikā vairāk nekā trīsdesmit valstīs tiek izrādītas jaunākās Francijā veidotās filmas. Festivāla mērķis ir svinēt kino atgriešanos uz lielajiem ekrāniem, kas šogad simboliski sakrīt ar Kannu kinofestivālu, kas Francijas Rivjēras krastā norisinās no 6. līdz 17. jūlijam.
Apmēram 14 tūkstošu kultūras norišu, kas ir bijušas pieejamas vairāk nekā 200 000 bērnu un jauniešu viena mācību gada laikā, – pagājušajā nedēļā platformā Zoom norisinājās preses konference par starpdisciplinārās kultūrizglītības programmas Latvijas skolas soma trīs darbības gados gūtajām atziņām un aktualitātēm. Tā tika izveidota 2018. gadā Latvijas valsts simtgades programmā, lai dotu iespēju skolēniem iepazīt Latvijas kultūras norises, sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu.
Kā dzīvot līdzsvarā starp dabu, cilvēku vēlmēm un vajadzībām? – atbildes būs meklējamas Vides risinājumu institūta rīkotajā zinātnes un mākslas izstādē Lauka pētījumi, kas jūlijā un augustā būs skatāma Cēsīs.
No 3. jūnija līdz 29. augustam bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā apmeklētājus uzņems brīvdabas mākslas parks – tas ir iecerēts kā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja tapšanas seriāla nākamā sezona.
Ieguldot 68 miljonus eiro, Latvijas reģionos atjaunoti un izbūvēti gandrīz sešdesmit kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi, kā arī attīstīti un izveidoti jauni kultūras un tūrisma pakalpojumi. Lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus apmeklēt šos objektus, uzsākta informatīvā kampaņa Atrastā Latvija ar mājaslapu, septiņu televīzijas raidījumu ciklu, cita veida informatīvajiem materiāliem un spēli, kas norisināsies visu vasaru līdz pat šā gada 5. septembrim.
