Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Ilze Auzāne

Patības atkailināšanās. Erotiskās dzejas lasījumi ar sešu dzejnieču oriģināldarbiem

"Erotika ir nepelnīti ikdienā piemirsta – vai drīzāk neizprasta – cilvēciskās pieredzes daļa. Tas ir neskaidrs jēdziens, kas daudzos raisa pretrunīgas reakcijas, jo bieži vien tiek nevietā vulgarizēts vai padarīts par reklāmas rīku," sešas latviešu dzejnieces ielūdz uz tiešsaiknes erotiskās dzejas lasījumiem, kuru pirmizrāde notiks šodien, 15. februārī, plkst. 19 sociālajā tīklā Facebook.com un kuri pievērsīsies mūsdienu latviešu literatūrā izsīkušajam žanram, kura viens no spilgtākajiem pārstāvjiem ir Edvarts Virza (1883–1940).

No Lapzemes līdz Kuldīgai. Latvijas Mākslas akadēmijas jaunā studiju programma un citas sadarbības

Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar Lapzemes Universitāti Somijā, kā arī asociētajiem sadarbības partneriem Rīgas Ekonomikas augstskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību un biedrību Kuldīgas mākslinieku rezidence, ir parakstījusi līgumu par starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas īstenošanu. Tās saturs būs mērķēts uz tādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu, lai absolventi varētu kļūt par pārmaiņu ieviesējiem publiskā un privātā sektora uzņēmumos un organizācijās.

Zoomprātīgas tikšanās ar aktieriem

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris šodien, 9. janvārī, uzsāk jaunu, izglītojošu projektu Zoomprātīgās tikšanās (RaZoomnije vstreči), izmantojot tajā vienu no aktuālākajiem rīkiem šajā Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu laikā – tiešsaistes platformu Zoom.

Inovācijas virzītājs. Sarunas par dizainu pasaulē un Latvijā ar nozares speciālistiem

Līdz šā mēneša noslēgumam, 28. februārim, turpinās pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvas 2021 konkursam. Privātpersonas, dizaineri, uzņēmumi un organizācijas, kas izmanto dizainu kā inovācijas virzītāju un rada produktu vai pakalpojumu, var iesniegt savus pēdējos trijos gados tapušos darbus piecās pamatkategorijās: vides un interjera dizains, produktu dizains, grafikas dizains, digitālais dizains, kā arī pakalpojumu, politiku un stratēģiju dizains.

Pilnā nopietnībā tiek darītas lielākās muļķības

Ķekavas novadpētniecības muzejs visiem interesentiem piedāvā "apmeklēt" savu pirmo virtuālo izstādi ar nosaukumu Pilnā nopietnībā tiek darītas lielākās muļķības, ko organizē sadarbībā ar Latvijā pazīstamo karikatūristi Ludmilu Bulikinu, laikrakstu Diena informēja muzeja izglītojošā un komunikācijas darba vadītāja Melita Šaule.

Dejas domas mēs visi radām kopā. Pārsteigums dejas mākslā interneta vietnē Dance.lv

"Šajā miniatūrā es strādāšu ar stāvokli, kurā iecerēts, cik nu tas iespējams, izdzēst pieredzi un zināšanas par to, kā veikt jebkādu kustību, dodot sev iespēju kustēties brīvi no priekšstatiem un ieradumiem," par savu darbu Skaļākā vieta pasaulē raksta horeogrāfe Agnese Bordjukova. Tiešsaistes projekts Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt aicina interneta vietnē Dance.lv iepazīties ar astoņiem dažādu žanru dejas jaundarbiem videoformātā, horeogrāfa radošā procesa piezīmēm un 16 recenzijām. Jāatzīmē, ka projekts ir ticis nominēts Dejas balvai 2019– 2020 kategorijā Pārsteigums dejas mākslā.

Kā klājas Karijai un kaķim? Mazā Mula atver durvis uz mākslas pasauli

Pirmizrādi ir piedzīvojusi izdevniecības Droši un Koši un Tet studio kopīgi īstenotā pašmāju bērnu raidījuma Mazā Mula lielajā mākslas pasaulē pilotepizode Karijas melnais kaķis, kas ir vērojama Shortcut Films lietotnē un kopā ar galveno varoni ļauj iekļūt gleznotāja Ģederta Eliasa darba iekšpusē.

Mainīgais kaleidoskops. Marta Selecka un Gustavs Terzens dodas ceļojumā uz astoņām galaktikām

"Literatūre jeb ceļojums ar rakstnieku ir atklājis astoņas jaunas galaktikas, tajās viena ap otru rotē divas zvaigznes – šo laiku un to laiku rakstnieks," caur it kā ruporu skanošā žurnālista Gustava Terzena balss raidījumu cikla Literatūre reklāmas rullītī piesaka tā jauno sezonu. Šo zvaigžņu mirdzēšana ir vērojama katru otro sestdienu plkst. 17.30 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Pirmā galaktika ar Rvīnu Vardi un Austru Skujiņu jau ir iegūlusi Replay.lv platformā, kur vērojama neierobežotu laiku.

Stāsts par cilvēka prātu pirmskara laikā. Režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma Gads pirms kara sāk ceļu uz kinofestivāliem

Režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma Gads pirms kara iekļauta prestižā Roterdamas Starptautiskā kino festivāla konkursa programmā, kas norisināsies no 1. līdz 7. februārim. Aicinājām uz sarunu režisoru, kurš radījis vēsturisku trilleri, kas izseko vienam no pagājušā gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem, Pēterim Mālderim, viņa traģikomiskajā un sirreālajā ceļojumā cauri 1913. gadam.

No Amerikas līdz Korejai. Astoņu lekciju cikls jauniešiem par stiliem un viļņiem pasaules kino

Kinoteātra Kino Bize organizētā Antuāna Duanela kino skola ir izsludinājusi pieteikšanos uz jauno, jau ceturto lekciju ciklu, kas būs veltīts dažādiem stiliem un viļņiem pasaules kino. Nodarbības notiks katru otro ceturtdienu no janvāra līdz maijam, pieteikties uz tām tiek aicināti jaunieši vecumā no 11 līdz 16 gadiem (to var izdarīt līdz 22. janvārim).

2020. gada titulētākā būve Latvijas arhitektūrā – Hanzas perons

Par neatņemamu Jaunā gada sagaidīšanas tradīciju ir kļuvusi aizvadītā gada izvērtēšana dažādās jomās. Par vienu no šā gada veiksmes stāstiem var uzskatīt bijušajā dzelzceļa noliktavas ēkā izveidoto kultūras un izklaides centru Hanzas perons (arhitektu birojs Sudraba arhitektūra), kas 2020. gadu noslēdz kā titulētākā ēka Latvijas arhitektūrā.

Tā, ka atsprāgst logs. Lote Vilma Vītiņa laidusi klajā debijas dzejas krājumu Meitene

Šogad dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa ieguva Jāņa Baltvilka balvu bērnu un jauniešu grāmatu mākslā par bilžu grāmatu Dzejnieks un smarža (Aminori) par to, ka kādā jaukā dienā, kad dzejniekam nebija iedvesmas, līdz negaidīti atvērās logs, istabā ienāca zils mākonis un ielīda viņam degunā, atklājot daudzveidīgo smaržu pasauli, kura iedvesmo viņu dzejot!

Sajūtu rekonstrukcija. Kinorežisore Aija Bley izdevusi ilustrāciju grāmatu 8. b klase

Vizuālā valodā dokumentējot atmiņas par skolā pavadīto laiku, kinorežisore, fotogrāfe un māksliniece Aija Bley izdevusi ilustrāciju grāmatu 8. b klase, kuras vāciņš ir kā pabalējusi burtnīca ar meiju zariņu uz tā. Šis darbs veidots kā piecpadsmitgadīgas meitenes dienasgrāmata, kas stāsta par skolā pavadīto laiku astoņdesmito gadu sākumā un atklāj visdažādākās tēmas – arī mīlestību, sevis meklējumus, pieaugšanu un nāvi.

Latvijas kino. Ko gaidīt? Latvijas filmu veidotāji iepazīstina ar saviem topošajiem projektiem

Nacionālais kino centrs vakar aicināja tiešsaistē vērot sarunu Latvijas kino. Ko gaidīt?, ko vadīja Jānis Skutelis, aicinot producentus un režisorus iepazīstināt plašāku skatītāju loku ar Latvijas profesionālo filmu studiju veidotām filmām, kas saņēmušas Nacionālā kino centra atbalstu un 2021. vai 2022. gadā piedzīvos savas pirmizrādes.

Stāsti ar pieredzes nesamaitātiem varoņiem. Tuvākajos divos gados latviešu kino ir gaidāms daudz jaunu filmu

Tieši ar viena mēneša starpību no Amsterdamas un Tallinas festivāliem tika saņemtas ziņas par latviešu spēlfilmu projektu panākumiem. Festivāla CineKid projektu tirgū divas balvas ieguva režisora Pāvela Gumennikova topošā spēlfilma Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola. Savukārt festivāla Black Nights kinoindustrijas sadaļā laurus plūca režisora Matīsa Kažas Neona pavasaris, kā arī viņa igauņu kolēģa Jāka Kilmi Snaudošais zvērs, kas būs Latvijas un Igaunijas kopražojums. Visus trīs kinodarbu projektus vieno tas, ka galveno varoņu vecums nepārsniedz divdesmit gadu un savā ziņā ierakstās bērnu un jauniešu filmu kategorijā, kurā šobrīd vērojama īpaša aktivitāte.

Ar lampu tīkliņmaisiņā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā izstāde pievēršas neērtajām pagātnēm

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē ir atvērta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā starptautiskā izstāde Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules, kas spilgti parāda, kā runāt par vēsturi, izmantojot mākslinieciskus līdzekļus. Šī ekspozīcija ir daļa no lielāka projekta Izzināt sarežģīto pagātni, kuru 2018. gadā ir aizsākušas divas mākslas zinātnieces – Ieva Astahovska un Margareta Tali –, kuru pētniecībā var saskatīt daudz līdzību.