"Ļaujam runāt emocijām," saka sporta žurnālists Dāvids Ernštreits, kurš kopā ar Inesi Kļavu ir radījis dokumentālo filmu par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu saņems filmu māksliniece, ilggadējā Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, kura sāka darbu Rīgas kinostudijā 1978. gadā kā māksliniece inscenētāja un kopš tā laika ir saņēmusi piecus Lielos Kristapus.
"Atmiņas ir gaistošas, un, nodotas no paaudzes paaudzē, tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīve ir ietekmējusi manējo.
Ar Latvijas animācijas klasiķes Rozes Stiebras jaunās filmas Sirds likums pirmizrādi 1. februārī plkst. 18 kinoteātrī Splendid Palace tiks atklāts šī gada Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps festivāls.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus.
"Vakar aizgāju uz izrādi. Visi apsveic. Jauki!" nākamajā dienā pēc Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nomināciju izziņošanas saka aktrise Indra Burkovska, kura pretendē uz šo bronzas figūriņu kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā par savu darbu režisores Elzas Gaujas filmā Pastkarte no Romas, kas 11. janvārī kinoteātrī Splendid Palace piedzīvos savu pirmizrādi.
Ceturtdien, 4. janvārī, BBstudios paviljonā Vagonu ielā 16, Rīgā, tika izziņoti Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pretendenti. Visvairāk – divpadsmit – nomināciju ir saņēmusi režisoru Staņislava Tokalova un Jura Kursieša veidotā daudzsēriju filma Padomju džinsi, kas pirmizrādi piedzīvos drīzumā.
Teātris sākas ar drēbju pakaramo (garderobi) – par vairāk nekā deviņdesmit gadu senās frāzes nemainīgo aktualitāti atgādinās Latvijas Nacionālā teātra pirmā pirmizrāde jaunajā, 2024. gadā.
Jaunais gads Jūrmalas kultūras dzīvē iesāksies ar vairāku jaunu izstāžu atklāšanu. No 5. janvāra līdz 11. februārim Jūrmalas muzeja (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) otrā stāva zālēs būs aplūkojama Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde Klusā daba neklusē, kurā būs eksponētas gan pēdējos gados radītas klusās dabas, gan arī Jūrmalas muzeja krājumā esošie darbi, kas aptver plašu laika periodu – no XVIII gadsimta otrās puses līdz pat mūsdienām –, katrs no tiem raksturo savu laikmetu, tradīcijas un stilu.
Latvijas muzeju krājuma artefakti aizceļojuši uz Īrijas Modernās mākslas muzeju Dublinā, kur atklāta izstāde Pašnoteikšanās. Globālā perspektīva (Self-Determination: A Global Perspective).
Es uzrakstīju šo grāmatu pēc klusēšanas gada. Man šķiet, ka paklusēt ir svarīgi, paklusēt un padomāt par dzīvi, – sava jaunākā romāna Jōna (izdevniecība Dienas grāmata) atklāšanā sacīja rakstniece Nora Ikstena.
Tartu kā nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsēta savā programmā pievērsīs uzmanību arī ikvienam pamanāmam, bet līdz šim reti izceltam mākslas veidam – ielu mākslai. Kāpēc apgleznotas sienas un arī oficiāli neatļauti zīmējumi pilsētvidē ir atbalstāms un attīstāms virziens, un ar ko īpaša ir tieši Igaunijas ielu māksla, stāsta māksliniece Sirla.
Grupas Triānas parks līdere Agnese Rozniece ir apņēmības pilna modernizēt mūzikas izglītības procesu skolās un tādējādi mainīt pašmāju izklaides industriju
36. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Berlīnē ir triumfējusi franču režisores Žistīnes Triē drāma Kritiena anatomija (Anatomy of a Fall), kas saņēma piecas balvas.
Ko gaidīt? – ar šādu jautājumu pagājušajā nedēļā Nacionālais kino centrs un kino veidotāji iepazīstināja ar deviņiem projektiem, kas tapuši atsevišķā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma programmā un pie Latvijas skatītājiem nonāks jau pavisam drīz.
Mēs esam Jaunā Rīgas teātra (JRT) galvenajā vestibilā. Cilvēki nāk iekšā no pagalma, un šajā vietā publika sadalās: tie, kuriem ir biļetes uz Lielo zāli, nogriežas pa labi, tie, kuriem ir biļetes uz mazajām zālēm, nogriežas pa kreisi, – vakar VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā mediju ekskursijā, kurā varēja apskatīt paveiktos darbus ēku kompleksā Lāčplēša ielā 25, sacīja JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas un pārbūves projekta autore arhitekte Zaiga Gaile.
Mūžībā aizgājis pazīstamais bērnu literatūras autors Juris Zvirgzdiņš, kurš sarakstījis vairāk nekā trīsdesmit grāmatu jaunākajiem lasītājiem, iepazīstinot viņus ar spilgtiem, labdabīgiem varoņiem un to piedzīvojumiem ceturtdaļgadsimta garumā.
Mani sauc Edgars Trankalis. Es vēlos aizbraukt ar riteni no Rucavas līdz Romai – ar šādu apņemšanos iesākas latviešu videomākslinieka Edgara Trankaļa veidotā dokumentālā filma Rucava–Rīga–Roma, kas pagājušās nedēļas nogalē kinoteātrī Splendid Palace piedzīvoja pirmizrādi.
Gatavojoties šim pasākumam, es izlasīju amerikāņu autores Sūzanas Zontāgas tekstu par ciešanu atspoguļojumu, un tajā bija vārdi: "Līdzjūtība ir nestabila emocija. Ja to nepārvērš darbībā, tā novīst," piecdesmit ukraiņu autoru eseju krājuma Karastāvoklis (izdevniecība Dienas grāmata) atvēršanā sacīja tulkotāja Māra Poļakova.
Uz kinoekrāniem iznāk režisora Ronalda Mežmača debijas pilnmetrāžas spēlfilma Elpot zem ūdens – patiesos notikumos balstīta sociālā drāma par narkomāniju
"No divus kvadrātmetrus liela skatloga mēs esam nonākuši līdz Rīgas Mākslas telpai," par savu sadarbību ar laikmetīgās modes un mākslas duetu Mareunrol’s stāsta kuratore Auguste Petre.