Jau trīs gadus Dabas aizsardzības pārvalde rīko īpašu akciju Misija – krupis. Izglāb princi!, aicinot brīvprātīgos iesaistīties un palīdzēt uz nārsta vietām migrējošiem krupjiem droši šķērsot ceļu. Parasti abinieku aktivitāte norit aprīļa beigās, toties šopavasar tā dažviet jau noslēgusies.
Ar saistošu nosaukumu Misija – KRUPIS! Izglāb princi! jau trešo gadu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) rīko kampaņu un aicina pieteikties brīvprātīgos, lai palīdzētu migrējošiem krupjiem šķērsot brauktuves un nokļūt iecerētajās nārsta vietās.
Pavisam nejauši 2017. gadā Linda Penēze vietnē Facebook ieraudzīja kāda Bērnu slimnīcā esoša mazuļa mammas ierakstu ar lūgumu ziedot rotaļlietas un citu nepieciešamo bērnunama bērniņam no blakus palātas, kurš ārstniecības iestādē bija pavisam viens. Šī ziņa deva ierosmi iniciatīvai Lielas rūpes par mazajiem, kas nu jau vairāk nekā sešus gadus nodrošina auklīšu pakalpojumus mazuļiem, kuri dažādu iemeslu dēļ slimnīcā ārstējas vieni, bez pavadošā pieaugušā
Laikam kļūstot siltam, saulainam un pavasarīgam, arvien vairāk gribas doties dabā. Ainaviski skaistas un līdz ar to dabā gājēju vidū populāras ir īpaši aizsargājamās teritorijas, piemēram, Ķemeru un Gaujas nacionālie parki, dabas parki Piejūra, Engure, Ragakāpa, Ogres Zilie kalni u.c.
Dzīvnieku patversmes Labās mājas un biedrības Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa vadītāja Astrīda Kārkliņa pazīst katra patversmē mītošā dzīvnieciņa raksturu un paradumus. Patlaban šeit mājvietu atraduši 32 suņi, kaķu ir mazāk. Daži četrkājainie radījumi pansionātā uzturas jau gadiem ilgi, bet lielākā daļa, par laimi, atrod jaunas mājas.
Grīziņkalna apkaimes biedrībai samērā īsajā pastāvēšanas laikā jau izdevies veiksmīgi realizēt vairākus projektus, lai padarītu apkaimes iemītnieku dzīvi ērtāku, drošāku un patīkamāku. Galvenais ir iniciatīva un vēlme darīt, uzsver biedrības pārstāve Marta Kotello.
Daudzi no Latvijas dodas prom un iedzīvojas citās valstīs, īpaši neraizējoties par latviskuma saglabāšanu. Taču ir gana daudz tādu, kas dzīvo citviet, taču aizvien uztur saikni ar dzimteni un pat tai palīdz. Šādas latviešu kopienas darbojas visā pasaulē, rūpējoties ne tikai par kultūras un tradīciju saglabāšanu, bet arī pārstāvot Latvijas valsts un latviešu intereses visdažādākajās jomās. Par šo organizāciju darbu stāsta latviešu diasporas vadītāja Austrālijā Skaidrīte Aguļēviča un Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājs Pēteris Blumbergs.
Jaunais gads ir iesācies ar jaunām aktualitātēm dabas jomā, un, kā katru janvāri nu jau daudzu gadu garumā, arī šoreiz dažādas vides organizācijas ir nosaukušas savus gada dabas simbolus, ar kuru starpniecību akcentēt kādas sugas aizsardzības apstākļus, izglītot sabiedrību par tās aktualitāti, veikt novērojumu uzskaiti un tamlīdzīgi.
Ja šķiet, ka nav jēgas censties būt atbildīgam pret vidi, jo "ko tad es viens varu", vērts atcerēties, ka tieši no šķietami mazām ikdienas izvēlēm sastāv lieli sasniegumi.
Atkritumu šķirošana nu jau gandrīz ikvienam ir pašsaprotama lieta, tomēr gadās, ka nav saprotams, kur konkrēto iepakojumu likt, netrūkst arī tādu materiālu, kurus nevar pārstrādāt.
Bērnu slimnīcas fonds Latvijā ir plaši pazīstama organizācija, kas, gan palīdzot ar atbalstu konkrētiem bērniem, gan mēģinot risināt sistēmiskas problēmas bērnu veselības un labklājības jomā, darbojas nu jau vairāk nekā divdesmit gadu. Fonda vadītāja Liene Dambiņa atzīst: panākts jau daudz, taču ne mazāk darāmā vēl priekšā.
Ar rūpēm par vidi vien dažkārt ir par maz, lai mēs ierobežotu savu komfortu un, piemēram, ar dažādiem resursiem – elektroenerģiju, ūdeni, apkuri u. tml. – rīkotos taupīgi. Taču brīdī, kad par izšķērdīgu dzīvošanu nākas maksāt prāvu summiņu, aizdomājamies gan.
Biedrība Dzīvnieku brīvība par darbības mērķi izvirzījusi palīdzību pēc iespējas lielākam skaitam fermu dzīvnieku. No dažu domubiedru grupas tā 11 pastāvēšanas gados izaugusi līdz nopietnai organizācijai, kurā ieklausās gan likumdevēji un uzņēmēji, gan iedzīvotāji.
Savādajā siltajā rudenī tik pierasts, ka gaisa temperatūra turas vasarīga, un nemaz nav viegli saplānot, ko vilkt mugurā, dodoties ārā, it sevišķi, ja gaitas nākas uzsākt jau tā agrāk no rīta, bet zem klajas debess plānots pavadīt visu dienu. Rīti ir vēsi, bet pa dienu gaiss sakarst, turklāt sauli jebkurā brīdī var nomainīt lietus.
Papardes zieds ir viena no tām organizācijām, kuras vārdu zina teju ikviens, – daudz kritizēta un izsaukusi uguni uz sevi, uzdrošinoties runāt par sabiedrībā bieži noklusētām tēmām, nākamgad biedrība svinēs 30 gadu. Šai laikā realizēti daudzi projekti, tostarp organizācijas pārstāvji piedalījušies arī likumu izstrādē. Ko šī nevalstiskā organizācija var pateikt par savu jomu, un kā tajā visvairāk trūkst?
Latvijā brīvprātīgā darba veicēju netrūkst, bet ne viena vien organizācija atzīst, ka traucē nesakārtotie likumi. Kur "caurumi" ir vislielākie, kas tiek darīts lietas labā, lai tos aizlāpītu? Un galu galā – kāpēc vispār cilvēki kļūst par brīvprātīgajiem?
Jau trešo gadu Eiropas Savienībā septembri atzīmē kā Bioloģiskās pārtikas mēnesi. Tādēļ Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) aicina pircējus septembrī ne tikai pievērst lielāku uzmanību pārtikas ražošanas ietekmei uz vidi un sabiedrības veselību, bet arī piedalīties Bio izaicinājumā.
Nevalstisko organizāciju Latvijā ir daudz, un tās darbojas visdažādākajās jomās – no nelielām biedrībām atsevišķu jautājumu risināšanai vienas apkaimes ietvaros līdz cilvēktiesību aizstāvjiem un globālāka mēroga problēmu risinātājiem valsts līmenī. Kas tās visas vieno, un kādas ir šo organizāciju lielākās problēmas un priekšrocības?
Ja ekstrēmas dabas norises piedzīvo tālas zemes, var šķist, ka uz mums tas viss īsti neattiecas, taču, izjūtot uz savas ādas, nākas tomēr "pamosties" – klimata krīze ir reāla.