Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Rūta Kesnere

Grūtu izaicinājumu Latvijas dzelzceļa šefam netrūks

«Mans mērķis ir panākt, lai nākamo desmit gadu laikā uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) kļūst par vislabāk pārvaldīto uzņēmumu Baltijā,» uzsver jaunais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. E. Bērziņš atklāta konkursa rezultātā amatā tika iecelts šā gada 25. februārī.

Cenu atšķirības - līdz 20%

Pēc 2017. gada 3. aprīļa, kad Latvijas tirgus līdztekus uzņēmumam Latvijas gāze tiks atvērts citu dabasgāzes mazumtirgotāju ienākšanai, būtiskākais jautājums ir par to, kā mājsaimniecības iegādāsies dabasgāzi un kāda būs tās cena.

Automašīnā - bez cigaretēm

Pagaidām vēl tabakas izstrādājumu izvietošanā mazumtirdzniecības vietās nekas nemainīsies. Tie tāpat kā līdz šim varēs atrasties redzamā vietā veikalos.

Būs darbvietas, būs cilvēki(13)

Izbūvēti un sakārtoti ceļi un pievadceļi, pietiekamas elektrības jaudas un nepieciešamo pieslēgumu nodrošinājums, visu nepieciešamo komunikāciju esamība, platjoslas interneta pieejamība - tie ir būtiskākie faktori, kurus min Dienas aptaujātie uzņēmumi, taujāti, kādu atbalstu sagaida no pašvaldības. Līdztekus šādām praktiskām lietām, protams, uzņēmējus interesē arī tas, kā pašvaldības risina darbaspēka piesaistes problēmu, kas cieši saistīts ar kopējās dzīves telpas kvalitāti.

Nodokļa nauda biznesam(1)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumu, kas paredz, ka daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) varētu tikt novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā konkrētais UIN maksātājs darbojas, Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji kopumā vērtē atzinīgi.

Monopola laiks drīz beigsies

Mājsaimniecībām būs tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju no 2017. gada 3. aprīļa. Cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties, taču mājsaimniecībām būs arī iespēja dabasgāzi iegādāties par regulētiem tarifiem. To paredz Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā.

Nenoteiktība vēl aizvien saglabājas

Uzņēmums KVV Liepājas metalurgs (LM) joprojām nav atsācis ražošanu, un, kā informē uzņēmumā, pagaidām vēl nav zināms, kad tas varētu notikt. Ražošanas atsākšana būšot atkarīga arī no situācijas ārējos tirgos, respektīvi, no tā, vai palielināsies pieprasījums pēc LM ražotās produkcijas. Līdz ar to daļa darbinieku atrodas atvaļinājumā, taču darba algu saņem.

Grib uzlabot infrastruktūru

Latvijas mazo ostu nākotne vērtējama visai optimistiski, jo tām ir potenciāls attīstīties, taču attīstībai nepieciešams valsts un pašvaldības atbalsts, norāda mazo ostu pārstāvji. Tā kā kravas no mūsu mazajām ostām pārsvarā tiek vestas uz Skandināviju, tad saspīlētās attiecības ar Krieviju kravu pārvadājumus nav ietekmējušas.

Uzņēmēji mudina paaugstināt kvalitātes standartu

Starptautisko sauszemes kravu pārvadājumu nozare ir viena no tām, kas vissmagāk izjūt saspringtās ģeopolitiskās situācijas sekas - gan Krievijas noteikto embargo Eiropas Savienības (ES) un citu rietumvalstu pārtikas precēm, gan rubļa vērtības kritumu. Paši pārvadātāji atzīst, ka pēdējā gadā pārvadājumu īpatsvars uz Krieviju un no Krievijas stipri sarucis.

Nodokļu likmes nav galvenais

Latvijā vidējam uzņēmumam kopējais nodokļu slogs procentos no peļņas ir zemākais Baltijā, tajā pašā laikā vienas konkrētas neto darba algas nodrošināšana visdārgāk izmaksās tieši mūsu valsts darba devējiem. Secinājums teikuma pirmajā daļā ir ņemts no Pasaules Bankas (PB) un starptautiskās auditorfirmas PricewaterhouseCooper (PwC) pētījuma, kurā uzņēmuma nodokļu slogs procentos no peļņas aprēķināts 189 valstīs. Savukārt to, kādas ir tieši darbaspēka izmaksas darba devējiem, nodrošinot konkrētu algu trīs Baltijas valstīs, aprēķinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Loģistikas pakalpojumu potenciālu pilnībā neizmantojam

Viens no potenciālajiem Latvijas eksporta pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību varētu būt loģistika un loģistikas centru darbība. Taču pašlaik, kā uzsver Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš, mēs šo potenciālu izmantojam ļoti vāji.

Vairāk naftas, bet mazāk ogļu

Viens no būtiskiem starptautisko kravu pārvadāšanas veidiem ir dzelzceļš, kuram gan jākonkurē ar autotransportu, kā arī ar jūras un gaisa transportu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērnā gada 3. ceturksnī starptautiski pārvadāto kravu apjoma ziņā līderis ir bijis autotransports - pārvadāti 18 miljoni 663 tūkstoši tonnu, kam seko dzelzceļš - 11 miljoni 918 tūkstoši tonnu un jūras transports - viens miljons 957 tūkstoši tonnu.

Nauda, kas balstās uzticībā(27)

Latvijā pašlaik darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības (KS), kas apvieno 18 000 biedru. Salīdzinājumam Lietuvā KS apvieno 500 000 biedru. Aptaujātie KS pārstāvji uzsver, ka izaugsmei ir liels potenciāls, īpaši reģionos. Savukārt kā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku KS izaugsmi, tiek minēti divi - aizliegums izsniegt aizdevumus juridiskām personām un aizliegums KS apvienoties, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Tiek gaidīti Eiropas Komisijas priekšlikumi

Pašlaik nacionālajā līmenī virzībā uz vienotu Eiropas Savienības (ES) digitālo tirgu iestājies nogaidīšanas periods, jo daudzi stratēģiskie uzstādījumi vēl tiek gaidīti no Eiropas Komisijas (EK), stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta Informācijas sabiedrības politikas nodaļas vadītāja Laura Gintere.

Metalurgs atkal aptur ražošanu

Uzņēmums KVV Liepājas metalurgs (LM) 28. janvārī uz laiku apturējis ražošanu. Vēl vakar uzņēmuma vadība Dienai nevarēja pateikt, kad darbība tiks atsākta. Saistībā ar radušos situāciju vakar notika LM darbinieku pikets pie Ministru kabineta, lūdzot valdībai atbalstu. Piketa laikā, kā ziņo LETA, darbinieki minējuši, ka uzņēmums darbu varētu atsākt 15.

Aktualizē iespēju par cietumsodu aplokšņu algu maksātājiem(32)

Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme pret iecerētajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz iespēju sodīt uzņēmumu atbildīgās amatpersonas ar divu gadu brīvības atņemšanu par aplokšņu algu maksāšanu, ja tā izdarīta lielos apmēros - sākot no desmit minimālajām mēnešalgām jeb 3700 eiro -, ir visai dažāda. Tiesa, vienojošais kopsaucējs visiem uzņēmējiem ir viens - nodokļi jāmaksā. Taču skatījums, kā visefektīvāk šo mērķi sasniegt, ir atšķirīgs. Jāpiebilst, ka pagaidām minētos grozījumus Saeima apstiprinājusi otrajā lasījumā, priekšā vēl trešais, galīgais lasījums.Vajag prognozējamību

Metalurga slēgšana Liepājai radītu krīzes situāciju(41)

Uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs šodien pretēji iepriekš paustajiem pieļāvumiem nedraud elektrības atslēgšana, jo notiek sarunas ar Latvenergo par parāda atmaksas termiņiem. Pašreizējais uzņēmuma parāds par elektroenerģiju ir 115 000 eiro.

Pieprasīta garantijas izpilde

Uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs šodien pretēji iepriekš paustajiem pieļāvumiem nedraud elektrības atslēgšana, jo notiek sarunas ar Latvenergo par parāda atmaksas termiņiem. Pašreizējais uzņēmuma parāds par elektroenerģiju ir 115 000 eiro. Tomēr sarunas ar Latvenergo situāciju nepadara mazāk asu, jo vēl joprojām nav panākta vienošanās ar Valsts kasi (VK) par saistību atmaksas grafika pārskatīšanu un uzņēmums nav izpildījis visus tam izvirzītos valdības nosacījumus.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem jāiztiek bez Briseles naudas(7)

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi šogad gaida divu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu - dalīto atkritumu vākšana un atkritumu pārstrāde - atvēršanu. Programma, kas attiecas uz atkritumu reģenerāciju, visticamāk, tiks atvērta tikai 2017. gadā.

Jaunais publisko iepirkumu regulējums varētu radīt strīdīgas situācijas(2)

Jaunais publisko iepirkumu regulējums ietver vairākus aspektus, kas varētu radīt strīdīgas situācijas un pārsūdzības, Dienai norāda vairāki aptaujātie juristi, kopumā tomēr jauno likumprojektu vērtējot atzinīgi. Pieaugs kvalitāteViens no šādiem uzstādījumiem, kas varētu radīt strīdus un pārsūdzības, ir publisko iepirkumu uzvarētāju noteikšana, ievērojot nevis tikai zemākās cenas principu, bet saimniecisko izdevīgumu.

Rīgā korporatīvie tūristi tērē vairāk

Vidēji viens korporatīvais tūrists, kas Rīgā ieradies, piemēram, no Norvēģijas vai Lielbritānijas uz trim dienām, iztērē no 500 līdz 800 eiro, parastais tūrists - tikai 150-200 eiro, izklāsta Rīgas pašvaldības Rīgas tūrisma attīstības biroja apakšzīmola Meet Riga, kas strādā tieši ar korporatīvajiem klientiem, reklamējot Rīgu kā konferenču norises vietu, mārketinga direktors Aigars Smiltāns.

Pēc PVN ieviešanas namu apsaimniekotājiem cīņa ar parādniekiem var kļūt grūtāka(13)

No šā gada 1. jūlija namu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja to sniegtā vērtība pārsniedz 50 000 eiro, tiks piemērota 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Jāpiebilst, ka līdz šim šiem pakalpojumiem PVN likme vispār netika piemērota. Tiesa, atsevišķi namu apsaimniekotāji jau pašlaik ir izvēlējušies reģistrēties kā PVN maksātāji, jo tam ir vairākas priekšrocības.

Aigars Kalvītis pat pieļauj tiesvedību

«Latvijas valsts riskē ar tiesvedību, jo Saeima gatavojas pieņemt grozījumus Enerģētikas likumā, paredzot industriāliem patērētājiem gāzes tirgus atvērt nekavējoties, tātad vēl pirms pašlaik likumā noteiktā 2017. gada 3. aprīļa, kad beidzas Latvijas gāzes (LG) privatizācijas likums,» vakar paziņoja LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

No biļetes līdz prezentācijai

Starptautisku konferenču organizēšana kļuvusi par pastāvīgu biznesa nozari, ar kuru nodarbojas gan tieši šim mērķim radīti uzņēmumi, kuriem tā ir pamata darbības joma, gan sabiedrisko attiecību kompānijas. Dienas aptaujātie uzņēmumi atzīst, ka šādu konferenču organizēšana nereti prasa ne tikai administratīvas un tehniskas aktivitātes, bet arī saturisku iesaisti, jo pēdējo gadu pieredze skaidri liecina - konferencēs aizvien vairāk dominē tieši saturiskais aspekts un mazāk svarīga kļuvusi vienkārša jomas speciālistu kopā sanākšana.

Arī ārzemju klientiem

Uzņēmēju viedokļi, vai starptautisku konferenču organizēšana valsts pārvaldes iestādei un uzņēmumam atšķiras, ir dažādi. Piemēram, uzņēmuma Repute vadītāja Iveta Antonišķe norāda, ka nesaskata atšķirību starp valsts un privātā sektora klientiem. «Mūsu komandai ir laimējies strādāt ar ļoti augstas profesionalitātes speciālistiem abos sektoros, kuri skaidri definē mērķi un uzdevumus, apzinās konkrētā budžeta iespējas un pretī sagaida termiņā un augstā kvalitātē izdarītu darbu. Īpaši vēlos uzsvērt, ka pēdējos gados profesionālā kompetence ļoti augusi tieši valsts sektorā.»

Biznesu balsta ērtā satiksme

Mūsu valstī aizvien vairāk pieaug tā sauktais starptautisko konferenču tūrisms, respektīvi, ārvalstu uzņēmumi izvēlas savas starptautiskās konferences rīkot tieši Latvijā, it īpaši galvaspilsētā Rīgā. Galvenais iemesls, kādēļ citu valstu uzņēmumi izvēlas mūsu galvaspilsētu par konferences norises vietu, pēc Dienas aptaujāto ekspertu domām, ir pievilcīgās cenas un kvalitātes attiecības.