Līdz ar to Finanšu ministrija VK personā realizējusi savas tiesības, kas paredzētas starp pusēm noslēgtajos līgumos, proti, ir pieteikts līguma neizpildes gadījums un pieprasīta uzņēmuma pie darījuma noslēgšanas iesniegtās bankas garantijas izpilde pilnā apmērā. Attiecīgi VK 26. janvārī no bankas saņemti 10,7 miljoni eiro.
KVV Liepājas metalurgs vadība savukārt nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem, norādot, ka valdība dara visu, lai uzņēmumu iedzītu maksātnespējā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola Dienai norāda, ka pašlaik rit sarunu beigu fāze ar Eiropas Komisiju (EK), lai varētu energoietilpīgiem uzņēmumiem, arī KVV Liepājas metalurgs, elektrības rēķinā piemērot samazinātu obligātā iepirkuma komponenti. Turklāt to piemēros ar atpakaļejošu datumu no 2015. gada vidus. Taču, kā uzsver ministre, šāds risinājums uzņēmumu neapmierinot un tas prasot nereālas lietas. «Ja KVV Liepājas metalurgs vēlas, lai tam piemērotā elektrības cena būtu zemāka par biržas cenu un valstij būtu vēl jāpiemaksā par uzņēmuma patērēto elektrību, tad tas nav iespējams. Gan tāpēc, ka tas notiktu uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina, gan tāpēc, ka šādu valsts atbalstu par negodīgu un nepieļaujamu uzskatītu EK. KVV Liepājas metalurgs jāsaprot, un tas ir skaidrots vairākas reizes, ka Eiropas Savienībā ir stingri noteikta robeža, līdz kurai valsts var sniegt atbalstu kādam uzņēmumam, lai tas netiktu klasificēts kā negodīgas konkurences radīšana,» uzsver D. Reizniece-Ozola un norāda, ka rit sarunas starp VK un KVV Liepājas metalurgs par turpmāko rīcību.
Tomēr izskatās, ka sarunas nonākušas strupceļā, jo kā uzsver VK pārstāve Eva Dzelme, pretimnākšana KVV Liepājas metalurgs par saistību atmaksas grafika pārskatīšanu iespējama tikai tad, ja uzņēmums izpilda visus tam izvirzītos nosacījumus. Pašlaik tas nav izdarīts. Jāatgādina, ka valdības izvirzītie nosacījumi KVV Liepājas metalurgs bija par bankas garantijas iesniegšanu atlikto maksājumu apmērā un par māteskompānijas apliecinājuma sniegšanu, ka tā veiks nepieciešamos finanšu ieguldījumus, kā arī par operatīvas informācijas nodrošināšanu attiecībā uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Uzņēmums pašlaik nav gatavs izpildīt nosacījumu pirmo punktu - iesniegt bankas garantijas atlikto maksājumu apmērā. E. Dzelme uzsver, ka prasība uzņēmumam izpildīt visus nosacījumus nav valdības kaprīze: «No valsts kā kreditora interešu viedokļa šo nosacījumu izpilde ir svarīga, lai, pieņemot lēmumu par maksājumu atlikšanu, netiktu pasliktināta tās situācija, kā arī nepalielinātos riski turpmākā darījuma izpildē.» Arī ekonomikas ministre uzsver, ka valsts nevar riskēt ar nodokļu maksātāju naudu.
Ja metalurģijas uzņēmuma turpmākā darbība nebūs iespējama, skaudri to jutīs Liepājas pašvaldība, kurai būs jāsniedz atbalsts bez darba palikušajiem darbiniekiem. Liepājas mēra Ulda Seska padomnieks Andrejs Rjabcevs uzsver, ka KVV Liepājas metalurgs slēgšana Liepājai būtu uzskatāma par krīzi, jo tas ir viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā. Tomēr Liepājas pašvaldībai neesot iespēju ietekmēt notiekošo, tā var tikai gaidīt, kā beigsies uzņēmuma pārrunas ar VK.