Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +16 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Uldis Ķezberis

Franči var sākt apsvērt savu izvēli

Ir noskaidrojušies galvenie konkurenti cīņā par Francijas prezidenta krēslu aprīlī notiekošajās vēlēšanās, jo svētdien par Sociālistu partijas kandidātu negaidīti kļuva Benuā Amons, kurš iesaukts par franču Džeremiju Korbinu (galēji kreisais britu Leiboristu partijas vadītājs). 49 gadus vecais politiķis pievienojies galēji labējās partijas Nacionālā fronte līderei Marinai Lepenai, konservatīvās Republikāņu partijas izvirzītajam Fransuā Fijonam un bijušajam partijas biedram Emanuēlam Makronam, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts.

Savažotā līdere(4)

Atstādinātā Dienvidkorejas prezidente Paka Kin Hje gadiem pakļāvās manipulatorei, kura izmantoja pieeju valsts līderei, lai ietekmētu politiskos procesus un izspiestu apjomīgus "ziedojumus" no uzņēmumiem.

SPD ar Šulcu priekšgalā sapņo gāzt Merkeli(1)

Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD) rudenī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās startēs ar jaunu vadītāju, kuram būs jāmet izaicinājuma cimds kanclerei Angelai Merkelei un viņas Kristīgo demokrātu savienībai (CDU). Partijas pašreizējais priekšsēdētājs Zigmārs Gabriels šonedēļ vaļsirdīgi atzina, ka viņa vadībā SPD nav izredžu uzvarēt, un par savu pēcteci aicināja izraudzīties bijušo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Trampa plāni var traucēt Tuvo Austrumu mieram(6)

Ar Donalda Trampa ienākšanu Baltajā namā gaidāmas ievērojamas pārmaiņas ASV politikā attiecībā pret Izraēlu un Tuvo Austrumu miera procesu, kas jau vairākus gadus ir apstājies. Līdzšinējam Savienoto Valstu prezidentam Barakam Obamam bija nopietnas domstarpības ar Izraēlas konservatīvo premjerministru Benjaminu Netanjahu par miera sarunām ar palestīniešiem un ebreju apmetņu paplašināšanu okupētajās teritorijās. Savukārt Tramps izrāda pielaidīgāku attieksmi pret apmetņu būvniecību un pat apsver tādu radikālu soli kā ASV vēstniecības pārvietošana no Telavivas uz Jeruzalemi.

Rumāņi saceļas pret necaurspīdīgu politiku(1)

Rumānijas koalīcijas valdības iecere apžēlot vairākus tūkstošus notiesāto un izdarīt pretrunīgi vērtētus grozījumus krimināllikumā izraisījusi plašus, atkārtotus iedzīvotāju protestus, kuriem pievienojies arī valsts prezidents. Valdības locekļi apgalvo, ka tikai vēlas atslogot pārpildītos Rumānijas cietumus, bet plānu pretinieki uzskata, ka koalīcijas nolūks ir aizsargāt korupcijā apsūdzētus politiķus no tiesāšanas un vājināt cīņu pret kukuļņemšanu, otrdien lasāms avīzē Diena.

Astanā cer nostiprināt trauslo Sīrijas pamieru

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā pirmdien sāksies starptautiskas sarunas par Sīrijas nākotni. Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīma nozīmīgākās sabiedrotās – Krievijas – kūrētajās miera sarunās solījuši piedalīties gan Sīrijas valdības, gan vairāku tā dēvētās mērenās opozīcijas grupējumu pārstāvji. Sanāksmē galvenais akcents tikšot likts uz decembrī noslēgtā pamiera saglabāšanu, tāpēc nav sagaidāms, ka Astanā panāks vienošanos pilnībā izbeigt gandrīz sešus gadus ilgušo postošo militāro konfliktu, kas ir prasījis jau 400 tūkstošu cilvēku dzīvību.

Tramps no Obamas pārņems Baltā nama atslēgas(13)

"Es, Donalds Tramps, svinīgi zvēru, ka uzticīgi pildīšu Savienoto Valstu prezidenta pienākumus un ar vislielāko atbildību aizsargāšu Savienoto Valstu Konstitūciju. Lai Dievs man palīdz," aptuveni šādus vārdus piektdienas pēcpusdienā uz ASV Kapitolija kāpnēm teiks Donalds Tramps, oficiāli kļūstot par 45. ASV prezidentu, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Eiropu satrauc Trampa izteikumi par ES un NATO(3)

Savienoto Valstu sabiedrotie Eiropā kārtējo reizi ar bažām uztvēruši nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa kritiskos izteikumus par Eiropas Savienību (ES) un NATO, kurus viņš sniedzis intervijā britu un vācu medijiem. Miljardieris, kurš piektdien oficiāli stāsies amatā, prognozējis ES iziršanu, bārstījis pārmetumus Vācijas kancleres Angelas Merkeles imigrācijas politikai un atkal pārmetis NATO dalībvalstīm par nepietiekamiem tēriņiem aizsardzībai. Tajā pašā laikā viņš vēlas pārtraukt sankcijas pret Krieviju, ja vien tā piekritīšot samazināt savu kodolarsenālu.

Sadalītās Kipras līderi cenšas panākt izlīgumu(1)

Iespēja, kas var būt arī pēdējā, – tā varētu raksturot šajā nedēļā Šveices pilsētā Ženēvā notiekošās sarunas par Kipras salas atkalapvienošanu. Nav sagaidāms, ka tajās Kipras grieķu un turku līderi panāks galīgo vienošanos, tomēr sarunām vajadzētu dot skaidru signālu, vai vispār ir iespējams atrisināt vienu no ilgstošākajiem "iesaldētajiem konfliktiem" Eiropā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Ārpolitika raksturos Baraka Obamas prezidentūru(1)

Aizejošais ASV prezidents Baraks Obama otrdien Čikāgā teiks atvadu vārdus amerikāņiem un pārējai pasaulei. Gaidāms, ka viņš emocionālā uzrunā, uz kuru biļetes tika izdalītas bez maksas, atskatīsies uz astoņiem amatā aizvadītajiem gadiem, īpaši akcentējot savas prezidentūras iekšpolitiskos un ārpolitiskos panākumus, kā arī atklās domas par Savienoto Valstu nākotni. Analītiķi uzskata, ka Obamas ārpolitiskās veiksmes un neveiksmes ir viņa prezidentūras nozīmīgākais mantojums, neraugoties uz to, ka pēc Obamas stāšanās amatā ASV sekmīgi atkopās no ekonomiskās krīzes, bet miljoniem amerikāņu kļuva pieejama veselības apdrošināšana.

Lepenai jaunais gads nesis nedienu virkni(12)

Vienai no pavasarī gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu galvenajām favorītēm – labēji populistiskās Nacionālās frontes (NF) līderei Marinai Lepenai – 2017. gads iesācies uz minorīgas nots: partijas kasē svilpo vējš, prokuratūra veic izmeklēšanu par iespējamu NF krāpniecību, bet Lepenai nācies atkāpties no cietajiem solījumiem panākt Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), jo tas varētu atbaidīt potenciālos vēlētājus. Arī jaunākās vēlētāju aptaujas vairs nesola Lepenai drošu iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Drošības garants liek nervozēt(24)

Nepilnu triju gadu laikā kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā un tai piederošās Krimas pussalas aneksijas Rietumos regulāri izskanējuši brīdinājumi, ka Kremlis var mēģināt pārbaudīt arī NATO gatavību aizstāvēties.

Afgāņus satrauc Krievijas tuvināšanās talibiem

Afganistāna un tās tuvākais sabiedrotais – ASV – ar nopietnām aizdomām uzlūko Krievijas uzstājīgos centienus panākt Kabulas sēšanos pie sarunu galda ar džihādistu grupējumu Taliban, kura mērķis ir gāzt centrālo valdību. Maskava atzinusi, ka ir nodibinājusi kontaktus ar talibiem, jo abas puses esot ieinteresētas sakaut teroristiskās kustības Islāma valsts (IV) šūniņu Afganistānā. Afgāņi un amerikāņi uzskata, ka Krievija mēģina leģitimētTaliban, tādējādi apdraudot Afganistānas un visa reģiona stabilitāti, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Britu vēstnieka ES demisija apdraud Brexit sarunas(3)

Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja, kura ir apsolījusi līdz marta beigām iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu un oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par Lielbritānijas izstāšanos, saskārusies ar kārtējo nopietno kavēkli saviem plāniem. Šonedēļ par aiziešanu no amata paziņojis Lielbritānijas vēstnieks ES Aivans Rodžerss, kurš Mejas valdībai pārmet kompetences un skaidras pozīcijas trūkumu pirms drīzumā gaidāmajām sarunām.

Krievija sagaida no ASV izraidītos

Krievijā atgriezušies 35 diplomāti, kurus pagājušajā nedēļā no ASV izraidīja aizejošā Baltā nama administrācija, reaģējot uz amerikāņu specdienestu izteiktajām apsūdzībām, ka Krievija īstenojusi kiberuzbrukumus, lai ietekmētu novembrī notikušo Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu iznākumu. To uzvarētājs Donalds Tramps ir atklāti apšaubījis ASV izlūkdienestu atklājumus un uzslavējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par atteikšanos atbildēt ar amerikāņu diplomātu izraidīšanu no savas valsts. Tikmēr viens no Trampa tuvākajiem padomniekiem uzskata, ka pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas jaunās sankcijas pret Krieviju ir nesamērīgas.

Melu triumfa un autoritāro līderu gads(25)

Ar valdošo eliti neapmierināto vēlētāju uzķeršanās uz populistisku solījumu, melu, puspatiesību un apšaubāmu ziņu āķa lielā mērā veicināja aizejošajā gadā piedzīvotos politiskos satricinājumus Eiropā un ASV.

Iebraucējus vaino noziedzībā(10)

Statistika neapliecina apgalvojumus, ka masveida imigrācija veicinājusi noziedzību Vācijā, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Izraēlieši nikni par rezolūciju, kas nosoda ebreju apmetnes(3)

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pasludinājis diplomātisko karu pret valstīm, kuras pagājušajā piektdienā atbalstīja ANO Drošības padomes (DP) rezolūciju, kas nosoda ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu apdzīvotajās teritorijās Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē. Visasāko kritiku viņš veltījis aizejošā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai, kas neizmantoja veto tiesības un pieļāva rezolūcijas pieņemšanu. Izraēlas valdība paziņojusi, ka nepārtrauks jaunu apmetņu būvniecību, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Japānas līderis Pērlhārborā neatvainosies amerikāņiem

Japānas premjerministrs Sindzo Abe otrdien ieradīsies vēsturiskā vizītē ASV kara flotes bāzē Pērlhārborā, kurai pirms 75 gadiem negaidīti uzbruka japāņu spēki, nogalinot vairākus tūkstošus amerikāņu karavīru un piespiežot Savienotās Valstis iesaistīties Otrajā pasaules karā. Vizītes laikā Abe vēlas uzsvērt Japānas un ASV spēju pārtapt no sīvākajiem ienaidniekiem par tuvākajiem sabiedrotajiem, bet neplāno atvainoties par asiņaino uzbrukumu Pērlhārborai, otrdien lasāms laikrakstā Diena.

Turcijā atklāts kārtējais Erdogana megaprojekts(7)

Krievijas vēstnieka Turcijā Andreja Karlova slepkavība šonedēļ aizēnoja vērienīgā Eirāzijas tuneļa atklāšanu Stambulā. Gandrīz 15 kilometru garais autosatiksmes tunelis, kas daļēji atrodas zem Bosfora šauruma, savieno megapoles Eiropas un Āzijas daļas un ir viens no Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izauklētajiem grandiozajiem infrastruktūras projektiem, kas ir īstenots pēdējos gados.

Poļi zaudējuši uzticību nacionāļu valdībai(8)

Visā Polijā vakar jau ceturto dienu norisinājās plaši protesti, kurus izraisīja parlamenta – Seima – priekšsēdētāja, kurš pārstāv valdošo nacionālkonservatīvo partiju Likums un taisnīgums (PiS), lēmums izslēgt opozīcijas deputātus no debatēm un balsojuma par 2017. gada valsts budžetu pēc tam, kad opozicionāri iebilda pret PiS plāniem ierobežot žurnālistu iespējas sagatavot reportāžas no Seima. Polijas premjerministre Beāta Šidlo apsūdzējusi protestētājus mēģinājumā gāzt valdību, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Trampa administrācijas veidošana tuvu finišam(1)

Nepilnu mēnesi pirms Donalda Trampa oficiālās stāšanās ASV prezidenta amatā arvien noteiktāk iezīmējas viņa administrācijas aprises. Nākamā Baltā nama saimnieka vadītā valdība solās būt ļoti kolorīta, jo tajā vajadzēs sastrādāties karalauka rūdījumu ieguvušiem ģenerāļiem, Volstrītas dūžiem, naftas un gāzes biznesam pietuvinātām personām, kā arī miljardieriem.

Putins nepiekāpsies Japānai(16)

Japānas pievienošanās Rietumu sankcijām pret Krieviju var kavēt attiecību normalizēšanu starp Maskavu un Tokiju, tostarp atrisināt desmitgadēm seno teritoriālo strīdu par Kuriļu salām, pirms ierašanās vizītē Japānā paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kremļa saimnieks gan uzsver, ka Krievijai neesot teritoriālu problēmu ar kaimiņvalsti Japānu, kas vēlas atgūt Otrā pasaules kara laikā zaudētās salas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Krievija neslēpj vēlmi vairot ietekmi Balkānos(4)

Serbija pirmdien uzņems augstu viesi – Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu –, kurš ieradīsies Belgradā, lai tiktos ar šīs valsts augstākajām amatpersonām un piedalītos Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas (BSEC) samitā. Maskava un Belgrada apgalvo, ka Lavrova vizīte ir daļa no regulārā dialoga starp abām valstīm. Tomēr nevar nepamanīt, ka Krievija pēdējā laikā izrāda īpašu vērību ne tikai Serbijai, bet Balkānu reģionam kopumā.

Merkele piekāpjas konservatīvajiem(4)

Ar retorikas maiņu cīņu par pārvēlēšanu uz ceturto pilnvaru termiņu šonedēļ uzsākusi Vācijas kanclere Angela Merkele, kura kārtējo reizi apstiprināta par centriski labējās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) priekšsēdētāju. Šonedēļ Esenē notiek CDU kongress, kurā 89,5% delegātu atbalstīja Merkeles pārvēlēšanu. Neraugoties uz šķietami milzīgo partijas biedru atbalstu, tas ir otrs zemākais Merkeles rezultāts balsojumos par CDU vadītāja krēslu, kurā viņa atrodas jau gandrīz 17 gadu.

Populisti Itālijā raujas nomainīt Renci(7)

Eiropas politiskā vide ar dažādām emocijām reaģējusi uz Itālijas premjerministra Mateo Renci lēmumu atkāpties pēc tam, kad pārliecinošs vairākums itāļu svētdien notikušajā referendumā noraidīja viņa piedāvātās konstitucionālās reformas. Politiskā krīze Itāliju piemeklējusi brīdī, kad valsts banku sistēmai jāpārvar nopietnas problēmas. Tomēr Eiropas Savienības (ES) amatpersonas noraida iespēju, ka Itālijā notiekošais varētu izraisīt jaunu krīzi eirozonā.

Eiropas klibā migrācijas politika(10)

Šajā gadā ievērojami samazinājies Eiropā nonākušo neregulāro migrantu un patvēruma meklētāju skaits, kas panākts ar pretrunīgi vērtētiem politiskajiem lēmumiem. Tajā pašā laikā 2016. gadā Vidusjūrā reģistrēts rekordliels bojāgājušo migrantu skaits.

Dienvidkorejas prezidente piedāvā lemt par viņas aiziešanu

Dienvidkorejas prezidente Paka Kin Hje, kura ir ierauta plašā politiskās korupcijas skandālā, otrdien paziņoja par gatavību atkāpties, ja valsts parlaments nolems, ka tas ir nepieciešams. Opozīcijas partijas, kas pret valsts galvu vēlas ierosināt impīčmenta procedūru, pārmetušas prezidentei laika novilcināšanu un atbildības novelšanu uz likumdevēju. Paka Kin Hje stingri turas pie amata krēsla, neraugoties uz vairākas nedēļas ilgušajiem plašajiem protestiem, kuros pieprasīta viņas demisija.

Franči izvēlas Putina "draugus"(16)

Par nākamo Francijas prezidentu, visticamāk, kļūs konservatīvs politiķis ar draudzīgu attieksmi pret Krieviju un tās autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu. Tas tapa skaidrs pēc svētdien notikušās centriski labējās Republikāņu partijas priekšvēlēšanu otrās kārtas, kurā pārliecinoši uzvarēja bijušais premjerministrs Fransuā Fijons, kļūstot par politiskā spēka kandidātu 2017. gada prezidenta vēlēšanās.

ES negrasās piekāpties Lielbritānijas valdībai(9)

Lielbritānija nevar cerēt, ka, izstājoties no Eiropas Savienības (ES), tā varēs saglabāt pieeju bloka vienotajam tirgum, vienlaikus atsakoties no personu un preču brīvas kustības. Šādu pozīciju pauduši vairāku Eiropas Parlamenta (EP) frakciju vadītāji un nākamās ES prezidējošās valsts Maltas premjerministrs, kurš arī prognozē, ka britiem neizdosies sākt izstāšanās sarunas līdz pašu noteiktajam gala termiņam – marta beigām. Savukārt divi bijušie Apvienotās Karalistes premjeri izteikušies, ka ir jāsaglabā iespēja sarīkot vēl vienu referendumu par valsts dalību ES, pirmdien vēsta laikraksts Diena.